otrdiena, 2013. gada 29. janvāris

Atbalstītāja komentārs, 29.01.2013.

Latvijas Satversmes 105. pants:   Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Zvārdes poligonā saimniekojošie zemnieki protestē pret militāristu plāniem, www.kasjauns.lv, 11.01.2013.



Zvārdes poligonā saimniekojošie zemnieki protestē pret militāristu plāniem

11.janvāris 2013  15:10
Zvārdes pagasta zemes īpašnieki uzskata, ka valsts viņiem grib atņemt īpašumus, jo, pretēji valsts pārstāvju apgalvojumiem, netic, ka pagasta zeme ir piesārņota ar nesprāgušo munīciju, kas tur joprojām atrodas kopš padomju laikiem – bijušā armijas poligona.
Zvārdes pagastā, bijušā armijas poligonā saimniekojošie zemnieki, netic, ka viņu zeme ir piesārņota ar nesprāgušu munīciju. Militāristi gan ir pārliecināti par pretējo un mudinājuši „Latvijas valsts mežus” pārpirkt zemi no Zvārdes zemniekiem.
Pagājušā gada nogalē valdība pieņēma lēmumu par nepieciešamību „Latvijas valsts mežiem” sākt uzpirkt no privātajiem īpašniekiem sprādzienbīstamo priekšmetu pārpilno zemi Saldus novada Zvārdes poligonā. Zvārdeniekos tas radījis satraukumu un pārpratumus, raksta „Latvijas Avīze”. Sāka klīst baumas, ka zemi uzpirks piespiedu kārtā, un uzņēmīgākie pat jau sāka draudēt ar protesta akcijām. Vietējais zemnieks Ēriks Krūza, kas padomju gados bija Zvārdes poligona mežniecības priekšnieks un tagad apstrādā bijušā poligona zemi, domā, ka varbūt Zvārdes zemi iekārojuši armijnieki un NATO. Taču Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis brīdināja nekāpt nost no Zvārdes ceļiem, jo var sprāgt.

Zvārdē briest zemes nemieri
Šobrīd Zvārdē tapusi Atklāta vēstule „Zvārdē gribam saimniekot paši!”, zem kuras tiek vākti paraksti. Tajā rakstīts:

„Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi ļoti satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu lietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot. Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos. Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadus – kopš padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpēc ir pamatots jautājums: vai 20 gadi nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: „Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies”.”

„Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā
1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo. Kamēr neesam dzirdējuši ar faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas,” minēts Atklātajā vēstulē.

Zvārdes poligonā spridzekļus neitralizēs vēl 50 gadus
Kuldīgā bāzētā zemessardzes 45. bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dzimis Kursīšu pagastā, kas robežojas ar Zvārdi „Latvijas Avīzei” stāsta: „Visa bērnība man pagāja, skatoties, kā padomju armija šauj un bumbo,” atceras karavīrs. Vēlāk, jau Latvijas armijas rindās, viņš bija viens no tiem, kas sprādzienbīstamos priekšmetus neitralizēja. No 1997. līdz 2010. gadam viņš pats vai viņa vadībā neitralizēja tūkstošiem bīstamu priekšmetu.

„1991. gadā Zvārdes poligona šefs padomju pulkvedis Pučnojs bija atstājis mums karti ar nesprāgušajiem lādiņiem. Bet mēs „plānu” pārpildījām divas reizes. Karte nebija precīza un nevarēja būt precīza, jo visu munīciju, kas neuzsprāgst, nav iespējams piefiksēt. Piemēram, no kasešu bumbām 10 – 30% neuzsprāgst. Padomju laikā bumbošanas zona bija deviņu reiz deviņu kilometru kvadrāts, realitātē bumbas krita vēl kilometrus piecus uz katru pusi. Tam visam klāt vēl jāpieskaita, ka Zvārdē Otrā pasaules kara laikā bija Kurzemes cietokšņa mala ar sīvām kaujām,” domā Andris Rieksts.

„Visu pārējo Latvijas teritoriju pēc kara speciālisti un arī paši ļaudis pamazām tīrīja no kara paliekām, bet Zvārdi jau aiztaisīja ciet un ierīkoja poligonu. Tā ka zeme glabāja un joprojām glabā daudz bīstamu priekšmetu, vēl gadus 50 mums būs ko darīt,” saka pulkvežlitnents.

Rieksts uzskata: ir tikai normāli, ka valsts vēlas par tirgus cenām uzpirkt piesārņoto zemi un to iztīrīt, jo zemniekam par savu naudu to izdarīt esot neiespējamā misija.

Par sacēlušos ažiotāžu ap Zvārdi neizpratnē ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: „Mēs esam secinājuši, ka daļa Zvārdes pagasta teritorijas ir nedroša. Ministrija ir resors, kam par to jāatbild. Privātie īpašnieki par savu naudu zemi attīrīt nav spējīgi. Ko mums darīt? Nelikties ne zinis? Es redzu trīs ceļus. Pirmais: neko nedarīt un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrs: uzlikt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Trešais: ar valsts iepirkumiem par tirgus cenām pārņemt teritoriju. Mēs esam izvēlējusies trešo ceļu un par šā ceļa īstenotāju „Latvijas valsts mežus”, kam vienīgajam no valsts uzņēmumiem ir prakse zemes uzpirkšanā.”

Valsts sekretārs uzsver, ka vispirms notikšot nopietns izvērtējums un tiks uzpirktas reāli bīstamās zemes un zem tā apakšā nav nekādu citu interešu – ne privātu, ne valsts, ne NATO –, kā vien drošība.
 

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/105835/zvardes-poligona-saimniekojosie-zemnieki-proteste-pret-militaristu-planiem/print

Zemkopības ministrijas mājaslapā www.zm.gov.lv, sadaļā "sabiedrības viedoklis" jautājums meža īpašniekiem

Ja Jūs nevarētu kvalitatīvi apsaimniekot savu mežu, vai jūs būtu gatavs to pārdot valstij piederošajai akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži”?

http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=7&id=15017

Aizsardzības ministrijas paziņojumi mājaslapā www.mood.gov.lv

Pabriks informē Zemkopības ministriju par drošības situāciju bijušajā Zvārdes poligona teritorijā, 07.11.2012.
http://www.mod.gov.lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2012/11/07-02.aspx

Ministri informēs Ministru prezidentu par bīstamību bijušā Zvārdes poligona teritorijā, 09.11.2012.
http://www.mod.gov.lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2012/11/09-02.aspx

Amatpersonas vienojas par risinājumiem drošības stāvokļa uzlabošanai bijušajā Zvārdes poligona teritorijā, 12.11.2012.
http://www.mod.gov.lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2012/11/12-02.aspx

piektdiena, 2013. gada 25. janvāris

Zvārdenieku prasībām daudz atbalstītāju

Publicēts laikrakstā Saldus zeme 25.01.2013. www.sz.lv


Zvārdenieku prasībām daudz atbalstītāju
TAMĀRA KĻAVIŅA
Zvārdes pagasta zemes un mežu īpašnieku vēstuli parakstījuši vairāki simti pagasta iedzīvotāju un viņu atbalstītāju.
Vēstule nākamnedēļ tiks nosūtīta ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, tajā lūgts iedziļināties un iesaistīties jautājumā par iespējamu saimnieciskas darbības ierobežošanu Zvārdē, kā arī sekmēt Aizsardzības un Zemkopības ministriju amatpersonu tikšanos ar Zvārdes iedzīvotājiem.
Trešdien Zvārdē bija ieradušies Latvijas televīzijas 1. kanāla filmēšanas grupa, lai veidotu sižetu par zvārdenieku problēmu, tas šosvētdien būs skatāms LTV 1 raidījumā De facto pēc Panorāmas.
 

