Pabriks atbild Pietiek.com

Publicēts portālā Pietiek.com 26.03.2013.
http://www.pietiek.com/raksti/pabriks_atbild_uz_zvardes_pagasta_iedzivotaju_jautajumiem

"Nevaru klusēt."

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme, 26.03.2013., www.sz.lv

„Nevaru klusēt.”

Publicēšanai sagatavoja TAMĀRA KĻAVIŅA

Redakcijā ienākusī saldeniece Aina Berga ne tikai iesniedza iesniegumu par iestāšanos biedrībā Vienoti Zvārdei, bet arī bija uzrakstījusi pārdomas par Zvārdi. Viņa sacīja, ka nevarot klusēt.

            „Esmu dzimusi Zvārdē, bet no turienes mani un manu ģimeni 1955.gada pavasarī padomju armijas karavīri izveda kā pēdējos Zvārdes poligona iedzīvotājus.

            Tur mums, četriem Medņu dzimtas mazbērniem no „Pikuļiem”, Rīteļu kapu kalniņā palika māte, tēvs, vectēvs un viņa ģimenes piederīgie, arī māja un 80 ha zemes. Visus šos gadus bieži sapņos redzu Zvārdi, Odzēnu ezeru, Rīteļu kapu kalnu, kurp mēs ar vecomāti ik svētdienu gājām apciemot savējos. Ar lielu nemieru sirdī vairākus mēnešus lasu un klausos diskusijas par Aizsardzības ministrijas ieceri izveidot Zvārdē mācību poligonu. Mani uztrauc gan aizsardzības ministra Arta Pabrika demagoģija un pat pārmetumi zvārdeniekiem, ka viņi ir „pret visas Latvijas interesēm” (12.03.SZ), gan puspatiesības un Meža departamenta direktora Arvīda Ozola draudi. Sāp, ka tiek rakstīts un runāts par Zvārdes zemes pārdošanu, atpirkšanu, atsavināšanu, saimnieciskās darbības ierobežošanu. Runā par „jaunas jomas investīciju ieguldījumu”, kas esot būtisks lielai daļai tagadējo Zvārdes iedzīvotāju: gan tiešajiem zemes mantiniekiem, gan jauniem zemes ieguvējiem, kas godīgi un smagi strādā uz šīs zemes.

            Man šķiet, ka mēs pavisam esam aizmirsuši aizstāvēt savas kultūrvēsturiskās vērtības: veco Zvārdes baznīcu, Rīteļu kapu kalniņu, dzimtās upītes, ezerus un dabas ainavas. Reiz mēs bijām spiesti atstāt šīs vietas svešiem bruņotiem cilvēkiem. Tagad, kad ar ES atbalstu un dažu enerģisku cilvēku darbu atjaunota piekļuve Zvārdes baznīcas drupām un Rīteļu kapu kalniņā ir piemiņas akmens ar uzrakstu „Piedodiet, ka nenosargājām...”, to atkal piespiedīs atstāt militāriem eksperimentiem. Mēs, latvieši, uzskatām sevi par kapu kultūras kopējiem, šo tradīciju saglabātājiem. Kāpēc Zvārdes situācijas risināšanā nevaru ne izlasīt, ne izdzirdēt kādu, kas aizstāvētu uz mūžību guļošos, mūsu tautas tradīcijas, kādu, kas savas zemes patriotismu pierādītu ne tikai biznesa un naudas jautājumā?

            Ja nauda un militāristu intereses uzvarēs zvārdeniekus, tad gan Zvārdes baznīca, gan Čunku ezera gleznainie krasti un ūdeņi, gan Rīteļu kapi vēlreiz var nokļūt mācību poligona teritorijā. Šī vieta atkal būs slēgta, jo tur taču kādreiz bija padomju poligona aktīvas darbības zona.

