Zvārdenieki pateicīgi Bērziņam par kurvīti Pabrikam

Publicēts laikrakstā Neatkarīgā rīta avīze Latvijai, 16.12.2013., www.nra.lv

Zvārdenieki pateicīgi Bērziņam par kurvīti Pabrikam

Imants Vīksne

            Tie Zvārdes pagasta iedzīvotāji, kuri negrib atdot savus īpašumus militāra poligona izveidei un aiziet projām no savas zemes, ir pateicīgi Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņi tulko, ka atrunāšanās virzīt par premjera amata kandidātu Vienotības pārstāvi Arti Pabriku ir netieša atbilde uz lūgumu likt viņus mierā. Biedrības Vienoti Zvārdei dalībnieks Valdis Markevics atzīst – labākā atbilde, kādu varēja vēlēties.

A.Pabriks ir aizsardzības ministrs, un tieši viņš aktīvi iestājas par šīs teritorijas atbrīvošanu no civiliedzīvotājiem. Formālais arguments šādai nepieciešamībai ir kara laikā un arī padomju varas gados poligonā nomestās, bet nesprāgušās aviācijas bumbas un citi sprādzienbīstami priekšmeti. Taču vietējie šādām piepešām rūpēm ar 20 neatkarības gadu nobīdi netic, priekšroku dodot neoficiālajai versijai, ka patiesībā stratēģiskajam partnerim nepieciešama vieta, kur trenēties gaisa uzlidojumiem. Aizsardzības ministrs daudzkārt noliedzis šādas „sazvērestības teorijas”, taču ticama motivācija iedzīvotājiem tā arī nav sniegta. Turklāt valsts noslēpuma piesaukšana Zvārdes kontekstā vēl jo vairāk rada iespaidu, ka aizsardzības resors vai nu melo, vai vismaz kaut ko noklusē.

Uzreiz pie Pekalas

Jāatgādina, ka tieši Valsts prezidents minēja Zvārdi, skaidrojot, kāpēc saka nē Vienotības premjera amata kandidātam Artim Pabrikam. Tas lasāms aģentūras LETA atšifrējumā: „Bērziņš žurnālistiem šodien atteicās skaidrot konkrētu iemeslu, kāpēc Pabrika darbība ministra amatā ir neapmierinoša, aizbildinoties, ka visa Aizsardzības ministrijas darbība ir ierobežotas pieejamības informācija. „Viens, kas acīmredzot nav nekāds noslēpums un kas pavīdējis presē, ir Zvārdes poligona jautājums,” atklāja prezidents.”

Skaidrojums ir tik skops, ka lāgā nav saprotams, vai ministrs A.Pabriks izpļāpājis valsts noslēpumu, kas saistīts ar plāniem Zvārdē, vai arī pati Aizsardzības ministrijas rosība Zvārdē ir kļūda, bet prezidents to nevar skaidrot, jo aizsardzības nozares darbība ir valsts noslēpums. Nesaprotam prezidentu teicies arī pats ministrs: „Zvārdes poligons tiek minēts nedēļu garumā, bet man nav pilnīgi nekādas saprašanas, kas šeit varētu būt tāds, kas liktu apšaubīt ministrijas labos mērķus vai uzdevumus.”

Galu galā A.Pabriks apvainojās. Atkārtotā noraidījuma dienā (11.decembrī) viņš savā tvitera kontā ierakstīja: „Ja kādu neapmierina mana darbība AM postenī, tad varu secināt, ka kādu neapmierina mūsu dalība NATO, jo par prioritātēm lemjam kopā.”

Tikai ar 40 minūšu nobīdi ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala tvītoja, ka viņam ir ļoti interesanta tikšanās ar aizsardzības ministru Pabriku un apspriesti tiek tādi temati kā Viedais spēks (Smart Power) un Latvija mainīgajā pasaulē.