Nacionalizēs bīstamo zemi

Publicēts laikrakstā "Latvijas avīze" 13.11.2012.

Nacionalizēs bīstamo zemi

     Zemkopības ministrija dos rīkojumu valsts mežu apsaimniekotājam "Latvijas valsts mežiem" ("LVM") iegādāties zemi piesārņotajā Zvārdes poligona teritorijā, lai to attīrītu un pēc tam tur varētu veikt saimniecisko darbību, vakar pastāstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Straujuma kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku vakar iepazīstināja premjeru Valdi Dombrovski ar situāciju bijušā Zvārdes poligona teritorijā. "Galvenais ir, lai cilvēki būtu droši, un novērst situācijas, ka nezināšanas vai neizpratnes dēļ veic saimniecisko darbību šajās teritorijās un pustonnīga bumba uziet gaisā, jo tad būs par vēlu," teica Pabriks.
Straujuma tikšanās laikā apstiprināja, ka, īstenojot šā un nākamā gada "LVM" zemes pirkšanas programmu, būtu iespēja uzpirkt zemes īpašumus tieši bijušajā Zvārdes poligonā, lai nodrošinātu sistemātisku teritorijas attīrīšanu un koku audzes atjaunošanu.
Nacionālie bruņotie spēki, veicot apsekošanu, ir konstatējuši, ka bijušā Zvārdes poligona teritorija ir pieblīvēta ar nesprāgušo munīciju vai tās šķembām praktiski visā augsnes virskārtā, kas izkaisīta plašā teritorijā. Zvārdes poligona teritorijā bez padomju laika munīcijas atliekām sastopama arī Otrā pasaules kara laikā nesprāgusī munīcija lielā apmērā.

ceturtdiena, 2013. gada 24. janvāris

Pagasta pārvaldes vēstule pašvaldībai

Latvijas  Republika
Saldus novada pašvaldība
ZVĀRDES  PAGASTA PĀRVALDE

Reģ.Nr.90000051491, „Striķos”, Striķu c., Zvārdes pagastā, Saldus nov.,  LV –3883, tālrunis/fakss 63846151,
e-pasts:   zvarde@saldus.lv, www.saldus.lv

Saldus novada Zvārdes pagastā
2012.gada 20.novembrī Nr. 3-1.1/  


Saldus novada pašvaldībai
Par informācijas pieprasīšanu


Pamatojoties uz Zvārdes pagasta iedzīvotāju un privāto zemju īpašnieku pieprasījumu Zvārdes pagasta pārvalde lūdz Saldus novada pašvaldību iesaistīties, lai no Latvijas Valsts Zemkopības ministrijas un Aizsardzības m ministrijas atbildīgajām amatpersonām iegūtu skaidrojošu informāciju par publiskajā telpā pausto Zvārdes pagasta teritorijas paaugstināto bīstamību un ar to saistīto paredzamo saimnieciskās darbības ierobežošanu un privāto zemju uzpirkšanu.
2012.gada septembrī no Aizsardzības ministrijas Zvārdes pagasta pārvaldei tika izteikts piedāvājums par ministrijas līdzekļiem izgatavot 8 informatīvos stendus, kuri brīdinātu par bijušā PSRS aviācijas mērķpoligona teritorijas bīstamību. Informācija uz stenda tika saskaņota uzklausot Zemessardzes 45. kājnieku bataljona komandiera Andra Rieksta viedokli, kā personu, kura visvairāk līdz šim nodarbojas ar sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizēšanu Zvārdes pagastā. Vienlaikus ar stendu izgatavošanas un uzstādīšanas laiku 2012.gada oktobrī pēc a/s,,Latvijas valsts meži” lūguma Nacionālo bruņoto spēku štābs dod rīkojumu Saldū dislocētajai Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotai pārmeklēt Latvijas valsts  īpašuma Zvārdes pagastā „Purva mežs” daļu, kur tiek atrasti 12 sprādzienbīstami priekšmeti un kuri tiek demonstrēti publiski informatīvo stendu atklāšanas pasākumā 22.10.2012.
2012.gada 12.novembrī notiek Aizsardzības ministra un Zemkopības ministra tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurā Aizsardzības ministrs Artis Pabriks raksturo situāciju Zvārdē kā ļoti bīstamu, jo Nacionālie bruņotie spēki, veicot apsekošanu, ir konstatējuši, ka teritorija ir pieblīvēta ar nesprāgušo munīciju vai tās šķembām praktiski visā augsnes virskārtā, kas izkaisīta plašā teritorijā.  Līdz ar to  bijušā Zvārdes poligona teritorija un tās apkaime tiek uzskatīta kā ļoti piesārņota un bīstama. Amatpersonas secina, ka drošības situācija bijušajā Zvārdes poligona teritorijā ir nepietiekama.
Pēc situācijas apzināšanas Ministru prezidents V.Dombrovskis rosināja, ka a/s „Latvijas valsts meži” būtu nepieciešams maksimāli koncentrēt zemju uzpirkšanu bijušā Zvārdes poligona teritorijā, nodrošinot šo teritoriju apsaimniekošanu un attīrīšanu, kā arī draudu mazināšanu no nesprāgušās munīcijas.
Vēlāk publiskā telpā no augstām Aizsardzības ministrijas un Zemkopības ministrijas amatpersonām tiek atkārtoti un nepamatoti pausts viedoklis par ļoti augstu apdraudējumu Zvārdes pagastā.
„Latvijas Avīze” 2012. gada 7.decembrī rakstā „Vai NATO iekāro Zvārdi” Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, pamatojoties uz „Latvijas Valsts mežu” teritorijā 12.10.2012. atrastajiem 12 sprādzienbīstamajiem priekšmetiem (kuri speciāli tika meklēti 2.pasaules kara kauju vietā Zvārdē), pauž viedokli, ka  bez īpašumu atpirkšanas varētu arī tiem aplikt apkārt žogu vai ierīkot caurlaižu sistēmu, lai mazinātu bīstamību.
Intervijā Latvijas radio  12.12.2012. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols skaidro, ka zemes īpašumu atpirkšana a/s„Latvijas valsts meži” personā būs mīkstākais variants, ja kāds labprātīgi nevēlēsies pārdot, tas jau būs valdības jautājums.
Ievērojot augstākminēto, Zvārdes pagasta pārvalde skaidrojumam iedzīvotājiem un zemju īpašniekiem lūdz pašvaldību pieprasīt atbildes no atbildīgajām valsts iestādēm uz sekojošiem jautājumiem:

