Miera maize nenomierina

Publikācija laikrakstā "Latvijas avīze", 07.08.2014., www.la.lv

Miera maize nenomierina

IVARS BUŠMANIS

Atzīmējot Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanas 25.gadadienu, šoruden tiks izcepta Miera maize, kurai graudus vakar novāca bijušā Zvārdes poligona teritorijā – zemnieku saimniecības „Andulaiši” laukā. Iesēti 10 kilogrami „Borellus” šķirnes rudzu, novākti mazliet virs 200 kilogramiem, lēš saimnieks Egils Kreicbergs. „Baidījos, ka vācu šķirne nepārziemos, tāpēc iesēju arī vēl Stendes rudzus. Tomēr salu pārcieta labi – kaut gan vācu labība mazliet plānāka nekā vietējā, tomēr raža laba,” secina zemnieks.

Sēklas graudi šiem rudziem 2012.gadā izauga Berlīnē, bijušajā Bernauas ielas „mirušajā” Berlīnes mūra robežzonā, ko tikai kopš 2005.gada apsaimnieko Samierināšanās baznīcas draudze. „Par tikpat simbolisku vietu izvēlējāmies Zvārdes poligonu, kurā vēl nesen nedrīkstēja dzīvot, bet nu saimnieko un vidi kopj Kreicbergu ģimene,” vakar pirms Miera maizes ražas novākšanas atgādināja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) direktors Mārtiņš Cimermanis.

Šī savulaik turīgākā Lejaskurzemes pagasta iedzīvotājus 1953.gadā izlika no iekoptajām mājām, īpašumus nacionalizēja, samaksāja smieklīgu kompensāciju un teritoriju pārvērta par aviācijas mērķpoligonu. 1989.gadā, kad vēl darbojās Zvārdes poligons, Egila Kreicberga tēvs Juris Kreicbergs apmetās netālu un sāka saimniekot. Kreicbergi ir vieni no pirmajiem lauku uzņēmējiem, kas riskēja pirkt militārā aviācijas poligona laikā izpostītās Zvārdes zemes un mežus un attīstīt savu saimniecību. Tagad tā plešas 2000 hektāros. Pa maisiņam rudzu šomēnes tiek novākti katrā no desmit Austrumeiropas valstīm, kuras aukstā kara laikā dzīvoja aiz dzelzs priekškara – Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Ungārijā – kādā tikpat simboliskā vietā. Simboliskumu Latvijā vēl vairāk izceļ neskaidrie Zvārdes zemes izmantošanas nolūki valsts aizsardzības mērķiem. Kā „LA” vairākkārt rakstījusi, daudziem zemes īpašniekiem valsts ar AS „Latvijas valsts meži” un nekustamo īpašumu kompānijas „Latio” starpniecību bija izteikusi piedāvājumu atpirkt zemi. Kad pērn 5.septembrī pirmās saujas rudzu Miera maizei sēja toreizējā zemkopības ministre, tagadējā premjerministre Laimdota Straujuma, viņai Egils Kreicbergs vaicāja: „Iesēt ļāvāt, bet vai novākt arī ļausiet?” Straujuma toreiz nedrīkstēja atklāt valdības sēdes slepenajā daļā lemto, tik vien pieteica: „Sējiet droši, arī novākt varēsit. Nevienam ar varu zemi neatņems!” Tad viņa pagasta pārvaldniekam apsolīja nodot aizsardzības ministram (toreiz – Artim Pabrikam) ielūgumu atbraukt un sniegt iedzīvotājiem informāciju par Aizsardzības ministrijas nodomiem Zvārdes pagastā. „Nē, neviens no Aizsardzības ministrijas toreiz tā arī neatbrauca, „ vakar „LA” rūgti atzina Imants Džulis. „Laikam ministrs Pabriks nosprieda, ka neklājas nolaisties līdz iedzīvotājiem. Bet šogad klusums – vairs jaunas zemes netiek iepirktas un zemes apsaimniekotājus liek mierā.” „Es tomēr neesmu drošs par nākotni,” spriež Egils, kamēr viņa dēls Valdis ar „New Holland” kuļ rudzus. „Es domāju, ka mūs lika mierā tikai pirms vēlēšanām. Interesējos Vides un reģionālās attīstības ministrijā – izrādās, bijušais Zvārdes poligons nav pat atzīts par sprādzienbīstamu teritoriju. Es jau nezinu, vai jaunuzpirktajās zemēs bruņotie spēki atradīs vecas bumbas vai ievedīs jaunas – un tad paziņos, ka teritorija ir bīstama... Pārlaidīsim Saeimas vēlēšanas, tad redzēsim, vai man taisnība par NATO stratēģiskajiem plāniem,” nosaka saimnieks.