Labi dzīvot poligonā

Vienalga – tiek vai netiek Zvārdes notikumi slepeni saskaņoti ar stratēģisko partneri (ministrija joprojām noliedz, ka zemju uzpirkšana notiek ar mērķi Zvārdē izveidot NATO poligonu) – iedzīvotāji uzskata, ka prezidents ir nostājies viņu pusē. Uz Ziemassvētkiem A.Bērziņam tikšot sūtīts apsveikums komplektā ar pateicību. „Pabriks ar draudiem un iebiedēšanu centās zvārdeniekus izdabūt laukā no viņu mājām,” stāsta V.Markevics. Protams, īpaši satraukušies vecie ļaudis. Bet tagad izskatoties, ka pašam ministram ir nepatikšanas. Toreiz, kad Zvārdes iedzīvotāji uz visām institūcijām sūtīja protesta vēstules, vienu tādu saņēma arī Valsts prezidents A.Bērziņš. Pēc dažiem mēnešiem V.Markevicam radās iespēja personīgi satikt prezidentu un taujāt pēc atbildes. Prezidents teicis, ka atbildi nosūtīs, kad būs rasts risinājums. „Tas, kas tagad noticis, ir labākā atbilde, kādu vien prezidents varēja mums sniegt. Paldies viņam par to,” saka zemnieks. Viņš dzīvo pašā poligona centrā. Ģimene atguva senču zemi pēc krievu armijas aiziešanas. Elektrība īpašumā ievilkta vien 2002.gadā. Tagad Vārpas apsaimnieko 200 hektāru zemes, gana 300 aitu un, pats galvenais – nekur negrib iet projām: „Dzīve laukos atšķiras no dzīves pilsētā. Te nevar vienu dzīvokli pārdot, otrā ievākties. Te ir ieguldīts milzīgs darbs.”

Uzvaru svinēt pāragri

Kaut gan zvārdenieki pašlaik svin savu mazo darba uzvaru, taisnības labad jāatgādina, ka Zvārdes uzpirkšanas projekts nebūt nav apturēts. Tas rit savu gaitu, un valdības pilnvarotā kompānija Latio, pēc pagasta rīcībā esošām ziņām, jau noformējusi pirkšanas darījumus aptuveni 600 hektāru platībā. Taču, pat pieskaitot esošo Latvijas valsts mežu zemi 3000 hektāru platībā, tas ir krietni par maz, lai apmierinātu aizsardzības resora sākotnējo apetīti uz 10000 hektāru.

Plāni buksē, un starptautiskās atmīnēšanas mācības, kas vasaras beigās bija plānotas Zvārdē, te nenotika. Vietējie cilvēki pat par konkurētspējīgu samaksu savus īpašumus pārdod nelabprāt. Tas rada pamatu bažām par iespējamo zemes atsavināšanu piespiedu kārtā, ar ko Aizsardzības ministrija jau piedraudējusi. Gluži kā padomju vara 1954.gadā. Tikai ar to starpību, ka toreiz vismaz iedzīvotājiem tika pateikts, kāpēc viņiem jāvācas prom.

Zvārdes zeme maksā amatu

Publicēts laikrakstā Diena, 13.12.2013., www.diena.lv
http://www.diena.lv/latvija/zinas/zvardes-zeme-maksa-amatu-14036689

Zvārdes zeme maksā amatu

Aizsardzības ministrijas nesaprašanās ar zvārdeniekiem iegāza Pabriku

Ināra Egle

PIRMS gada pieņemtais valdības lēmums uzticēt akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži atpirkt zemes īpašumus no Zvārdes iedzīvotājiem, ko Aizsardzības ministrija pamatoja ar sprādzienbīstamu priekšmetu atrašanos šajā teritorijā, bija viens no iemesliem, kas mazināja aizsardzības ministra Arta Pabrika (Vienotība) izredzes veidot nākamo valdību. Valsts prezidenta kanceleja bija saņēmusi Saldus novada satraukto iedzīvotāju, kā arī biedrības Vienoti Zvārdei vēstules, kurās izskan bažas par šīs teritorijas neskaidro turpmāko likteni.

Aizsardzības ministrijas nesaprašanās ar Zvārdes iedzīvotājiem Valsts prezidentam Andrim Bērziņam lika šaubīties par aizsardzības ministra A.Pabrika spēju vadīt valdību tik sarežģītā laikā.Nākamajā gadā būs ne tikai Saeimas, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad koalīcijas darba organizēšanai būs vajadzīgas īpašas prasmes, lai varētu runāt par rīcībspējīgu un stabilu valdību.