            Bet varbūt tomēr... „Iespējams, nebūsim rēķinājušies ar zvārdenieku sentimentu, kas mantots no padomju laikiem” (Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Sārta izteikums). Mūsos vēl runā senču balsis. Sentiments nav nekas slikts un nebūt nav mantots no padomju laikiem, bet no tautas pagātnes. Bijusī un sirdī aizvien esošā zvārdeniece Aina Berga.”

Nodibināta biedrība "Vienoti Zvārdei"

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme 19.03.2013., www.sz.lv

Nodibināta biedrība Vienoti Zvārdei

TAMĀRA KĻAVIŅA

Uzņēmumu reģistrā šomēnes reģistrēta zvārdenieku biedrība Vienoti Zvārdei.

            Tās statūtos rakstīts, ka mērķis ir Zvārdes pagasta iedzīvotāju nekustamo īpašumu tiesību aizstāvība un pagasta teritoriālās vienotības saglabāšana; Zvārdes pagasta dabas un kultūrvēsturisko vērtību nosargāšana; tiesiskās palīdzības sniegšana biedriem šo mērķu īstenošanai. Valdē ir zvārdenieki Valdis Markevics, Egils Kreicbergs un Ēriks Krūza.

            Egils Kreicbergs uzsver, ka patlaban aktuālākais uzdevums ir nepieļaut poligona izveidi uz Zvārdes zemes. „Aizsardzības ministrs apgalvo, ka ar varu zemi nevienam neatņems, taču, ja zemes īpašniekiem tiks piesolīta kārdinoša summa, kas zina, vai viņi spēs turēties pretī vēlmei pārdot,” viņš spriež. „Patlaban ar jurista palīdzību gatavojam vēstuli valsts institūcijām ar jautājumiem – cik liels finansējums paredzēts zemes iegādei Zvārdē un pēc kādiem kritērijiem firma Latio nosaka konkrēta īpašuma vērtību, jo jābūt metodikai, kā aprēķina īpašuma cenu.”

            Biedrības pārstāvis informē, ka biedrība sākusi jaunu biedru reģistrāciju, un iestāties var ne vien tie, kas dzīvo pagastā vai kam tur ir īpašums, bet jebkurš, kas atbalsta biedrības mērķus un zvārdenieku centienus nepieļaut militāra poligona izveidi pagasta teritorijā. „Cik cilvēku vēlētos, ka viņu dzīvesvietas tuvumā atkal ierīko poligonu? Neviens nevar pateikt, kas notiks šādā militārā teritorijā pēc gadiem. Ja ļausim tagad īpašumus iegūt valstij un izmantot tos militāriem mērķiem, vēlāk neko ietekmēt nevarēsim, un sabiedrībai būs jāsamierinās, ka varbūt pēc gadiem Zvārdē notiks ne tikai atmīnētāju mācības. Tad par šajā teritorijā notiekošo neuzzināsim, jo informācija būs slepena.

            Pašvaldība pret šobrīd notiekošo izturas vēsi, jo uzskata, ka Zvārdes nākotne ir pašu zemes īpašnieku rokās. Ir, kas jau piekrituši pārdot, ir, kas vēl domā, jo varbūt neapmierina piedāvātā cena. Var gadīties, ka tiem, kas nevēlas pārdot, piesolīs maiņas platības. Mēs poligona izveidei pretojamies tādēļ, ka aizvien nav zināmi visi spēles noteikumi, uz konkrētiem jautājumiem mums atbild: „Valsts noslēpums”. Pretī jāliek argumenti, tādēļ biedrība pieprasījusi valsts policijai datus, kad, kurās vietās un cik sprādzienbīstamu priekšmetu atrasts Zvārdes pagastā, lai šīs ziņas  varam atzīmēt pagasta kartē.