  1. Kur Aizsardzības ministrija ieguvusi informāciju, kura ir par pamatu, lai paustu viedokli, ka Zvārdes pagasta  teritorija ir pēkšņi kļuvusi bīstami piesārņota ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ka nepieciešami ārkārtas pasākumi? Kādēļ par šādu augstu bīstamību nav informēti zemes īpašnieki un pašvaldība?
  2. Vai 12.12.2012. Latvijas valsts  īpašumā atrastie 12 sprādzienbīstamie priekšmeti ir par pamatu, lai Aizsardzības ministrija akcentētu privāto zemes gabalu bīstamību Zvārdes pagastā
  3. Kādēļ valsts paredzētie līdzekļi privāto zemju uzpirkšanai netiek izmantoti  sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizēšanai  Latvijas valsts īpašumā esošajās platībās Zvārdes pagastā, kas sastāda vairāk kā 6600 ha ?Vai tas nemazinātu bīstamību vairāk kā zemes uzpirkšana?
  4. Vai Aizsardzības ministrijas rīcībā ir informācija par privāto zemes īpašumu piesārņojumu un īpašnieku līdzšinējām darbībām sava īpašuma attīrīšanā no sprādzienbīstamiem priekšmetiem ?  Vai šāda informācija ir pieprasīta?
  5. Kā notiks katra konkrētā zemesgabala bīstamības vērtējums? Vai Aizsardzības ministrijas rīcībā ir aprīkojums, lai konstatētu  sprādzienbīstama priekšmeta klātbūtni pie augsta grunts piesātinājuma ar nekaitīgām metāla šķembām? Vai par  īpašuma bīstamības vērtēšanas  laiku tiks informēts zemes īpašnieks?
  6. Ja teritorija ir pamatoti bīstama, kā to pauž Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, nepieciešams nekavējoši iegūt informāciju par apsekotajām vietām, lai brīdinātu zemes īpašniekus, iedzīvotājus un norobežotu bīstamo teritoriju.
  7. Kāda konkrēta rīcība sagaidāma , ja zemes īpašnieki savus īpašumus par a/s „Latvijas valsts meži” piedāvāto cenu nepārdos?
  8. Kādi saimnieciskās darbības vai citi ierobežojumi Zvārdes pagasta bīstamajās teritorijās paredzami?



Pārvaldes vadītājs                                                                      I.Džulis

trešdiena, 2013. gada 23. janvāris

Bijušais PSRS aviācijas mērķpoligons

Šādas zīmes ir izvietotas pirms iebraukšanas poligona teritorijā.

Pietiek.com

Publikācija portālā Pietiek.com
http://www.pietiek.com/raksti/velamies_sagaidit_skaidras_atbildes_no_aizsardzibas_ministrijas

http://www.pietiek.com/raksti/zvarde_gribam_saimniekot_pasi!

Zvārdē gribam saimniekot paši, publicēts 13.01.2013.

Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu pielietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot.

Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos.
Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadu — kopš Padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti.
Tādēļ pamatots ir jautājums: vai 20 gadu nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: "Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies."
Šī apgalvojuma nepatiesumu apliecina zemnieksaimniecība Vārpas, kas atrodas bijušā poligona centrā. Saimniecībai pieder 300 aitu ganāmpulks, un tās tiek ganītas plašā teritorijā, tiek gatavots siens un veikta cita lauksaimnieciskā darbība jau kopš 1993. gada, bet šajā laikā ne reizi saimnieki nav atraduši sprādzienbīstamus priekšmetus.
Neloģisks izklausās Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieka J. Birģeļa apgalvojums, ka ir milzīgs risks ar bīstamajiem priekšmetiem sastapties ik uz soļa. Kā arī Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktora A. Rikveiļa ieteikums nevienam nenokāpt no ceļa un nestaigāt pa Zvārdes teritoriju.
Nopietnākais Aizsardzības ministrijas arguments un galvenais trauksmes cēlonis ir oktobra beigās četru dienu laikā atrastie 12 Otrā pasaules kara spridzekļi. Tos mērķtiecīgi meklēja un atrada Latvijas Valsts mežu īpašumā, bet tādu kara mantojumu iespējams atrast daudzviet visā Latvijā ilgstošas karadarbības zonās.
Kādēļ jau pašlaik nav iespējams attīrīt Latvijas Valsts mežiem piederošo aptuveni 6600 ha lielo Zvārdes teritoriju, bet plāno sākt privātīpašumu atpirkšanu Zvārdes pagastā? Lietderīgāk būtu zemes atpirkšanai plānoto naudu tērēt teritorijas plānveidīgai pārmeklēšanai un attīrīšanai.
Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā 1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots Padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo.
Kamēr neesam dzirdējuši uz faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas.
Uz kurieni iet mūsu valsts? Vai tiešām nav iespējams apturēt valdošās elites melus un divkosību, alkatību un liekulību, pilnīgu nerēķināšanos ar iedzīvotājiem? Kurš būs nākamais sprādzienbīstamais pagasts?
Izmantoti materiāli no Latvijas Avīzes 13.11.12 "Nacionalizēs bīstamo zemi", Latvijas Avīzes 7.12.12 "Vai NATO iekāro Zvārdi", Latvijas Radio 1 raidījums 12.12.12 plkst. 8.15, Aizsardzības ministrijas mājas lapa 7.11.12.

Gaida atbildi no ministrijām

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme 22.01.2013 www.sz.lv

Gaida atbildi no ministrijām
TAMĀRA KĻAVIŅA
Saldus novada dome iesaistījusies Zvārdes jautājuma risināšanā un publiski paudīs savu nostāju.
Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa Saldus Zemei sacīja, ka janvāra pirmajā nedēļā Saldus novada dome nosūtījusi Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai vēstuli, tās pamats ir zvārdenieku un Zvārdes pagasta pārvaldes sagatavotā vēstule. Tagad tiek gaidīta atbilde no ministrijām, pēc tam pašvaldības vadītāja komentēs situāciju.
“Līdz šim neesam saņēmuši no ministrijām vai citām valsts institūcijām nevienu vēstuli vai citu dokumentu par plāniem un iespējamiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem Zvārdē, kaut gan būtu pareizi, ka par tiem vispirms informētu novada pašvaldību,” sacīja I. Rassa. “Ir zināms tik vien, cik bijis sacīts radio, televīzijā un laikrakstos. Brīdinājuma zīmju uzstādīšanu pērn pie Zvārdes pagasta robežas Aizsardzības ministrija saskaņoja ar Zvārdes pagasta pārvaldi, un un par to zināja arī novada dome, bet zīmju uzstādīšanu nesaistījām ar kādām tālākām darbībām vai ministrijas plāniem Zvārdē. Gaidām skaidrojumu no abām ministrijām un ceram, ka atbildēm nebūs ierobežotas pieejamības norāde un varēsim tās komentēt.”
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ministrijām atbilde jāsagatavo mēneša laikā.


Vai zemes pircējam Zvārde būs mazāk bīstama?