Tikmēr rudzu graudi izkulti, sabērti piekabē un 20 kg no jaunās ražas iebirst speciālā Miera maizes maisā ar uzrakstu „Friedensbrot Roggen.” To parakstījuši visi akcijā iesaistītie, un LLKC maisu nogādās uz Berlīni. Tur „Andulaišu” rudzus kopā ar Barnauas ielas graudiem un vēl deviņās valstīs novākto ražu samals miltos, lai izceptu simboliskos Miera maizes kukuļus. Kāds no tiem atceļos arī uz Latviju.

Pirkšanu piebremzē

Ziņa publicēta laikrakstā Saldus Zeme, 10.04.2014., www.sz.lv

Pirkšanu piebremzē

            Latvijas valsts mežu uzdevumā Aizsardzības ministrijas interesēs firma Latio piebremzējusi nekustamo īpašumu uzpirkšanu Zvārdes pagastā. Līdz šim ar atvieglotiem noteikumiem, kad darījumiem netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Zvārdē Latio nopirkusi aptuveni 700 hektāru zemes. Daži īpašumi ir pārdošanas procesā, notiek to sadalīšana, uzmērīšana, taču tās vairs nav lielas platības. Turpmāk Zvārdes zemes īpašnieki varēs pārdot zemi un mežu vispārējā kārtībā.

Sižets raidījumā ''Četras istabas''

Raidījumā ir sižets par Zvārdes sanāksmi, kurā piedalījās arī Dūklavs un Vējonis
Video TV1 arhīvā

Sola izmaiņas attiecībās ar zvārdeniekiem

Publikācija laikrakstā Saldus Zeme, 11.03.2014., www.sz.lv

Sola izmaiņas attiecībās ar zvārdeniekiem

TAMĀRA KĻAVIŅA

Piektdien Striķu tautas nama zāle bija ļaudīm pilna. Bija ieradušies ne vien biedrības Vienoti Zvārdei dalībnieki, bet arī citi interesenti.

            Šoreiz bija iespēja uzklausīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Biedrība dibināta tieši pirms gada, un valdes loceklis Egils Kreicbergs pastāstīja, cik daudzos un dažādos veidos biedrības valde centusies gūt godīgas un skaidras atbildes uz jautājumu, kādam nolūkam tiek uzpirkti un vēlāk tiks izmantoti zemes īpašumi Zvārdes pagastā.

Steidz cirst, neziņo par atradumiem

Valsts institūcijas gan atrakstījušās, gan izvairījušās no tiešām atbildēm, bet daži valsts pārvaldes ierēdņi pat publiski draudējuši, ka no zemes īpašumiem būs jāatsakās, ja nepārdos labprātīgi. Šāda attieksme tikai vairojusi bažas par iespējām netraucēti turpmāk saimniekot uz savas zemes.

Bijusī zvārdeniece Dzidra Lāce atgādināja, cik bagāts ne tikai ar auglīgiem laukiem, bet arī uzņēmīgiem, strādīgiem cilvēkiem un kultūrvēsturiskām vietām bijis šis pagasts. Pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis sacīja, ka brīdinājuma zīmju uzstādīšana pie pagasta iebraucamiem ceļiem 2012.gada rudenī drīzāk tika uzskatīta par zīmi, ka Zvārdes zemē nevajadzētu rakņāties tiem, kas nelegāli meklē sprādzienbīstamus priekšmetus. Taču neviens neuztvēra šīs norādes par zemes uzpirkšanas kampaņas pirmo soli. I.Džulis uzskata, ka pagastā sprādzienbīstamu priekšmetu nav vairāk kā citās karadarbības zonā bijušās vietās. „Neviens neiebilst teritorijas attīrīšanai, bet līdzšinējā komunikācija ar valsts institūcijām tikai vairojusi neuzticību. Zvārdenieki tagad dažkārt slēpj faktus, kad atraduši sprādzienbīstamus priekšmetus,” situāciju skaidroja I.Džulis. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka viss pagasts tiek uzskatīts par īpaši nedrošu, tas apgrūtina saimniecisko dzīvi. „Ir skaidri jāzina, tieši kura platība tiek uzskatīta par bīstamu. Un kā notiks bīstamu priekšmetu pārvietošana pa pagasta ceļiem? Negribētos, ka šādas kravas ved, piemēram, gar skolu.”