            Kad bijām uz sarunām Zemkopības ministrijā, amatpersonas solīja nedēļas laikā mūs informēt, tieši kurā platībā plānots veidot poligonu, bet šis termiņš sen pagājis. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks nu jau aizbildinās, ka šāda ziņu publiskošana vairotu ažiotāžu darījumos ar īpašumiem. Par mācību poligonam noskatītajām platībām nojaušam tikai pēc tā, kurus īpašumus piedāvāts nopirkt. Patlaban iestājies klusums, jo firma Latio acīmredzot ir aptaujājusi zemes īpašniekus, kurš un par cik vēlētos īpašumus pārdot, un šīs ziņas tiek izvērtētas Zemkopības un Aizsardzības ministrijā.

            Ja sapieri vēlas mācīties, lai valsts slēdz ar zemes īpašniekiem ilgtermiņa nomas līgumus par teritorijas izmantošanu mācībās, lai zemi attīrītu, nevis pirktu. To ministrijai mēs, zvārdenieki, piedāvājām radioraidījumā Krustpunkti. Mums atbildēja, ka neesot tāda precedenta. Precedenta nav tikmēr, kamēr jautājums šādi nav risināts. Bet tad mēs zinātu, ka Zvārdē netiek ierīkots pastāvīgs armijas objekts ar mums nezināmiem nākotnes mērķiem. Patlaban zvārdeniekiem un apkaimes pagastu iedzīvotājiem draudu nav, bet neviens nevar garantēt, ka tādi nevarētu būt nākotnē, kad šeit jau būs ierīkots militārs objekts. Ja tagad neko nedarīsim paši, mūsu vietā izlems un izdarīs citi.”

            Egils Kreicbergs aicina: kas vēlas pievienoties biedrībai un atbalsta tās centienus, var iepazīties ar biedrības statūtiem un, aizpildot veidlapu, reģistrēties par biedru Zvārdes pagasta pārvaldē, pie mednieku biedrības Zvārde vadītāja Māra Bērziņa un Saldus Zemes redakcijā Saldū, Lielā ielā 8, veidlapas ir pie šā raksta autores. Jautājumus par biedrību Vienoti Zvārdei var uzdot arī e-pastā vienotizvardei@inbox.lv hvai zvanīt Valdim Markevicam 26557929.

Par ko smejas Arnolds Auziņš

Publicēts laikrakstā Latvijas Avīze, 15.03.2013., 20.lpp.

                          Bīstamā zvārde

Par zemi svešinieki cīnās

Un vietējos grib iebāzt maisā,

Teic: te vēl bumbas ir un mīnas,

Un Zvārde varot uziet gaisā.

Mēs necietīsim, ka mūs rīko,

Un sakām biedram, kungam, seram:

Tos, kas pēc mūsu zemes tīko,

Bez žēlastības gaisā speram.

Zvārdē grib veidot mācību poligonu

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme, 12.03.2013., www.sz.lv

Zvārdē grib veidot mācību poligonu

ANDRA VALKĪRA

Jau vairākus mēnešus zvārdenieki dzīvo stresā, jo viņiem tiek piedāvāts pārdot īpašumus, lai attīrītu zemi no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Situāciju skaidro aizsardzības ministrs ARTIS PABRIKS.

            Pirms pusotras nedēļas Saldus novada domes priekšsēdētājas neatbrīvotais vietnieks Māris Zusts bija ieradies Aizsardzības ministrijā, lai uzzinātu, kādi plāni ministrijai ir Zvārdes pagastā. Viņš rosināja ministru Arti Pabriku uzlabot komunikāciju ar Saldus novada iedzīvotājiem. 6.martā, kad ministrs piedalījās Oskara Kalpaka muzeja atklāšanā, viņš piekrita intervijai laikrakstā Saldus Zeme.

            Ko Aizsardzības ministrija ir plānojusi veikt Zvārdē?

            „Civilizētas un demokrātiskas valsts standarti liecina, ka ir godīgi jāizturas pret civiliedzīvotājiem un jāgarantē viņu drošība. Agri vai vēlu Zvārdes teritorijai būs jāķeras klāt. Jāsaka skaidri, ka gribam apvienot divas lietas. Mēs gribam attīrīt Zvārdes zemi no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, un tā ir vieta, kur varētu trenēties un mācīties atmīnētāji. Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti mums ir vieni no zinošākajiem reģionā. Viņi strādā Afganistānā, Balkānos, apmāca gruzīnus un moldāvus. Mani Eiropas kolēģi netic, ka katru dienu saņemu vismaz vienu īsziņu par atrastiem nesprāgušiem priekšmetiem Latvijas teritorijā.