Saldus zeme 17.01.2013

Vai zemes pircējam Zvārde būs mazāk bīstama?
Saldus Zemes redakcijai savas pārdomas par Zvārdi uzrakstījis bijušais ciecernieks Zigfrīds Cīrulis.
“Izlasīju Saldus Zemes 8. janvāra numurā rakstu “Aicina parakstīt vēstuli par Zvārdi” un citus rakstus, kuros pausts zvārdenieku satraukums un neziņa par savu īpašumu apsaimniekošanas nākotni.
Ir skumji, ka vairākas amatpersonas atklātības laikā ar savu rīcību rada noslēpumainības izjūtu, vairo nezināšanu, neuzticēšanos un iedzīvotājus noved tuvu izmisumam.  Amatpersonām, deputātiem un pat ministriem piemīt filigrāni noslīpēts ieradums runāt tā, lai neatklātu jautājuma patiesos apstākļus un nodomus. No Aizsardzības ministra Arta Pabrika  un ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta  direktora A. Rikveiļa, Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieka J. Birģeļa saprotams, ka Zvārdes teritorija ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņota tādā pakapē, ka tur saimnieciskā darbība, pat staigāšana kļuvusi bīstama, tādēļ ierosina zemes īpašniekiem, kas jau ilgus gadus šo zemi apstrādā, to pārdot. Lai saimniecisko darbību izbeigtu, draud pat ar administratīviem līdzekļiem. Vai šāda rīcība jāsaprot kā zemes nacionalizācija? Kas pēdējā laikā zemi tā piesārņojis un kādēļ zemes pircējam tā vairs nebūs bīstama?
Zvārdē bīstamības pakāpe nav ne tuvu tam līmenim, lai celtu paniku. Drīzāk ir apzināta savtīga amatpersonu rīcība zemes lētai iegūšanai, lai vēlāk ar to rīkotos pēc saviem ieskatiem. Pēc Otrā pasaules kara Cieceres pagastā frontes pēdējās līnijas apvidū savas dzīvesvietas tīrumos ap 80 cm dziļumā atradu un izraku ap 20 mīnmetēja mīnu. Aizvadītajos 67 gados šīm vietām pāri gājusi smagā meliorācijas tehnika, traktori ar arkliem, kombaini, bet nekas slikts nav noticis. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk nenotiks.
Zvārdes nākotne ir daudzsološa, un tālejošiem plāniem tā ir iekārojama vieta: lielais purva masīvs ar kūdras iegulām, auglīga zeme, meži ar bagātīgu medību faunu, ūdenskrātuves ar zivīm, skatu kurgāns tīrisma attīstībai... Arī es turp kādreiz esmu braucis medīt, Zvārdē bija ļoti laba zvejošana, ogošana, sēņošana. Neticu, ka Zvārde nepieciešama valsts militāriem nolūkiem vai NATO vajadzībām.
Saglabāt un nosargāt savus īpašumus zvārdeniekiem jācenšas pašiem, esot vienotiem un zemi nepārdodot. Lai piespiestu zemi pārdot vai to nacionalizētu, iepriekšminētajiem amatvīriem rokas ir par īsām. Valdošajai elitei ētikas, godīguma un pieticības jēdzieni ir sveši un vēl neapgūti jaunumi. Noslēpumainības apmātībā nespēj pārtraukt blēžu brīvlaišanu. Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (..) nekautrējās  apkrāpt valsti. Ministri Daniels Pavļuks un Aivis Ronis ļāva vairākkārtīgu palielināt algu valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem, neievērojot samērības principu, bet no skaidrojumiem televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda izvairījās. Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende ar dzīvesbiedru par valsts naudu devās apšaubāmas vajadzības ārzemju komandējumā.
(..) Ne tik sen A. Pabriks sacīja, ka simtlatu programmā piedalās muļķi, par to viņam nācās atvainoties, bet viņa izteikumi netraucēja saglabāt ministra amatu un tagad mulsināt zvārdeniekus. Gribu jautāt: uz kurieni iet mūsu valsts? Atbildi meklēsim nākamgad, kad būs 12. Saeimas vēlēšanas.
Turieties, zvārdenieki!”
Publicēšanai sagatavoja TAMĀRA KĻAVIŅA


Sižets par Zvārdi BEZ TABU

http://www.tv3play.lv/play/295951
Bez tabu 16.01.2013.

Nepārdošu ne pēdu zemes !!!

Publicēts Saldus Zeme 15.01.2013 www.sz.lv

“Nepārdošu ne pēdu zemes...”
TAMĀRA KĻAVIŅA
“Sirds ir pilna, jo nupat izlasīju ceturtdienas Latvijas Avīzē rakstu par Zvārdi, un rakstīts tas pats: mūsu zeme bīstama, tādēļ drošības dēļ atpirks, bet, ja nepārdosim, atsavinās,” sacīja Zvārdes pagasta Andulaišu saimnieks, ilggadējs mežu darbinieks JURIS KREICBERGS
“Lasu atkal, cik ļoti nedroši ir dzīvot un saimniekot Zvārdē, bet tā nav taisnība. Apsaimniekoju 160 hektāru zemes un zinu, kas tajā ir un kā nav. Gadiem esmu strādājis un kopis. Pagājušajā gadā laukus apstrādāju ar dziļirdinātāju, lai uzlabotu augsnes aerāciju, apstrādes dziļums bija 50 līdz 70 centimetru, un nekas sprādzienbīstams neatradās. Daļu Zvārdes platības lauksaimniecībā izmantoja pat poligona laikā, arī jaunākos laikos izmanto lauksaimniecībā, stāda un kopj mežus. Nepavisam nav tā, ka munīcija mētājas malu malās.
Neatrasta varētu būt galvenokārt Otrā pasaules kara munīcija, un visdrīzāk tā ir mežos vai purvos, kur grūti piekļūt. Pārējo Zvārdes teritoriju krustu šķērsu izstaigājuši un izrakņājuši melnie arheologi, vietām kādreizējās tranšejas viņi atjaunojuši tikpat dziļas, kādas bija kara laikā. Meklē un savāc pārdošanai noderīgo, bet, ja atraduši kaut ko sprādzienbīstamu, atstāj un pēc laika paziņo policijai. Kas bija sameklējams augsnes virskārtā vai mazliet zem tās, sen jau ir savākts metāllūžņiem. Lai vieglāk ieraudzītu un salasītu, pie Rīteļu kapiem, kur poligona laikā meta bumbas, pat vairākkārt dedzināja kūlu.
Dēls ara zemi Lielaucē un atrada trīs spridzekļus, tūdaļ ziņoja pa telefonu 112. Viņu savienoja ar Dobeles policiju. Bet spridzekļi turpat mētājās vēl pēc vairākām dienām. Ja jau valsts tik ļoti rūpētos par mūsu drošību, tiem vajadzēja būt savāktiem un iznīcinātiem iespējami īsā laikā.
Uzskatu, ka nesprāgušās munīcijas neitralizētājiem bija uzdevums obligāti sameklēt sprādzienbīstamus priekšmetus, lai kāda amatpersona pierādītu Zvārdes milzīgo bīstamību, un viņi uzdevumu pildīja — Latvijas valsts mežu teritorijā 12 tādus atrada. Bet vai šīs fakts liecina par vispārējo šīs teritorijas bīstamību? Ja Aizsardzības ministrijai tik ļoti rūp drošība, lai arī mūsu platības pārmeklē un attīra, bet neliedz strādāt. Ir valstis, kur cilvēki dzīvo vulkānu pakājē un citās bīstamās vietās, bet neviens negrasās viņu mājas atsavināt. Katrs atbild par savu drošību. Kādēļ mums būtu jāpamet savi īpašumi?
Pagaidām grūti pateikt, kas īsti stāv aiz Zvārdes zemes pircējiem Latvijas valsts mežiem. Labprātīgi es nevienu pēdu savas zemes nepārdošu, jo tajā ielikts ļoti daudz pūļu un daudzi dzīves gadi. Zemes piespiedu atsavināšana, ar ko mums draud augstas valsts amatpersonas, ir ņirgāšanās par mums, kas strādājam Zvārdē. To pieļaut nedrīkstam. Tik vienkārši mēs nepadosimies.”
Vēstuli Zvārdes pagasta zemes īpašnieku aizstāvībai ikviens šonedēļ var parakstīt gan Zvārdes pagasta pārvaldē, gan kādreizējās Sesiles mežniecības ēkā Novadnieku pagasta Saldeniekos. Vēstuli publicējām Saldus Zemes 8. janvāra numurā.


Zvārdē gruzd zemes nemieri

Publicēts Latvijas avīzē 10.01.2013

Zvārdē gruzd nemieri

Pagājušā gada nogales valdības lēmums par nepieciešamību AS "Latvijas valsts mežiem" sākt uzpirkt no privātajiem īpašniekiem sprādzienbīstamo priekšmetu pārpilno zemi Saldus novada Zvārdes poligonā zvārdeniekos radīja satraukumu un pārpratumus.