Patlaban firmai Latio pārdots vairāk nekā 600 hektāru zemes. Zvārdenieks Dainis Kreicbergs, rādot pagasta karti dažādos aspektos, uzsvēra, ka Zvārdē ir ne tikai potenciāli auglīgas augsnes, bet lielu daļu aizņem Natura 2000 teritorijas un dabas parks Zvārdes meži, kur nebūtu pieļaujamas militāras mācības. Uz kartes arī redzama firmas Latio interese par konkrētu teritoriju. „Kamēr nav dzirdēta skaidra atbilde par Aizsardzības ministrijas tālākiem nodomiem, mežu īpašniekiem grūti plānot mežsaimniecību, tiek paātrināti izcirsts viss, ko ļauj likums,” secināja D.Kreicbergs.

Privātajiem nepalīdzēs

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis paskaidroja, ka pagājušā gadsimta 90.gadu beigās tika pētītas piesārņotas teritorijas un tās iekļautas vienotā sarakstā. Latvijā ir ap 2000 šādu vietu. Zvārdes zemē ir padomju laiku sprādzienbīstama munīcija, un teritorija jāattīra. To varētu izdarīt Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar NATO partneriem, kam ir interese par padomju laika nesprāgušo munīciju neitralizēšanas treniņiem. „Aizsardzības ministrijai nav citu plānu Zvārdē, kā vienīgi attīrīšana no nesprāgušas munīcijas. To saku, liekot roku uz sirds,” uzsvēra R.Vējonis. „Patlaban nekādi militāri objekti Zvārdē nav plānoti. Varbūt starptautiskā situācija kādreiz prasīs Latvijā izvietot NATO bāzi, un, protams, tai vieta būs jāatrod.” Viņš atgādināja, ka Zvārdē īpašumi netiek atsavināti, bet nopirkti atbilstoši zemes tirgus nosacījumiem, un pircējs neesot Aizsardzības ministrija. Gadījumos, ja īpašumus valsts pērk sabiedrības vajadzībām, netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tā tas ir arī darījumiem Zvārdē. Ministrs paskaidroja, ka valsts nedrīkst ieguldīt naudu privātu īpašumu attīrīšanai no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zvārdenieki gan iebilda, ka ne jau viņu vainas dēļ zemē guļ nesprāgusi munīcija un ka arī viņi ir daļa no sabiedrības, kā intereses būtu jāaizstāv valstij.

Imants Raļļa sacīja, ka ir  zemessardzē no tās pirmās pastāvēšanas dienas un zemessargi divus gadus Zvārdē izvāca sprādzienbīstamus priekšmetus, tādēļ viss pagasts nav uzskatāms par bīstamu teritoriju. „Komunikācija ar Aizsardzības ministriju bijusi sliktāka nekā padomju laikos. Tad skaidri pateica, ka Zvārdē būs aviācijas poligons, bet šajos laikos runā puspatiesības, pat draud,” sašutis I.Raļļa.

„Vienīgais plāns ir attīrīt teritoriju. Citu plānu nav. Ja man, valdības loceklim, neticat, kam tad jūs ticat?” retoriski jautāja R.Vējonis. Māris Bērziņš uzdeva pamatotu jautājumu – Zvārdes pagastā ir 6500 hektāru valsts meža. Kāpēc tur nesāk meklēt un iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus. Būtu darbs vismaz desmit gadiem. Vai Zvārdes attīrīšanai ir paredzēta nauda?