            Saprotu zvārdeniekus, jo iepriekšējā pieredze, kad tur bija padomju armijas poligons, situāciju dara īpaši jutīgu. Mums nav vēlmes izveidot poligonu, kas atgādinātu padomju laikus. Latvijas armija strādā Latvijas tautas labā, nevis sev.

            Identificēsim visvairāk piesārņotās vietas, un pēc tam Latvijas valsts meži šo zemju īpašniekiem par to piedāvās un jau piedāvā adekvātu tirgus cenu. Ja cilvēki vēlas, viņi var pārdot. Tā nebūs izspiešana, bet tirgus darbība. Ja cilvēki būs pretimnākoši, tad šajās piesārņotākajās vietās mums izdosies teritoriju attīrīt un izveidot mācību poligonu atmīnēšanai. Ja zemes īpašnieki nepiekritīs, nevienu ar varu no Zvārdes ārā nemetīs. Tās ir baumas. Bet jāatceras: lai arī liela daļa Zvārdes teritorijas izskatās videi draudzīga, tā nav videi draudzīga. Nebūs mīnu laukā nekāds ārzemju tūrisms, arī kokus, kas pilni ar šķembām, grūti pārdot. Tā ir īpašnieku izvēle – turpināt tur saimniekot vai pārdot savu zemi. Ja pirmā cena īpašniekus neapmierina, jāmēģina vienoties par otro un trešo.”

            Vai ir jau noskaidrotas piesārņotākās vietas, jo īpašnieki grib zināt, vai šīs darbības attiecas uz viņiem?

            „Tās attiecas uz nelielu zvārdenieku daļu. Aptuvenas robežas ir zināmas, bet precīzi nosaukt negribam, lai nesāktos kaut kāda cilvēku dalīšana. Ir cilvēki, kas savu zemi ir jau piekrituši pārdot, bet nevēlas, ka par to uzzina citi. Man nav zināma pēdējā informācija par robežām, jo ar to nodarbojas Latvijas valsts meži un Latio, bet vēlos brīdināt cilvēkus, ka ir sarosījušies arī spekulanti un ļaunprāši, kas cenšas šo procesu iespaidot vienā vai otrā virzienā. Ja kāds vēršas pie īpašniekiem un piedāvā finansiālus darījumus, vispirms jāprasa uzrādīt pilnvaru, ka viņi ir Latio pārstāvji, kurus pilnvarojuši Latvijas valsts meži. Latvijas valstij tas nav biznesa darījums, bet drošības jautājums.”

            Zemnieki stāsta, ka viņiem tiek piedāvāta smieklīgi zema cena par zemi.

            „Latvijas valsts ir gatava maksāt tik daudz naudas, lai par to varētu iegādāties līdzvērtīgu īpašumu citā vietā. Tātad tai ir jābūt tirgus cenai. Ja tās nav, tad ir jādiskutē.”

            Vai ir iespēja, piemēram, mežu, nevis pārdot, bet saņemt adekvātu citā vietā?

            „Tas ir Zemkopības ministrijas un Latvijas valsts mežu pārziņā.”

            Kas notiks ar lielajām saimniecībām, ja īpašnieki nolems nepārdot?

            „Pieļauju, ka lielu daļu šo saimniecību tas vispār neskars. Ir pārāk liela ažiotāža. Ja nespēsim ar kādu vienoties, tad droši vien viņš šajā vietā paliks un turpinās saimniekot. Varbūt viņam būs kādi papildus ierobežojumi uz laiku. Piemēram, ja nesprāgusi aviobumba tiks atrasta simts metru attālumā no mājas un tā nebūs pārvietojama, tad turpat nāksies arī neitralizēt. Būs šādas neērtības.