Sāka klīst baumas, ka zemi uzpirks piespiedu kārtā, un uzņēmīgākie pat jau saka draudēt ar protesta akcijām. Vietējais zemnieks Ēriks Krūza, kas padomju gados bija Zvārdes poligona mežniecības priekšnieks un tagad apstrādā bijušā poligona zemi, par bumbu briesmām smaidīja (20 gados neviens neesot uzgājis gaisā) un rosināja domāt, ka varbūt Zvārdes zemi iekārojuši armijnieki un NATO. Taču Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis brīdināja nekāpt nost no Zvārdes ceļiem, jo var sprāgt. Jautāju arī karavīriem, nesprāgušas munīcijas neitralizētājiem, kam tad taisnība?

Vēl 50 gadus būs ko darīt
Kuldīgā bāzētā zemessardzes 45. bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dzimis Kursīšu pagastā, kas robežojas ar Zvārdi. "Visa bērnība man pagāja, skatoties, kā padomju armija šauj un bumbo," atceras karavīrs. Vēlāk, jau Latvijas armijas rindās, viņš bija viens no tiem, kas sprādzienbīstamos priekšmetus neitralizēja. No 1997. līdz 2010. gadam viņš pats vai viņa vadībā neitralizēja tūkstošiem bīstamu priekšmetu.
"1991. gadā Zvārdes poligona šefs padomju pulkvedis Pučnojs bija atstājis mums karti ar nesprāgušajiem lādiņiem. Bet mēs "plānu" pārpildījām divas reizes. Karte nebija precīza un nevarēja būt precīza, jo visu munīciju, kas neuzsprāgst, nav iespējams piefiksēt. Piemēram, no kasešu bumbām 10 – 30% neuzsprāgst. Padomju laikā bumbošanas zona bija deviņi reiz deviņu kilometru kvadrāts, realitātē bumbas krita vēl kilometrus piecus uz katru pusi. Tam visam klāt vēl jāpieskaita, ka Zvārdē Otrā pasaules kara laikā bija Kurzemes cietokšņa mala ar sīvām kaujām.
Visu pārējo Latvijas teritoriju pēc kara speciālisti un arī paši ļaudis (pajautājiet senčiem, cik daudzi pēc kara saspridzinājās, uz savu roku ņemoties ar spridzekļiem?) pamazam tīrīja no kara paliekām, bet Zvārdi jau aiztaisīja ciet un ierīkoja poligonu. Tā ka zeme glabāja un joprojām glabā daudz bīstamu priekšmetu, vēl gadus 50 mums būs ko darīt.
Es jau Krūzam teicu: tu jau esi pieradis, ka katru gadu no zemes kaut kas izveļas, tāpat kā mans tēvs, kas ir zemnieks. Cik reižu tas pat Krūza mūs saucis, lai neitralizējam bumbas! Tomēr negribētu piekrist, ka Zvārdē būtu riskanti noiet no ceļa. Protams, ja speciāli nemeklē un nerok spridzekļus, nebaksta vai nededzina tos," domā Andris Rieksts.
Pulkvežleitnants uzskata: ir tikai normāli, ka valsts vēlas par tirgus cenām uzpirkt piesārņoto zemi un to iztīrīt, jo zemniekam par savu naudu to izdarīt esot neiespējamā misija. Desmit kvadrātmetru zemes pārbaude līdz divdesmit centimetru dziļumam maksā aptuveni latu. Jo dziļāk, jo dārgāk. Lai pateiktu, ka zeme ir 100% tīra, zeme jāpārcilā metra dziļumā. Un tas jau vairs neesot stāsts par dažiem latiem.

Miglā tīts 
kara mantojums
bumba_NMNRA_1
Kolēģim Riekstam Zvārdes jautājumā principā piekrīt arī Nesprāgušas munīcijas rotas komandieris kapteinis Oskars Lejnieks: "Padomju laika piesārņojumu Zvārdē vēl var daudzmaz apzināt, bet tas, kas palicis pēc Otrā pasaules kara, ir miglā tīts. Uzmanīties vajag. Pirms dažiem gadiem Valmieras pusē strādnieks mežā dedzināja zarus ugunskurā. Bet tieši zem ugunskura gulēja 120 milimetru mīna. Strādniekam palaimējās: bija pagājis pārdesmit metrus nost un šķembas gāja vertikāli augšā. Katrā ziņā es ieteiktu ugunskuru kurināt vai nu vietā, kur tas jau reiz bijis, vai vismaz ar lāpstu 30 centimetrus pārbaudīt zemi, vai tajā neguļ kāds metāla priekšmets."
O. Lejnieks stāsta, ka pagājušā gada augustā Jelgavā ielu remontdarbu laikā pie domes atrada artilērijas lādiņu, nākamajā mēnesī krustojumā pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas – prettanku mīnu kaujas stāvoklī. Pirms dažiem gadiem Liepājā, rokot zemi, saspridzinājās traktors, par laimi, iztika bez cilvēku upuriem.
"Kad ir lieli ceļu remontu darbi, tad arī es jau gatavojos darbam. Kad remontēja Liepājas šoseju, daudz braucām. Tāpat Tīnužu–Kokneses, Salaspils–Ogres posmā bija ko darīt, bet Saldus–Pampāļu ceļa remontā septiņu kilometru posmā neitralizējām piecdesmit dažādas granātas, tanku dūres, reaktīvos lādiņus, mīnas. Ceļu būves darbu vadītāji nav muļķi: kad kaut ko atrod, tā neķeras klāt un ziņo. Par visiem citiem cilvēkiem gan tā negribētu teikt. Kāds vīrs Rīgā, Miera ielā, 2009. gada sākumā sadomāja fleksēt lādiņu, ko drošības (???) dēļ bija piesējis pie divus metrus gara kāta. "Drošības" pasākumi nepalīdzēja izvairīties cilvēkam no nāves, mājai – no daļējas sabrukšanas. Aizkraukles novadā kāds mājās atnesa granātu. Viens tur, otrs rauj, beigās viens beigts, otrs ievainots. Kad aizbraucām, skatāmies: mājās bērns rāpo zem galda, kas piekrauts ar vēl vairākiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem," šausminās kapteinis.


Valsts sekretārs: bīstamā zeme jāpārņem!
Par sacēlušos ažiotāžu ap Zvārdi neizpratnē ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: "Mēs esam secinājuši, ka daļa Zvārdes pagasta teritorijas ir nedroša. Ministrija ir resors, kam par to jāatbild. Privātie īpašnieki par savu naudu zemi attīrīt nav spējīgi. Ko mums darīt? Nelikties ne zinis? Es redzu trīs ceļus. Pirmais: neko nedarīt un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrs: uzlikt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Trešais: ar valsts iepirkumiem par tirgus cenām pārņemt teritoriju. Mēs esam izvēlējusies trešo ceļu un par šā ceļa īstenotāju "Latvijas valsts mežus", kam vienīgajam no valsts uzņēmumiem ir prakse zemes uzpirkšanā."
Valsts sekretārs uzsver, ka vispirms notikšot nopietns izvērtējums un tiks uzpirktas reāli bīstamās zemes un zem tā apakšā nav nekādu citu interešu – ne privātu, ne valsts, ne NATO –, kā vien drošība. J. Sārts teic, ka teorētiski valdība var lemt arī par zemju atsavināšanu.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Birģelis "Latvijas Avīzei" jau iepriekš sacījis, ka bijušajā Zvārdes poligona teritorijā pastāv milzīgs risks ar bīstamo nesprāgušo munīciju sastapties ik uz soļa. Tāpēc arī Ministru prezidents, zemkopības un aizsardzības ministri nolēma rosināt akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" jau iesāktā meža zemes iegādes projekta ietvaros maksimāli koncentrēt meža zemes iegādi tieši Zvārdes bijušā aviācijas poligona teritorijā un tās apkārtnē, tādējādi nodrošinot, ka šī bīstamā zeme nonāk valsts pārvaldībā: "Poligona teritorija noteikti nav piemērota tūrisma un atpūtas bāzu veidošanai un ekoloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Meža audzēšana uzskatāma par vismazāk riskanto saimniecisko darbību. Bīstamai zemei nonākot valsts pārvaldībā, noteikti netiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem."

