Kopjamās audzēs darba netrūkst

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme, 28.11.2013., www.sz.lv

Kopjamās audzēs darba netrūkst

TAMĀRA KĻAVIŅA

Saldus meža īpašnieku apvienības biedru mežos ar krūmgriežiem strādā divas meža kopēju brigādes.

            Apvienība koordinē, lai darbs būtu padarīts, bet vīri ir individuālā darba veicēji, kas izpilda meža īpašnieku pasūtījumus. Savukārt SIA Mežsaimnieks RD piedalās Latvijas valsts mežu izsludinātajos konkursos, kur ir ļoti stingras prasības.

Kurā pusē šeit ir ziemeļi?

Mežsaimnieks RD konkursos sāka piedalīties krīzes gados, kad samazinājās pasūtījumi privātos mežos. „Konkurence ir liela,” vērtēja meža īpašnieku apvienības vadītājs Reinis Doniņš. „Dienvidkurzemē ir ap 50 līdz 60 pretendentu uz apmēram 40 iepirkumiem, turklāt katrs cer uz vairākiem objektiem.” Mežos kopēji strādā dabīgi ieaugušās mežaudzēs, meža stādījumos, arī stāda jaunus mežus un miglo kociņus meža dzīvnieku un kaitēkļu atbaidīšanai. Galvenokārt ir privāto meža īpašnieku pasūtījumi. Parasti ar privātiem īpašniekiem brigāde vienojas par vienreizēju izkopšanu, ja vajag, viņus aicina darbā arī nākamajā sezonā. Privātajā mežā Blīdenes pagasta Dupuros četriem vīriem ar krūmgriežiem vecā izcirtumā jāizkopj vairāki nogabali. „Izvācam sīkus, kroplus, bojātus, mazvērtīgus kokus,” skaidro brigādes vadītājs Oto Rancāns. „Privātie gan vēlas, lai atstājam vairāk tādu sugu koku, no kā agrāk var sagaidīt pārdodamu koksni. Bet prioritāte ir eglītēm, bērziem, atstājami baltalkšņi, apses. Hektārā būtu jābūt ap 2000 koku. Īpašnieks vēlas, lai izdarām līdz novembra beigām.” Vēla rudens dienas ir īsas, tādēļ strādā intensīvi. Darbs šiem meža kopējiem ir visu gadu un ne tikai Kurzemē, bet arī Zemgalē, Vidzemē. Platības esot dažādas. Nācies strādāt vietā, kur kājas pinas kazenājos, citur tik biezi saaudzis, ka nevar soli iespert. Bauskas pusē vīriem gadījies strādāt vietā, kur kokos cieši iepinušies apiņi. Nozāģē nevajadzīgu koku, bet tas nekrīt, karājas apiņos. „Kopšana nav tikai fizisks darbs, jāstrādā arī ar galvu,” sacīja brigādes vadītājs. „Gadās, ka specifiskas vēlmes ir ne tikai meža īpašniekam, bet arī atšķiras iecirkņu vadītāju prasības valsts mežos.” Reinis Doniņš jokojot piebilda, ka katrā jaunā objektā vispirms jānoskaidro, kurā pusē tur skaitās ziemeļi. Apmežotās lauksaimniecības zemēs arī nav viegli strādāt, jo mazie kociņi ieaugusī zālē, ka nav pamanāmi, ar trimmeri ir jāstrādā ļoti uzmanīgi. Meža īpašnieki dažkārt jau darba laikā vērtē padarīto. Kad ierasto džungļu vietā atklājas skrajāks jauns mežs, jūtoties mazliet vīlušies. Tomēr kokiem atbrīvota telpa vainaga veidošanai un augšanai. Vietās, kur pirms kopšanas bijusi biežņa, atstātie izstīdzējušie bērziņi pirmajos gados pat liecoties kā maikstes. Tas nozīmē, ka meža īpašnieks novēloti pievērsies jaunajam mežam.