            Ja zemnieki negrib zemi pārdot, ja nepatīk izteiktie piedāvājumi, ja uzskata, ka šī ir vienīgā vieta zemes virsū, kur grib dzīvot, tad lai paliek tur. Neviens viņus ārā nemetīs, bet jārēķinās ar neērtībām, kas var rasties.”

            Ko nozīmē mācību poligons? Tā būs slēgta teritorija?

            „Mums ir, piemēram, Ādažu poligons, kurā notiek mācības – šauj, spridzina bumbas. Bet arī tur notiek saimnieciskā darbība. Daļa Latvijas bitenieku sezonā uz turieni nogādā savas bišu saimes. Arī Zvārdē būs maksimāli draudzīga attieksme pret vietējiem iedzīvotājiem.

            Vācijā, Anglijā, Dānijā, Norvēģijā, kur tiek slēgti garnizoni, pašvaldības protestē pret to, jo saprot, ka samazināsies iedzīvotāju skaits, būs jāslēdz skolas. Ja Zvārdē lēnām attīstīsies atmīnēšanas skola, tas būs ieguvums visam novadam. Tā būs investīcija.”

            Vai varētu tikt ieguldīta arī NATO nauda?

            „Pašreiz tas nav plānots, bet Latvija ir NATO dalībvalsts. Nevar mākslīgi nodalīt Latvijas un NATO spēkus. Katrs karavīrs, kas šeit strādā, ir arī NATO karavīrs. Ādažos, kur ir atmīnēšanas skola, mācās cilvēki gan no NATO valstīm, gan, piemēram, no Gruzijas. Kāda problēma?”

            Kāpēc nav valdības lēmuma par mācību poligona izveidi?

            „Domāju, ka tas ir pāragri. Notiek sākotnējā izpēte. Var būt situācija, ka zvārdenieki sanāk kopā un pasaka, ka negrib tur redzēt nevienu atmīnētāju un ne par kādu naudu zemi nepārdos. Lai tā arī būtu, tad paliks, kā ir.”

            Vai ir nepieciešama sabiedriska apspriešana par mācību poligona izveidi pašvaldības teritorijā?

            „Tas varbūt neizklausās demokrātiski, bet nevaram tautas nobalsošanā izlemt par viena vai otra militārā aizsardzības veida attīstīšanu. Šis ir Latvijas drošības, Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku attīstības jautājums. Protams, respektēsim katras pašvaldības un iedzīvotāju intereses, bet jāskatās, lai tiktu ievērotas arī visas valsts intereses. Nevar likt uz balsojumu – būs vai nebūs flote, taisīsim vai netaisīsim manevrus. Šādus jautājumus ar balsojumiem neizlemj.”

            Vai esat gatavs pats aizbraukt un tikties ar zvārdeniekiem?

            „Es no tautas nekad neesmu bēdzis, esmu gatavs aizbraukt arī uz Zvārdi. Domāju, ka Saldus Zemē esmu pietiekami skaidri paudis savu viedokli. Nevēlos Latvijas aizsardzības jautājumus politizēt, jo, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, būs spēki, kas to vēlēsies izmantot savām kampaņām. Esmu gatavs pieņemt arī pie sevis ikvienu interesentu.”

            Zvārdenieki ir satraukti, klīst dažādas baumas. Tām pamatā ir neveiksmīga komunikācija ar cilvēkiem.

            „Saviem darbiniekiem varu pārmest, ka viņi nenovērtēja katra zvārdenieka sāpi. Saprotu, ko jūt cilvēki, kas pēc padomju sistēmas sabrukuma no nulles divdesmit gados iekopuši savas saimniecības un tagad nezina, kas notiks tālāk. No mūsu puses skaidrojums nebija pietiekami drošs, pārliecinošs un vietā. Tā sanāca. Esam par to ministrijā pārrunājuši. Aizsardzības ministrija netirgojas, mēs esam tikai gala produkta saņēmēji.