Vietējā vara netic, cilvēki vāc parakstus
"Mēs esam apmulsuši, dzirdot visu, ko par Zvārdi valsts vara un ierēdņi saka. Taču neesmu redzējis nevienu oficiālu dokumentu," saka Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis. "Neoficiāli zinu, ka oktobrī "Latvijas valsts meži" lūdza Aizsardzības ministriju pārlūkot daļu savu teritoriju. Tur atrada 12 lādiņus, un uz tā pamata Zvārde nu pasludināta par ļoti bīstamu vietu, kur zeme izpērkama.
Divdesmit gadus te bija droši, nu kļuvis bīstami. Nav veikti nekādi pētījumi, tikai vispārināti šie 12 lādiņi. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc valstij vajadzīga šī zeme. Un ja vēl ierēdņi liek saprast, ka tad, ja cilvēki nepārdos labprātīgi, viņi tiks piespiesti, kļūst pavisam jocīgi."
Šobrīd Zvārdē tapusi atklāta vēstule "Zvārdē gribam saimniekot paši!", zem kuras tiek vākti paraksti un ar kuru dienās tiks iepazīstināta valdība un sabiedrība.
"Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi ļoti satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu lietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot. Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos. Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadus – kopš Padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpēc ir pamatots jautājums: vai 20 gadi nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: "Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies," teikts vēstulē.
"(..) Kādēļ jau šobrīd nav iespējams attīrīt "Latvijas valsts mežiem" piederošo ap 6600 ha lielo Zvārdes teritoriju, bet plāno sākt privātīpašumu atpirkšanu Zvārdes pagastā? Lietderīgāk būtu zemes atpirkšanai plānoto naudu tērēt teritorijas plānveidīgai pārmeklēšanai un attīrīšanai.
Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā 1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo.
Kamēr neesam dzirdējuši ar faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas.
Uz kurieni iet mūsu valsts? Vai tiešām nav iespējams apturēt valdošās elites melus un divkosību, alkatību un liekulību, pilnīgu nerēķināšanos ar iedzīvotājiem? Kurš būs nākamais sprādzienbīstamais pagasts?"
Kā pats saka, līdz ārprātam uztraucies ir zemnieks Valdis Markevics, kurš pašā poligona centrā atguvis zemi, mežu un iekopis 300 aitu ganāmpulku: "Desmit gadus strādāju un dzīvoju bez elektrības vagoniņā. Ievilku elektrību, uzcēlu māju, iekopu ganāmpulku. Un tagad man to visu atņems? Kas man kompensēs šo divdesmit gadu darbu? Kur es savos piecdesmit gados iešu, ko darīšu, kam būšu vajadzīgs?"



Aicina parakstīt vēstuli par Zvārdi !!!

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme 08.01.2013., www.sz.lv

Intervija LR-1 ar Markevicu ģimeni

Latvijas radio LR-1 programmā "Viensētu stāsti" atkārtojums. Intervija ar Markevicu ģimeni, plkst. 16:05
29.12.2012.

Vai iedzīvotājus otrreiz izdzīs no Zvārdes?