Nav skaidrs, ko ierīkos

Saldus novada Zvārdes pagastā atradās padomju armijas militārais poligons. Pirms 20 gadiem aviācijas poligonu likvidēja un zemi atdeva tās likumīgajiem īpašniekiem, no kuriem daļa tajā sāka saimniecisko darbību. Tā saistījās ar risku, jo teritorija slēpa sprādzienbīstamus priekšmetus. Zemes īpašnieki, no kuriem daži ir lielu ražotņu vadītāji un piepirkuši klāt papildu platības, uzskata, ka no nesprāgušas munīcijas vairs nevajadzētu baidīties, šajos gados ir notikusi teritorijas atmīnēšana un negadījumi nav bijuši. Aizsardzības ministrija turpretī norādīja, ka ši zeme joprojām var slēpt šāviņus, tāpēc vajadzētu ierobežot saimniecisko darbību un zemi atpirkt citiem mērķiem, piemēram, starptautiskā militārā mācību poligona izveidei, kurā varētu apmācīt sapierus. Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis Dienai sacīja, ka 20 gadu laikā šī teritorija „ir kļuvusi daudz tīrāka, bet iedzīvotāji tagad ir iebaidīti, vai nenotiks zemes piespiedu atsavināšana”. Protestus izraisa neziņa, kādam nolūkam zeme tiek atpirkta un ko tajā plānots ierīkot, kā arī iesāktā saimnieciskā darbība, kuru grūti pārcelt uz citu teritoriju – jo īpaši ražotājiem, kuriem ir 1000 un vairāk hektāru zemes. Viņi savu darbību ir plānojuši ilgtermiņā un ieguldījuši līdzekļus uzņēmumu un saimniecības izveidē, skaidroja pagasta pārstāvis. Galvenokārt tās ir mežu zemes, un tagad vērojama pastiprināta mežu izciršana pirms iespējamās pārdošanas. Zvārdē līdz šim varētu būt pārdoti ap 580 hektāru zemes, lēš I.Džulis. Zvārdes pagasta pārvaldes priekšsēdis uzskata, ka problēmas radījusi Aizsardzības ministrijas neveiksmīgā komunikācija ar cilvēkiem, jo sākotnēji ar viņiem runāja nevis A.Pabriks, bet gan ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis un ierēdņi. Nesekmīgo komunikāciju Dienai uzsvēra arī Saldus novada priekšsēdētāja Indra Rassa (Reģionu alianse). Arī viņa maijā ar Valsts prezidentu A.Bērziņu personīgi ir pārrunājusi šo problēmu. Gan novada, gan pagasta vadība atzīst, ka zemes pārdošanas process notiek civilizēti uz abpusēju vienošanos pamata, „acīmredzot brīvprātīgi”, nevienam piespiedu kārtā savu īpašumu neliekot pārdot. Pašvaldība arī nevar ietekmēt īpašnieku izvēli, ko darīt ar savu zemi, piebilda I.Rassa. Valsts vēlējusies iegādāties arī pašvaldības zemi, bet dome nav piekritusi, jo īpašumā ir ceļš. Novada priekšsēdei arī nav zināms, kādam nolūkam Zvārdes zemi uzpērk, „tas acīmredzot ir valsts noslēpums”. To, ka tas viņas vadītajā novadā ir iecerēts, priekšsēdētāja uzzinājusi no medijiem, nevis valdības pārstāvjiem.

Ar varu zemi neatņems

Aizsardzības ministrs A.Pabriks ceturtdien Dienai sacīja, ka starptautiskie eksperti Zvārdes poligona teritoriju novērtējuši kā vienu no piesārņotākajām vietām Latvijā, tāpēc saimnieciskā darbība tajā būtu jāierobežo, lai nepakļautu cilvēkus riskam. Savukārt Latvijas armija šādu piesārņotu vietu var izmantot, lai ierīkotu starptautisko mācību poligonu – šādam nolūkam teritorija ir ļoti piemērota. „Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un te nebūs nekā tāda, kas varētu apdraudēt cilvēku veselību. Te nebūs nekā tāda, par ko iedzīvotājiem būtu jāpavada negulētas nakstis,” bažas centās kliedēt A.Pabriks. Ministrs uzsvēra, ka zemes pārdošana būs brīvprātīga „un nevienu ar varu no īpašuma neliks ārā”. Kad Zvārdes vārds pirmo reizi izskanēja kontekstā ar A.Pabrika atbilstību premjera amatam, publiskajā telpā bija dzirdami minējumi, vai ministrija nav aizskārusi kāda konkrēta ar Valsts prezidentu A. Bērziņu, tiklab Zaļo un Zemnieku savienību saistīta cilvēka intereses, bet ne viena, ne otra puse šādas runas neapstiprināja.