Par sīknaudu nepārdos

Sadarbību ar Saldus meža īpašnieku apvienību par veiksmīgu uzskata zvārdenieks Uldis Kreicbergs, viņu sastapu Puduros. Visi apvienības sagatavotie projekti esot apstiprināti un atbalstīti. Arī Mežsaimnieks RD darbs apmierina – meža kopēji ņem vērā īpašnieka vēlmes, lai gan dažkārt nācies diskutēt, ka ne tikai egles, bet arī baltalkšņi ir vērtīgi un atstājami. Tagad redzams, ka pieeja bijusi pareiza – kur pirmajos gados kopta baltalkšņu audze, ir labs koksnes pieaugums. „Zvārdē mežu var nestādīt, atjaunojas pats, tikai laikus jāizkopj,” situāciju skaidroja Uldis. „Ja paveicas, mūžā var iegūt trīs baltalkšņa ražas. Man arī ir skaistas stādītu egļu un bērzu audzes. Sākumā bija grūti ieaudzēt, nācās stādījumu papildināt, vairākkārt kopt, bet tagad prieks paskatīties. Pats nedabūšu nocirst, būs mazbērniem. Pļavas, kā paredzēts NATURA programmas nosacījumos, nevis apstādu, bet nopļauju, zāli sasmalcinu. Šogad meža dzīvniekiem zāli satinu ruļļos.” Ulda Kreicberga meža īpašumi pārsniedz 1000 hektāru, viņš savus mežus veido pats un strādnieki, viņam piepalīdz Mežsaimnieks RD vīri. Tagad kopj meža platības, kur darbs jāpabeidz līdz nākamā gada vidum – gandrīz 500 hektāros. Lielākajā daļā, ap 300 hektāros, darbs padarīts, galvenokārt izkopts dabīgi atjaunojies mežs. Par Eiropas projekta finansējumu var sakārtot 480 hektāru jaunaudžu, un Zvārdē, īpaši atbalstāmā teritorijā, par hektāru Eiropa sedz 60% izmaksu. Ar Eiropas atbalstu Uldis Kreicbergs iegādājies aprīkojumu meža kopšanai. Viņaprāt, arī turpmāk darbam jaunaudzēs vajadzīgs atbalsts, tāpat lielo novadgrāvju, upīšu tīrīšanai, lai atjaunotos notece no pārmitriem mežiem. Zvārdenieks paļaujas ne tikai uz Eiropas naudu. Negaidot atbalstu, paša nauda ieguldīta ceļu būvei uz mežiem, pie reizes salaboti arī pagasta ceļi, kā remontam pašvaldībai nav naudas. Par savu naudu meža īpašnieks atjaunojis ap 15 kilometru meža ceļu, tagad tur ir labas grantētas brauktuves, pa ko kursē meža tehnika. Vajadzētu turpināt, sacīja Uldis, bet neesot skaidrības par plānoto poligona izveidi. Viņa īpašuma lielākā daļa izkopto jaunaudžu atrodas poligonam nolūkotajā teritorijā. Esot piedāvāts atpirkt par smieklīgi zemu cenu – trīsreiz izkopta baltalkšņa audze notaksēta par 306 latiem hektārā, bet piedāvātā vidējā cena bijusi zem 600 latu hektārā, ieskaitot cērtamus mežus. Nosaucis savu cenu, ņemot vērā neiegūto peļņu – baltalkšņa audzes hektāram (ieskaitot meža zemes vērtību) ap 3000 latu, jo izkopts mežs ik gadu kļūst vērtīgāks. Ar to sarunas par pārdošanu beigušās. Ja Aizsardzības ministrija piespiedīs rīkoties, Uldis piekristu mainīt pret līdzvērtīgu daļu valsts meža. Kur Zvārdē nekopti meži, īpašnieki pārdevuši, arī poligona vajadzībai, baidoties no atsavināšanas. Dažs bijis apmierināts ar 300 latiem hektārā, neparēķinādams, ka nocērtot mežu varēja dabūt krietni lielāku summu.

"Esam ieguvuši daudz draugu"

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme 15.11.2013., www.sz.lv

„Esam ieguvuši daudz draugu”

DAINA MARCINKUS

SZ lasītāji nominācijā Saldus Zemes patriots visbiežāk balsojuši par biedrību VIENOTI ZVĀRDEI.

            Trešdien, kad tikāmies ar biedrības dibinātājiem VALDI MARKEVICU un ĒRIKU KRŪZU un viņu dzīvesbiedrēm ĻUBU un VERENU, bija savdabīga jubileja – pagāja gads, kopš, Ērika vārdiem runājot, „viss ļembasts sākās” – „Latvijas Avīze” publicēja Aizsardzības ministrijas viedokli par to, ka Zvārde esot bīstama cilvēkiem un viņiem būtu no turienes jāpārceļas.

Gada laikā izgaismojušies varas patiesie nolūki, militāra poligona ierīkošana Zvārdē, un sākusies plāna realizācija – tiek uzpirkti zemes īpašumu poligonam plānotajā teritorijā. Taču tas nenotiek klusi un viegli, jo zvārdenieki negrib samierināties ne ar Zvārdes kārtējo militarizāciju, ne ar puspatiesībām par Aizsardzības ministrijas darbību un plāniem.