Publicēts 18.12.2012. Saldus novada laikrakstā Saldus Zeme www.sz.lv

Vai otrreiz izdzīs no Zvārdes?
TAMĀRA KĻAVIŅA
Piektdien Zvārdes pagasta Vārpās, Markevicu ģimenes saimniecībā, dzīvojamās mājas viesistaba bija satrauktu ļaužu pilna. Visus bija pulcējusi viena doma — kas turpmāk plānots Zvārdē?
Vairāku valsts amatpersonu izteikumi Latvijas Avīzē un intervija ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta vadītāju Arvīdu Ozolu Latvijas radio liek secināt, ka iecere atpirkt īpašumus Zvārdē nav no zila gaisa grābta. Kaut gan tā tiek pamatota ar vēlmi garantēt iedzīvotāju drošību, Vārpās sabraukušie nešaubījās, ka īstais iemesls ir kāds cits, iespējams, saistīts ar valsts aizsardzības tālejošiem mērķiem.
Kam un kādēļ vajadzīga Zvārde?
Pie ministru prezidenta Valda Dombrovska runāt par Zvārdi bijusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamā gada sākumā valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts meži Zvārdes pagastā zemes īpašniekiem izsūtīs piedāvājumu par noteiktu cenu nopirkt viņu īpašumus, tos attīrīt un apmežot. Kādēļ būtu jāpērk un kas notiks, ja viņi labprātīgi nepārdos, — satraukti pārsprieda Vārpās sabraukušie.
“Pēc Arvīda Ozola trešdien Latvijas radio sacītā mēs it kā nesaprotam, cik bīstamā vietā dzīvojam. Ja īpašumus nepārdosim par Latvijas valsts mežu piedāvāto cenu, mūs piespiedīs tos atstāt. Tas atgādina situāciju 1954. gadā, kad Zvārdē izveidoja aviācijas poligonu un cilvēkiem bija jāatstāj mājas. Bet tad skaidri pateica, kādēļ šī teritorija jāatbrīvo Tagad runā par bīstamību šeit saimniekot, bet kāds ir īstais iemesls?” neizpratnē ir Vārpu saimnieks Valdis Markevics. “Vai atgriežas padomju gadu visatļautība, kad neviens nerēķinājās ar iedzīvotāju domām? Esmu ieperinājies pašā Zvārdes centrā, saimniecību izveidoju tukšā vietā, un tagad man tā būs jāatstāj? Kam un kādēļ šī teritorija vajadzīga?. Kad pie pagasta robežas izlika zīmes par bīstamo teritoriju, pasmaidīju. Nospriedu, ka Rīgā kāds  attapies pēc 20 gadiem. Tagad saprotu, ka zīmes bija tikai pirmais solis.”
Klātesošie nevarēja atcerēties gadījumu, ka Zvārdē kāds būtu saspridzinājies tad, kad poligonā kolhozi ganīja lopus un pļāva sienu, ne pēdējos 20 gados, kad ir intensīva mežizstrāde un mežu atjaunošana, daudzviet atjaunotas lauksaimniecības platības.
“Nezin kādēļ pēc daudziem gadu desmitiem šī teritorija kļuvusi tik bīstama, ka par to radusies valsts interese. Zvārdes nosaukšana par īpaši bīstamu teritoriju ir tikai aizsegs kaut kādam citam nodomam, tādēļ vajadzīgas amatpersonu konkrētas atbildes uz mūsu konkrētiem jautājumiem,” pauda Imants Raļļa. Viņam piekrita arī ilggadēji mežu dienesta darbinieki, kas bija ieradušies Vārpās.
Bīstamības latiņa par augstu
Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis sacīja, ka Latvijas valsts meži bija lūguši Bruņoto spēku štābam Latvijas valsts mežu apsaimniekotajā teritorijā Zvārdē pārbaudīt, vai nav sprādzienbīstamu priekšmetu. Oktobrī tur atrasts 12 šādu priekšmetu. Drīz pēc tam publicēja Aizsardzības minsitrijas informāciju, ka visa teritorija ir ļoti bīstama un vajadzīga valsts iejaukšanās, lai garantētu cilvēku drošību.
Imants Džulis informēja: ”Sazinājos ar Arvīdu Ozolu, un viņš apgalvoja, ka sliktākais variants varētu būt ierobežojumi pārvietoties noteiktā teritorijā. Manuprāt, Zvārdes bīstamības latiņa pacelta tik augstu, lai īpašumus varētu nopirkt par ļoti zemu cenu. Zvārdē šogad atrasts tikai nedaudz vairāk sprādzienbīstamu priekšmetu nekā Pampāļos un Kursīšos, taču situācija nav dramatiska. Pusotru miljonu latu valsts varētu izmantot, lai attīrītu Zvārdes teritoriju, nevis censtos atpirkt īpašumus vai ierobežot saimniecisko darbību.”
“Pirms apmēram gada tikos ar Aizsardzības ministrijas darbinieku Rikveili, viņš apjautājās par Zvārdi, par atmīnēšanu un minēja, ka NATO prasa šādās teritorijās garantēt iedzīvotājiem drošību. Rādīja shēmu, ka Zvārdē neitralizēts salīdzinoši daudz sprādzienbīstamu priekšmetu. Bet uz Zvārdit arī atved iznīcināt munīciju no citām vietām, tas neliecina par teritorijas bīstamību,” uzsvēra I. Raļļa.
“Ja jau par mums tik ļoti grib rūpēties, es gribētu pieteikt, lai īpašumu Zvārdē pārmeklē un atmīnē. Man šķiet, ka diez vai ko bīstamu atradīs,” sacīja cits saimnieks. “Ja būs zonējums ar bīstamām un mazāk bīstamām vietām, gribu to redzēt. Mēs nevēlamies  būt masa, ar ko ministrijās nerēķinās.”
“Ir vajadzīga skaidrība, kas te īsti domāts — atmīnēs, atpirks —, lai zinām, ko darīt,” kāds piebilda. Visi bija vienisprātis, ka nedrīkst pieļaut piespiedu labprātīgu zemes atsavināšanu vai zemes īpašnieku tiesību ierobežošanu ar administratīvām metodēm.
 Vēlas dzirdēt skaidru valodu
“Neesmu zvārdenieks, un man šeit nav īpašumu, bet ar Zvārdi esmu saistīts jau ļoti daudzus gadus. Manuprāt, ir jāuzraksta kopīga argumentēta vēstule un jānosūta amatpersonām, lai viņas argumentēti paskaidro, kādēļ šeit nepieciešams atpirkt īpašumus un kā tas notiks, kā arī — lai pamato publiski izskanējušās informācijas patiesumu vai nepatiesumu. Ir vajadzīga skaidra valoda,“ ieteica mednieku kolektīva Zvārde vadītājs Māris Bērziņš. “Ja Latvijas valsts meži zemi pirks par 1000 latiem hektārā, esmu pārliecināts, ka 90% īpašnieku pārdos. Ja Zvārde ir vajadzīga valsts stratēģiskām interesēm, jābūt adekvātai kompensācijai par īpašumiem. Latvijas valsts mežiem nākamgad īpašumu iegādei iedots pusotrs miljons latu, un tā īpašumus pirks. Kā izdarīs — noteikti ir izdomāts.”
Tikšanās dalībnieki vienojās līdz šodienai iesniegt savus jautājumus Zvārdes pagasta pārvaldei, lai tā tos nodod Saldus novada domei sūtīšanai uz Aizsardzības ministriju, Zemkopības ministriju, ministru prezidentam un Pašvaldību savienībai.
No Meža departamenta direktora Arvīda Ozola intervijas Latvijas radio 12. decembrī: “Mēs nevaram piespiest zemi pārdot, bet tikai izteikt piedāvājumu pirkt par tirgus cenu. Latvijā ir nekustamo īpašumu vērtēšanas standarti un sertificēti vērtētāji. Minētajā teritorijā ņems vērā, ka apsaimniekošana nav normāla. Ir virkne piesardzības jautājumu, jo bijusi gan padomju laika bumbotava, gan Kurzemes katla robeža.
Priekšlikumus zemes iegādei [Latvijas valsts meži] varētu izteikt no nākamā gada sākuma, bet tas nebūs zemes atsavināšanas piedāvājums. Atpirkšana būs mīkstākais variants. Aizsardzības ministrija uzskata, ka, iespējams, teritorija ir jānorobežo un jānosaka stingri uzturēšanās ierobežojumi. Tas zemes īpašniekiem varētu būtiski apgrūtināt saimniecisko darbību, pretī neko nedodot. Turpretī, pārdodot īpašumu, cilvēkiem būtu nauda. [Īpašumu iegāde Zvārdē] Latvijas valsts mežiem visdrīzāk būs kompromiss starp saimniecisko izdevīgumu un drošības gatantēšanu. [Teritorijas sanācija] varētu prasīt 20 līdz 30 gadu optimistiskākajā variantā. [Ja iedzīvotāji labprātīgi nevēlēsies īpašumus pārdot], tas jau būs valdības jautājums. Ja Zemkopības ministrija un Aizsardzības ministrija ierosinās līdzīgu jautājumu par citām teritorijām, kurās nepieciešama ilgstoša sanācija un speciāls režīms, to izskatīs.”
'
PĒTA KARTI. To saglabājis bijušais Zvārdes mežsargs Ēriks Krūza (otrais no labās). Kartē redzamas 9x9 kilometru aviācijas mērķpoligona robežas un tam pieguļošā teritorija. Atzīmētas intesīvi bumbotās vietas, bet ik pa laikam karavīri tur savākuši un iznīcinājuši nesprāgušo munīciju.
BRĪDINĀJUMA NORĀDE pie Zvārdes pagasta robežas.
FOTO — TAMĀRA KĻAVIŅA


Intervija LR-1 ar Arvīdu Ozolu

Latvijas Radio-1

12.02.2012. plkst. 8:09 Intervija ar LR Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Arvīdu Ozolu (skatīt programmas arhīvā)

Vai NATO iekāro Zvārdi?

Publicēts Latvijas avīzē 07.12.2012.

Vai Nato iekāro Zvārdi


Foto - Artis Drēziņš
Zemkopības ministrija dos rīkojumu valsts mežu apsaimniekotājam "Latvijas valsts mežiem" ("LVM") iegādāties zemi piesārņotajā Zvārdes poligona teritorijā, lai to attīrītu un pēc tam tur varētu veikt saimniecisko darbību. Tas nolemts pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas un aizsardzības ministra Arta Pabrika tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski.

"Galvenais ir, lai cilvēki būtu droši un novērstu situācijas, ka nezināšanas vai neizpratnes dēļ veic saimniecisko darbību šajās teritorijās un pustonnīga bumba uziet gaisā, jo tad būs par vēlu," pēc tikšanās teicis Pabriks. Tādējādi "LVM" sākšot īstenot savu zemes pirkšanas programmu, nodrošinot bijušajā Zvārdes poligonā sistemātisku teritorijas attīrīšanu un koku audzes atjaunošanu.
Par šādu notikumu gaitu satraukumu izteikuši vairāki "LA" lasītāji.