           

"Paldies Valsts prezidentam par atbalstu"

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme, 13.12.2013., www.sz.lv

„Paldies Valsts prezidentam par atbalstu”

TAMĀRA KĻAVIŅA

Par vienu no argumentiem, kādēļ jaunas valdības veidošanu neuztic aizsardzības ministram Artim Pabrikam, Valsts prezidents minēja Pabrika nostāju Zvārdes jautājumā.

            Paši Zvārdenieki to uzskata par nozīmīgu faktu. Biedrības Vienoti Zvārdei valdes loceklis VALDIS MARKEVICS vakarrīt sacīja: „Zvārdenieki priecājas un ir gandarīti, jo Zvārde ir tik nopietns arguments, ka to minēja Valts prezidents. Tas apliecina, ka iepriekš padarīts nozīmīgs darbs, lai viņš izprastu situāciju. Biedrība savulaik bija nosūtījusi vēstules daudzām amatpersonām, taču Valsts prezidents bija vienīgais, kas uz vēstuli nebija atbildējis. Tādēļ šo publisko paziņojumu par Pabrika kandidatūras noraidīšanu uzskatām par vislabāko un visprecīzāko atbildi.

Bija lielas bažas, ka Pabriks, mērķtiecīgi un neatlaidīgi tiecoties uz valdības vadītāja amatu, varētu to iegūt, un tad jau ar vēl nopietnākām svirām viņš spētu panākt militāra mācību poligona izveidi Zvārdē. Prezidents nav noskaņots piekāpties. Līdz šim mazliet šaubījāmies par viņa nostāju Zvārdes jautājumā, tagad tā ir izteikta nepārprotami. Iespējams, viņš notikumu gaitu līdz šim varbūt arī nevarēja ietekmēt, bet tagad, kad bija piemērota situācija, skaidri pauda savu attieksmi.

Man piezvanīja zvārdenieks Pēteris Elferts, kas tagad ir Solvitas Āboltiņas padomnieks un iepriekš bija Latvijas vēstnieks Īrijā. Kad Valsts prezidents bijis darba vizītē Īrijā, Pēteris Elferts viņam skaidrojis, kāda ir situācija Zvārdē un kādēļ pret Aizsardzības ministrijas plāniem iebilst paši zvārdenieki.

Nepavisam nav taisnība, ka Zvārdes jautājuma saistību ar ierobežotas pieejamības informāciju Valsts prezidents minēja neveikli. Drīzāk šī piebilde nozīmē, ka Valsts prezidentam ir informācija par kādām ne īpaši skaidrām darbībām saistībā ar Zvārdi. Ne velti pēc tam, kad viņš bija noraidījis Pabrika kandidatūru pirmoreiz, radio par vienu no argumentiem minēja Zvārdi un trīs miljonus latu. Bet varbūt Valsts prezidents mazliet kariķēja Aizsardzības ministrijas amatpersonu izvairīšanos no konkrētām atbildēm, aizbildinoties ar valsts noslēpumu. Mēs ar tādu situāciju sastapāmies Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, kur piedalījāsAizsardzības ministrijas darbinieki. Uz konkrētiem jautājumiem viņi atbildēja, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija, ko viņiem nav tiesību izpaust. Mēs to uzskatījām par muldēšanu un atrunām, jo publiskā telpa tajā laikā jau bija pilna ar informāciju par Zvārdi.

Biedrības Vienoti Zvārdei vārdā nosūtīsim apsveikumu Valsts prezidentam Ziemassvētkos un pateiksimies par skaidro attieksmi pret mūsu galveno problēmu – poligona veidošanas ieceri.”

Aizsardzības ministrija: "Zvārdē nevienam īpašumus negribam un negribējām atsavināt"

http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/am-zvarde-nevienam-iipashumus-negribam-un-negribejam-atsavinat.a72106/

Prezidents līdz 7.janvārim gaida "reālus kandidātus" premjera postenim

http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/zinamas-nakamas-

Zināmas nākamās valdības aprises, premjera kandidāts aizvien nezināms

http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/zinamas-nakamas-valdiibas-aprises-premjera-kandidats-aizvien-nez.a71952/

Bumba no skaidrām debesīm

Publicēts laikrakstā Latvijas avīze 06.12.2013., www.la.lv

Bumba no skaidrām debesīm

Krūzu ģimeni padomju laikā patrieca no tēva mājām Zvārdes pagastā, otrreiz viņi to nepieļaus.