„Ministrijā ir slikti taktiķi – viņi mums uzbruka vēlā rudenī, kad lielie darbi apdarīti un mums bija laiks ar viņiem karot”, smejas Valdis Markevics. Sākumā domubiedru grupā, bet vēlāk jau biedrības statusā zvārdenieki un viņu atbalstītāji meklēja patiesību, pieprasīja atklātu sarunu un viņu viedokļa respektēšanu.

„Mēs esam pateicīgi visiem, kas mums pievienojās; bija patīkams pārsteigums, ka tik daudziem rūp Zvārdes un tās iedzīvotāju liktenis”, Valdis sarežģītajā situācijā saskata arī pozitīvo. „Biedrību nodibinājām trijatā – mēs ar Ēriku un Egils Kreicbergs – bet tagad esam simtiem ne tikai esošie un bijušie zvārdenieki un zemes īpašnieki, savu atbalstu un palīdzību piedāvā cilvēki no visas Latvijas un ārvalstīm. Nejūtamies vieni, un tas ir ļoti svarīgi.” Zvārdenieki saka paldies Saldus novada domes deputātei Ilzei Kļavai – pēc viņas iniciatīvas Zvārdes jautājums izskatīts līdz šim augstākajā līmenī – Saeimas Pieprasījumu komisijā. Esot arī dažs labs aktīvs atbalstītājs, kas Latvijā skaļi izskanējušo tēmu izmanto savas popularitātes vairošanai, - bet lai, spriež zvārdenieki, galvenais, ka Zvārdes vārds tiek atgādināts un cilvēki aizdomājas – kāpēc sprādzienbīstamu priekšmetu klātbūtne Zvārdē tiek aktualizēta tikai tagad, pēc 20 gadu aktīvas saimniekošanas šajā teritorijā?

Pēdējās ziņas saistībā ar Zvārdi bijušas no ārzemēm. Amerikas latvietis Valdis Kārklis par plāniem Zvārdē un attieksmi pret zvārdeniekiem bija jautājis aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kad viņš oktobra beigās viesojies pie latviešu kopienas Vašingtonā. „Ministrs esot saskaities par šo jautājumu un teicis – jā ministrijai esot nopietna interese par šo teritoriju, bet atklāt to nevarot, tas esot noslēpums. Bet lai tak zvārdenieki liekoties mierā, ar varu nevienu prom nedzīšot; valdība piedāvājot par zemi labu cenu – kas grib, var pārdot, kas negrib, lai dzīvojot uz savām bumbām,” Valdis Markevics pārstāsta. Daudzas biedrības sūtītas vēstules dažādām valsts institūcijām palikušas bez atbildes, un komunikācija šobrīd apsīkusi. „Neomulīgs klusums”, raksturo Verena Krūza.

Zvārdenieki ir pārliecināti, ka gan jānotiek atklātai diskusijai par to, ko tieši Aizsardzības ministrija vēlas darīt Zvārdē, gan arī jābūt pieejamai informācijai par zemes iegādes gaitu, jo neziņa vairo bailes. „Mēs varam salīdzināt poligona ietekmi uz cilvēku ikdienu tikai no tā, ko esam piedzīvojuši”, skaidro Ēriks Krūza. „Un atceramies, ka tā klātbūtni juta ne tikai Zvārdē, bet arī tālākā apkārtnē un Saldū. Kas paredzēts tagad? Baumas klīst visdažādākās… Ir jānotiek sarunai, un jādod cilvēkiem iespēja pateikt – ar ko viņi ir gatavi samierināties, ar ko nē. Pašlaik mums pat nav, ko vērtēt”.

Attiecībā uz zemes pārdošanu „Vienoti Zvārdei” aktīvisti uzsver – neviens nenosoda cilvēkus, kas izlemj pārdot savu zemi. Atklātība būtu nepieciešama, lai pārliecinātos – uzpirkšana notiek korekti. No pašlaik pieejamās informācijas, sarunām ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem esot radušās aizdomas, ka uzpircēji auž tīklu – nepiedāvā darījumu visiem pēc kārtas, bet pamīšus, atstājot tādas kā saliņas. „Kā rīkosies ar šiem īpašniekiem? Piespiedīs zemi pārdot par puscenu, draudot ar atsavināšanu?” spriež zemnieki. Tādēļ biedrība turpinās meklēt veidus, kā piespiest varas struktūras nevis manipulēt, bet izturēties pret zvārdeniekiem kā pret vienlīdzīgiem sarunu partneriem. Un atbalsts viņiem būs vajadzīgs arī turpmāk.

"Krustpunktā" izjautā Aizsardzības ministru Arti Pabriku

LR-1, 13.11.2013.