Bažījas par izdzīšanu
Zvārdes zemnieks Ēriks Krūza bijušā poligona teritorijā kopā ar ģimeni apsaimnieko vairāk nekā 300 hektārus zemes un kopj 50 lopus. 1955. gadā, kad Ēriks bija sešus gadus vecs, viņa ģimeni jau patrieca no dzimtajām mājām – padomju valsts bija nolūkojusi vietu militārajam poligonam. Kungam ir bažas, vai līdzīga izmitināšana – mazāk vai vairāk piespiedu – neatkārtojas atkal. Ēriks ir pārliecināts, ka bažas par bumbu piesārņoto vidi ir pārspīlētas. Viņš no 1985. līdz 1992. gadam bijis vietējās kara mežniecības vadītājs, pārzinājis katru poligona stūri, tajā skaitā deviņu reiz deviņu kilometru lielo četrstūri, kurā kara lidmašīnas metušas bumbas.
"Visi dzelži, kas bijuši virs zemes, sen jau nolasīti, no zemes jau arī maz kas nāk ārā, tikai šķembas. Tur, kur zemi apstrādā, bumbu principā vairs nav. Tās, kas neuzsprāga, jau nekur dziļi arī nebija. Pats savām acīm redzēju, kā tās meta lejā: bumbas jau negāja tieši zemē, bet lidoja slīpi. Ja arī tagad kāds kaut ko nelabu atrod, tad piezvana zemessargiem, kas atbrauc un bīstamo mantu savāc.
Tagad te visriņķī saliktas brīdinājumu zīmes par milzīgo apdraudējumu, bet, cik zinu, nekad neviens gaisā nav uzgājis. Neesmu dzirdējis, ka kāds no aptuveni 400 zemes īpašniekiem, kas ir šajā pusē, būtu juties apdraudēts. Tāpēc man ir bažas, ka kaut kam par šo vietu ir interese, varbūt armijniekiem, NATO?" stāsta Ē. Krūza,
kura dzimtās mājas atradušās pašā bombardēšanas centrā un noslaucītas no zemes virsas. Viņaprāt, zeme Zvārdē esot laba, nepieciešams tikai ieguldīt naudu meliorācijā un ceļu uzturēšanā.

Var arī žogu aplikt
Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis apgalvo, ka nekādas runas par jauna militāra poligona izveidi Zvārdē nav bijis un diez vai būs, bet tas, ka tur ir ideāla vieta, kur trenēties netālajā Saldū bāzētā 54. zemessardzes bataljona nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālistiem, ir pavisam cits stāsts. Bet tāpēc jau nevajagot pirkt zemi, tam pietiekot ar "LVM" zemi un atrasto bīstamo dzelžu savākšanu no privātas teritorijas.
"Es pat teiktu vēl vairāk: kamēr zeme slēpj sprādzienbīstamus priekšmetus, neviens normāls armijas komandieris karaspēku Zvārdē iekšā nevedīs un nekādas mācības neveiks! Tas ir daudzu gadu jautājums, kamēr zemi attīrīs. Bet, kamēr tas nav noticis, nevienam neieteiktu kāpt nost no ceļa un staigāt pa nezināmu teritoriju.
Zvārdes zeme slēpj arī Otrā pasaules kara lādiņus, jo tur atradās Kurzemes katla mala un notika daudz kauju, ne tikai padomju militāros labumus. Turklāt jāņem vērā, ka padomju lidmašīnas trenējoties bumbas meta neprecīzi, tās krita arī tālu no poligona centra, mācībās izmantoja arī dažādus uz zemes novietotus ieročus. Oktobra beigās četru dienu laikā zemessargi atrada 12 spridzekļus. Vai tas nav nekas? Pēc būtības mēs piedāvājam civilizētu variantu: izvērtēt katra konkrētā zemes gabala bīstamību un nepieciešamības gadījumā to atpirkt. Ir arī divi citi varianti: aplikt apkārt žogu vai arī ierīkot speciālu caurlaižu sistēmu ar ierobežojumiem saimnieciskajā darbībā," skarbs ir Airis Rikveilis.
Bet kā tad ar privātīpašuma neaizskaramību?
"Sprāgstvielu kontekstā tas ir diezgan slidens jautājums. Valsts iejauksies, un tai ir pienākums iejaukties jūsu privātumā, piemēram, kad kāda trešā persona sadomās no jūsu privātās zemes rakt ārā sprāgstvielas, lai uzrautu gaisā kādu Rīgas tiltu," saka A. Rikveilis.

Viedokļi
Meža audzēšana – vismazāk riskantā
"LA" lasītāja, pensionēta agronome Tukumā, Silvija Krūmiņa redakcijai raksta: "Mani rakstīt pamudināja raksts "Latvijas Avīzē" 13. novembrī "Nacionalizēs bīstamo zonu". Dos rīkojumu "Latvijas valsts mežiem" iegādāties Zvārdes pagasta poligona zemi. Atpirkt to no īpašniekiem, attīrīt un pēc tam apmežot. Man rodas aizdomas, ka tiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem. Vai tagad drīkst šādu teritoriju (agrāk tā bija auglīga zeme) tā vienkārši apmežot? Laikā, kad cilvēki aizbrauc no valsts darba meklējumos? Vai valdībai nerūp tautas labklājība un valsts attīstība?
Uzskatu par noziegumu apmežot šādu dabas piedāvātu skaistumu! Manuprāt, Zvārdes pagasta teritorija ir piemērota valstij piederošas tūrisma un atpūtas bāzes izveidošanai pasaules mērogā. Paralēli varētu izveidot ekoloģisku saimniecību pārtikas ražošanai. Rastos neskaitāmas darba vietas. Atgrieztos aizbraucēji."

ZM Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Birģelis: "Zvārdes poligona teritorijā ir ļoti augsts dažāda piesārņojuma līmenis, ko radījusi padomju armijas ilgstošā bumbošana. Teritorijā sastopama arī Otrā pasaules kara laikā nesprāgusī munīcija. Pastāv milzīgs risks ar šiem bīstamajiem priekšmetiem sastapties ik uz soļa. Tāpēc Ministru prezidents, zemkopības un aizsardzības ministri nolēma rosināt akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" jau iesāktā meža zemes iegādes projekta ietvaros maksimāli koncentrēt meža zemes iegādi tieši Zvārdes bijušā aviācijas poligona teritorijā un tās apkārtnē, tādējādi nodrošinot, ka šī bīstamā zeme nonāk valsts pārvaldībā.
Poligona teritorija noteikti nav piemērota tūrisma un atpūtas bāzu veidošanai un ekoloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Meža audzēšana uzskatāma par vismazāk riskanto saimniecisko darbību. Bīstamai zemei nonākot valsts pārvaldībā, noteikti netiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem."

Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis: "Neviens no Zvārdes pagasta cilvēkiem neiebilst, ka "Latvijas valsts meži" pirktu no viņiem zemi par cenu, kādu pircējs vēlas. Iedzīvotājus gan interesē, lai teritoriju, viņiem piederošo zemi attīrītu un lai viņi tad to varētu apsaimniekot. Zemes pārdošana viņus mazāk interesē ("Latvijas valsts meži"gan varēja arī agrāk uzpirkt). Zvārdenieki domā, ka "LVM"zemi pirks ar mērķi paplašināt ES līmeņa aizsargājamās teritorijas ("NATURA 2000"), kas tomēr uzliek zināmus saimnieciskās darbības ierobežojumus. Mums ļoti svarīgi ir, lai atceļ dubultā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes neapsaimniekošanu tajās platībās, kuras piesārņojuma dēļ nevar apsaimniekot."