            Vēlreiz gribu uzsvērt: ir jāuzmanās no viltus pircējiem un spekulantiem. Zinu, ka ir īpašnieki, kuri piekrituši savu zemi pārdot, ka ir cilvēki, kurus neapmierina cena, par ko noteikti vajag diskutēt. Ir arī tādi, kas pateikuši, ka nepārdos. Bet vispirms katram jānoskaidro, vai šīs darbības uz viņa īpašumu attiecas. Katram indivīdam ir manevru iespējas, jo šis nav kolektīvs lēmums. Vēlreiz pārrunāšu ar Zemkopības ministriju, kā process virzās.”

Diskusija "Krustpunktā", 01.03.2013.

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2013/03/20130301.htm

Zvārdenieki patiesību meklē ministrijā un Saeimā

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme, 01.03.2013., www.sz.lv

Zvārdenieki patiesību meklē ministrijā un Saeimā

TAMĀRA KĻAVIŅA

Lai noskaidrotu, kas īsti plānots Zvārdē un kādēļ par pagastu Aizsardzības ministrijai radusies negaidīta interese, zvārdenieku pārstāvji divreiz bija Rīgā.

            Zemkopības ministrijā viņi tikās ar Meža departamenta direktoru Arvīdu Ozolu un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Sārtu, bet Saeimā – ar Pieprasījumu komisiju.

Atkal poligons?

            Par Rīgā uzzināto Saldus Zemei pastāstīja Vārpu saimnieks Valdis Markevics un Mežāru saimnieks Ēriks Krūza. Viņi bija paņēmuši līdzi Saldus Zemes 1990.gada jūnija publikāciju par Zvārdes pagasta atjaunošanu un nepieciešamību tādēļ slēgt aviācijas poligonu. Vai tagad notikumi virzās atpakaļgaitā? „Pēc tikšanās Rīgā noskaņojums nav daudz uzlabojies,, kaut gan skaidrības ir mazliet vairāk,” secināja Ēriks Krūza.

            „Sārts atzinās, ka Zvārdē nodomāts izveidot teritoriju NATO karavīru mācībām aviācijas bumbu meklēšanai un neitralizēšanai,” Valdis Markevics uzsvēra, ka sāk atklāties Aizsardzības ministrijas patiesie nodomi. „Tas, ko mēs tikai nojautām, ir patiesība. Iedzīvotāju drošības garantēšana, par ko mums visu laiku stāstīts, nodomu sarakstā varbūt ir kādā desmitajā, nevis pirmajā vietā, kā mums mēģina iestāstīt.”

            Jānis Sārts sacījis, ka ļoti piesārņots ir kādreizējais aviācijas mērķpoligons Cekulē, bet Zvārde ir otrā piesārņotākā. Šādas teritorijas līdzīgi kā jūras akvatoriju no sprādzienbīstamiem priekšmetiem būtu jāatbrīvo starptautisku mācību laikā, izmantojot starptautisku finansējumu. Sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizētājus no ārzemēm visvairāk interesē nevis 2.pasaules kara spridzekļi, bet mērķpoligona laika bumbas. Lēmuma par mācību poligona izveidi Zvārdē gan nav, bet šo teritoriju varētu izmantot starptautiskām mācībām.

            Jānis Sārts arī precizēja, ka atpērkamajos īpašumos nav ēku, bet ja tādas būtu, īpašumu atpirktu kā vienotu. Zvārdenieki gan šaubījās, vai būtu iespējams par Latio piedāvāto cenu citā vietā nopirkt tikpat lielu jau esošu saimniecību ar visām ēkām. Arī pauda sašutumu, ka vairākus mēnešus turēti neziņā un baroti ar baumām par īpaši bīstamu teritoriju, lai gan intereses iemesli par īpašumiem Zvārdē ir citi. Patiesības aizkars tikai tagad sāk pavērties. Aizvaino, ka ar cilvēkiem runā neatklātu valodu.