ILZE PĒTERSONE

            Kā padomju aviācijas bumba no skaidrām debesīm pērnruden Zvārdei uzgāzās ziņa, ka notiks bijušā PSRS mērķpoligona zemes nacionalizācija. Aizsardzības ministrija bija attapusies, ka teritorija ir bīstama un ļaudis, kas šeit saimnieko, steidzami jāglābj. Ar „Latio” palīdzību sāka uzpirkt zemi, pie ceļiem sasprauda plakātus „Apdraud dzīvību”. Ēriks Krūza katru dienu pa ceļam uz  savu zemnieku saimniecību „Mežāres”brauc garām brīdinošajiem uzrakstiem. Kad viņam bija seši gadi, padomju okupācijas vara Krūzas patrieca no „Robežnieku” mājām, lai ierīkotu militāro poligonu. Ģimene nepameta Zvārdi, apmetās uz dzīvi pagasta nabadzīgākajā Striķu galā, lai neatkarīgās Latvijas laikā atgrieztos uz savas zemes un te saimniekotu. Šodien kopā ar dēlu Valdi „Mežārēs” apstrādā 160 hektāru aramzemes, audzē mežu un gādā par 24 slaucamām govīm. Otrreiz mūs no šejienes neaizdzīs – stingri nosaka saimnieks.

Zem kara zīmes

„Viss padomju laiks pagāja zem kara zīmes, caurām dienām lidoja lidmašīnas, meta bumbas, šāva. Mūs varēja nosist jebkurā brīdī,” atceras Ēriks. Viņš rāda septiņdesmitajos gados uzņemtās fotogrāfijas, kur redzamas bumbvedēju atstātās pēdas – pats savām acīm redzēju, kā padomju aviācijas bumbas ieslīpi krīt lejā, izraujot dziļas bedres divu cilvēku augumā. Uzlidojumā iznīcinātas arī viņa tēva mājas „Robežnieki”. „Nekas nepalika pāri, tikai drupas un atmiņas,” skumji piebilst Ēriks. Padomju militāristi par mērķi izmantoja Zvārdes un Ķērkliņu baznīcas, bet Rīteļu kapus, kur atdusējās arī Krūzu tuvinieki, viņi nolīdzinājuši ar buldozeriem. Poligonu Ēriks pārzina labi, jo septiņus gadus nostrādājis par vietējās kara mežniecības vadītāju: „Pretstatā pret visu poligona teritoriju to sabumboto vietu ir maz. Kad poligonu slēdza, saskaitījām, ka sanāk ap trijiem tūkstošiem hektāru.” Aktīvā bumbu mešanas mērķa zona kartē iezīmēta kā kvadrāts, ārpus „rāmja” vietējais kolhozs ganījis govis, izvietojis jaunlopu novietnes, kur varēja tikt klāt un bija saglabājušies lauki, pļāva sienu, stāsta Ēriks, šī laika aculiecinieks.

1993.gadā poligonu likvidēja, zvārdenieki sprieda, ka sabumbotā zeme jāpārņem valstij, taču valdības vīri un sievas viņos neieklausījās un sadalīja to bijušajiem īpašniekiem. „20 gadu laikā cilvēki savā zemē ieguldījuši darbu. Tagad mūs atkal grib no šejienes izsvēpēt,”Ēriks neslēpj sarūgtinājumu par pagājušajā rudenī uzsākto valdības kampaņu atpirkt īpašumus Zvārdes poligona teritorijā, lai to attīrītu un veiktu saimniecisko darbību. Bažas par bumbu piesārņoto vidi viņš uzskata par pārspīlētām: „Visi dzelži, kas bijuši virs zemes, sen jau nolasīti, no zemes jau arī maz kas nāk ārā, tikai šķembas. Visas platības nezin cik reižu ir pārstaigātas. ”Taču, ja nu reiz valdība tā rūpējas par Zvārdes zemnieku drošību, kāpēc zemes iegādei paredzētos līdzekļus tā nevar ieguldīt „zemes attīrīšanai” un ļaut esošajiem īpašniekiem turpināt saimniekot, spriež Ēriks. Līdz šim neviens no varasvīriem un sievām – aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, zemkopības ministre Laimdota Straujuma – kas kopā lēma par zemes atpirkšanu, nav atraduši laiku, lai apciemotu Zvārdi un skaidri un gaiši pastāstītu par valdības patiesajiem plāniem. Uz zemnieku sapulci atsūtīts vien Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, bet, dabūjis dzirdēt daudz asu jautājumu, mudīgi aizsteidzies atpakaļ uz Rīgu.