            Jānis Sārts paskaidrojis, ka Zvārdes jautājumā bijuši trīs risinājumi: kā līdz šim tikai reaģēt uz iedzīvotāju ziņojumiem par bīstamiem atradumiem un tos iznīcināt; atpirkt zemi un to attīrīt; ierobežot saimniecisko darbību. Atpirkšana atzīta par labāko variantu. Patlaban Latvijas valsts mežu vārdā kompānija Latio izsaka zemes īpašniekiem piedāvājumus, nosauc vienošanās cenu, bet, cik daudzus interesēs šis piedāvājums, būšot zināms pēc aptuveni diviem mēnešiem.

Traucē zvārdenieku sentiments

            Aizsardzības ministrijas Komunikācijas departamentam uzdots precīzi noteikt teritoriju, kur īpašumus plānots atpirkt, bet tā nebūšot publiski pieejama informācija. Valsti interesējot ne tik daudz konkrēti īpašumi, cik noteikta Zvārdes teritorija, kas būtu Aizsardzības ministrijas pārziņā. Ja lielākā daļa zemes īpašnieku piedāvājumam nepiekritīs, tātad risinājums par zemes atpirkšanu nebūs bijis pareizais un pirkšanas - pārdošanas priekšlīgumus nāksies atcelt. Jautājumu par Zvārdi sāks skatīt no jauna. „Iespējams, nebūsim rēķinājušies ar zvārdenieku sentimentu, kas mantots no padomju laikiem,” sacīja J.Sārts. „Varbūt nāksies pasūtīt starptautisku pētījumu par teritorijas piesārņotību un piesārņotākajām platībām noteikt ierobežojumus, bet tie situāciju neatrisinātu. Jautājums par zemes atsavināšanu varētu būt aktuāls tad, ja pārdot piekristu ap 90% īpašumu, bet platības nedalāmībai vajadzētu arī pārējos 10%. Patlaban zināms, ka daļa zemes īpašnieku vēlas pārdot.”

            Pēc abu zvārdenieku novērojumiem Meža departamenta direktors Arvīds Ozols izturējies diezgan augstprātīgi, sak, ko jūs, lauķi gribat? „Atļāvos atgādināt par viņa draudiem noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus, ja labprātīgi nepārdosim īpašumus,” sacīja Vārpu saimnieks V.Markevics. „Ja Ozols neprot komunicēt ar sabiedrību, varbūt vajadzētu izvēlēties citu darbu, piemēram,  slaucīt ielas. Uz to viņš neatbildēja. 20gadus esmu Zvārdē strādājis, galvu nepaceldams, iekopu savu saimniecību, un kaut kāds Ozols atļaujas par to man draudēt ar represijām! Biju patiešām nokaitināts.”

            Zvārdenieki arī pauduši sašutumi, ka Meža departamenta un Aizsardzības ministrijas darbinieki nevis iepriekš rīkojuši iedzīvotāju aptaujas, aicinājuši viņus uz sapulcēm, skaidrojuši, bet kampaņu sākuši ar puspatiesībām, demagoģiju un pat draudiem, lai cilvēkus iebiedētu un piespiestu īpašumus pārdot. Jānis Sārts to atzina par kļūdu, no kā turpmāk jāmācās, bet piebilda: „Eiropā nav pieņemts dzīvot virs nesprāgušas munīcijas.”

            Arvīds Ulme no Vides aizsardzības kluba pamatoti viņiem jautāja, vai teritoriju nav iespējams attīrīt, ja īpašnieks pasūtītu šādu pakalpojumu, piemēram, licencētā ārzemju kompānijā, bet neuzpērkot īpašumus. Jānis Sārts paskaidroja, ka ārzemēs nav daudz kompāniju, kas veic šādus darbus.