Ap simts Zvārdes zemju īpašnieku, kas nav ļāvušies „Latio” kārdinājumiem, savai aizstāvībai nodibinājuši biedrību „Vienoti Zvārdei”. „Ja ar mums negrib runāt, papētīsim juridisko pusi un vērsīsimies Eiropas cilvēktiesību tiesā. Cik var ņirgāties?” Ēriks kā viens no organizācijas dibinātājiem ir apņēmības pilns senču zemi vairs nevienam netdot. Arī viņš saņēmis piedāvājumu pārdot savus laukus par 800 latiem hektārā. „Ja mums tā zeme ir jāatdod, saimniecība ir izputināta.”

Zeme dod darbu un ienākumu

Viesošanās Krūzu ģimenē norit znota Māra Ūseļa būvētajā pirtiņā, kas labi noder arī mednieku saietiem – nama saimnieks ir aizrautīgs mednieks, un arī viņa sievastēvs pa laikam vēl uzmet plinti plecā. Pie sienām ragaiņu trofejas un ādas, kamīnā omulīgi sprakšķ malka, turpat atgūlies mazais Bragis, kuru Māris izskolos par krietnu medību palīgu.

Krūzu ģimenē gandrīz visi ir mežsaimnieki – Ēriks ar Verenu pat sapazinušies studiju laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kā tolaik sauca augstskolu Jelgavā. Vecāku pēdās aizgājusi meita Dace, kas tagad strādā akciju sabiedrībā „Latvijas valsts meži”, viņas dzīvesbiedrs Māris ir mežizstrādes meistars Saldus mežrūpniecībā. Tikai Valdis, kuram „Mežārēs” uzticēts pārvaldnieka amats, nebija dabūjams pie studēšanas, jo agri uzsācis saimniekošanu. „Varbūt pareizi vien bija, kādreiz to varēja vieglāk izdarīt,” viņš nosaka un jokojot sevi nosauc par ģimenes melno avi, jo pievērsies lopu audzēšanai un zemkopībai. Nolēmis palikt Zvārdē un saimniekot kopā ar vecākiem. Ģimenes saimniecībai noteikti ir savas priekšrocības – vieglāk organizēt darbus brīvdienās un arī nesenajai krīzei veiksmīgāk tikuši pāri, atzīst pārvaldnieks. Kā laukos ierasts, lopiņus Krūzas turējuši no laika gala, poligona laikos kūtiņā stāvēja ap sešām septiņām govīm, stāsta Valdis. 2006.gadā uzbūvēta jauna kūts, kurā patlaban mīt 55 govis un teļi. Abi ar tēvu gādā par barību un tīrību, mamma slauc govis. „Darbs, kas mums jādara katru dienu – arī brīvdienās un dzimšanas dienās,” pasmaida „Mežāru” pārvaldnieks un piebilst, ka, piemēram, dzīvnieku barošana ir daudz patīkamāks pienākums par zāģētavas darbinieku izrīkošanu.

„Ja dara, ir rezultāts. Miljonus te nenopelnīsi, taču normālai iztikšanai sanāk,” nosaka Valdis, un Ēriks piebilst: „Mums zeme ražo un dod ienākumu.””Mežāru”saimniekiem ir savi nākotnes plāni, kā paplašināt kūti, uzlabot ceļus, taču valdības neskaidro mērķu dēļ bijušajā Zvārdes poligona teritorijā tos nākas piebremzēt. Neziņa ļauj paklīst baumām par NATO vajadzībām, turīgu ļaužu medību platībām – mums taču ir kolosāls briežu bauris, sauc seniors. Varbūt īstais iemesls rodams auglīgajā Zvārdes zemē, kuru kāds noskatījis savtīgiem mērķiem.