Atkal draud: karavīri bija un būs

            Saeimas Pieprasījumu komisijā gandrīz visu frakciju pārstāvji bija vienisprātis, ka tādā veidā, kā līdz šim, valsts institūcijām pret zvārdeniekiem izturēties nevajadzēja. „Būtiski, ka deputāti mūsu situāciju izprata un solīja sekot tās attīstībai. Tas ir nopietns atbalsts mums, kas nevēlamies un neplānojam savus īpašumus pārdot  Latvijas valsts mežiem vai kādam citam,” sacīja V.Markevics.

            „Kamēr piedāvājumi atpirkt īpašumus notiek civiltiesiskā kārtībā, Saeimai nav iemesla kaut kādā veidā iejaukties, jo nav neviena politiska lēmuma par Zvārdi. Pārdot īpašumu vai nē ir katra īpašnieka izvēle. Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Elferts, kam arī ir īpašums Zvārdē, par situāciju informējis Saeimas deputātus no Kurzemes, un Janīna Kursīte jau sazinājusies ar pagasta pašvaldību.

            Ēriks Krūza sacīja: viņa 167 hektārus piedāvāts nopirkt par 135 tūkstošiem latu, tātad vidējā cena par hektāru ir zem tūkstoš latu. „Man neatlaidīgi un nekaunīgi uzbāžas ar piedāvājumu, taču neesmu te strādājis un īpašumu izveidojis, lai to pārdotu, bet lai Zvārdē saimniekotu bērni un mazbērni. Man ir bioloģiska saimniecība, nu būtu iespēja izmantot Eiropas naudu meliorēšanai, bet projektu nevaru rakstīt, nezinot, kas ar šo platību notiks. Varbūt valsts to patiešām atsavinās,” sacīja Ēriks Krūza. „Pagaidām nav likumprojekta par konkrētu īpašumu piespiedu atsavināšanu, tādēļ Saeimai neesot iemesla iejaukties, bet Pieprasījumu komisijā deputāti visi kā viens apgalvoja, ka par tādu likumu nebalsos.

            Deputāte Ingūna Rībena iespējamu zemes atsavināšanu Zvārdē nodēvēja par galēja valsts cinisma izpausmi. Deputāti arī sacīja, ka nav šķēršļu mainīt likumu tā, ka militārpersonas drīkstētu meklēt sprādzienbīstamus priekšmetus arī privātās teritorijās. Lai meklē spridzekļus un attīra teritoriju, bet liek mums mieru. Varbūt bija plānots, ka viss notiks lielā slepenībā, pa kluso, pa vienam apstrādājot zemes īpašniekus, bet troksni ceļam tādēļ, ka vēlamies zināt gan valsts patiesās intereses, gan savu saimniecību nākotni. Ko vēlāk teiksim mazbērniem, ja laikus nerīkosimies?”

            Valdis Markevics piebilda: „Nevēlos, ka pa manu zemi atkal staigā kādas citas valsts militāristi. Mums sacīja, ka zemes atpirkšana ir tikai pirmais solis, un šādi izteikumi rada bažas. Kādi būs nākamie soļi? Varbūt atpirktajā platībā plānots ierīkot radioaktīvo atkritumu glabātavu? Šonedēļ Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību direktors Airis Rikveilis Latvijas radio sacīja, ka šeit karavīri bijuši un būs. Ko varam secināt?”

            Šodien, 1.martā, zvārdenieki dodas uz Rīgu, lai piedalītos raidījuma Krustpunktā diskusijā – tiešraidē par Zvārdi, tādēļ būtu svarīgi, ka viņus ar zvaniem raidījuma laikā atbalsta klausītāji. Diskusija sāksies plkst. 13.05 Latvijas radio 1. Aktīvākie zvārdenieki nodibinājuši biedrību Vienoti Zvārdei, tai var pievienoties ne tikai bijušie un esošie zvārdenieki, bet arī viņu atbalstītāji.

            Mani sarunbiedri uzsver: iespējams, ka pret Zvārdes poligona atjaunošanu nāksies rīkot akcijas, tad domubiedru palīdzība būs ļoti vajadzīga.