R.Vējonis atzina, ka aizsardzības budžets ir vairāk nekā nepietiekams. Ir daudz darba, reaģējot uz izsaukumiem par atrastu munīciju, bet atmīnētāju mācības Zvārdē šogad nav plānotas. Tās varētu rīkot, ja kāda partnervalsts budžetā tām paredzētu naudu. Ja zemes īpašnieks vēlas, lai pārbauda un attīra viņa platības, esot kompānijas, kas to dara par samaksu. Šādus pakalpojumus Nacionālie bruņotie spēki nesniedzot.

Mācībām – puse pagasta?

Tukumnieks Oskars Grīgs, Vienoti Zvārdei biedrs, jautāja, vai tiešām Zvārdē ir daudz mūsdienīgām mācībām noderīgas munīcijas? Klātesošie minēja, ka aiz atmīnēšanas mācībām varētu slēpties tālāki nodomi uz Zvārdi pārcelt Ādažu poligonu. Tādu plānu gan strikti noliedza R.Vējonis.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nezinot par agrākām sarunām un notikumiem, taču viņš apliecināja, ka kolēģis Vējonis neko neslēpj. Ja būs sarunas par citiem Zvārdes zemes izmantošanas mērķiem, zvārdeniekiem par tiem noteikti skaidros. Viņš informēja, ka Latvijas valsts meži (LVM) īpašumus pērk jau gadiem, jo tie ir stratēģiski svarīgi. Valdība var ieteikt pievērsties konkrētām teritorijām, un LVM tur iegādājas īpašumus. Ja zvārdenieki nevēlas pārdot, LVM šeit īpašumus nepirks. Gadījumos, kad valstij ļoti vajadzēs konkrētās teritorijas, to iegādes nepieciešamība būs jāpamato, un Saeima lems par atsavināšanu, izmaksājot kompensāciju. Nekas neliecina, ka tāds lēmums varētu būt par Zvārdi.

Pēteris Elferts atgādināja, ka zvārdenieki ir līdumnieki, un viņu ieguldījums jāciena, runājot ar viņiem godīgi. Ja plānots vēl iepirkt vairāk nekā 7000 hektāru, neskaitot jau esošās valsts zemes, mācībām būs vairāk nekā puse pagasta platības, un tas nav pareizi. Vides aizsardzības kluba pārstāvis Arvīds Ulme atcerējās apkaimes iedzīvotāju cīņu par aviācijas mērķpoligona likvidēšanu Zvārdē un izteica cerību, ka valsts vienīgais mērķis būs zemes attīrīšana no spridzekļiem. Piesārņojums ir vēstures mantojums, nevis īpašnieka darbības sekas. Likums ir maināms, un tam jābūt sabiedrības interesēs.Vējonis gan sacīja, ka šāds ierosinājums var iestrēgt valdībā un nenonākt līdz Saeimai, bet viņš šo jautājumu varētu virzīt uz valdību. J.Dūklavs piemetināja: lai zvārdenieku biedrība šādu pieprasījumu ministram iesūta.

Reinis Doniņš pauda aizdomas, ka zemes uzpirkšana patiesībā ir finanšu mahinācija, jo uzticēta privātai kompānijai. Zemkopības ministrs paskaidroja, ka LVM nav tāda kantora, kas vērtē un uzpērk īpašumus, tādēļ šis darbs uzticēts kompānijai, kam ir speciālisti, pieredze. R.Vējonis piebilda, ka būtu grūti runāt par mahinācijām valsts iepirkumos, ko stingri kontrolē. Lai ziņojot, ja kāds Latio pārstāvis biedē zvārdeniekus ar īpašumu atsavināšanu.

Cer uz pārmaiņām

Pēc sapulces Oskars Grīgs pauda ticību abu ministru godīgumam – Zvārdē valstij nav nekādu slēptu mērķu. Viņš gan apšaubīja, vai NATO atmīnētājiem šeit būs daudz darba, jo teritorijas bīstamība ir pārspīlēta. Tālivaldis Kalniņš ministru teiktajam ticēšot tikai tad, ja Latio neuzmāksies zemes īpašniekiem ar piedāvājumiem un īpašumus pirks vispārējā kārtībā. Biruta Parta joprojām nedomā, ka zemes uzpirkšanas iemesls ir tikai platību attīrīšana.

Sanāksmē nolēma aicināt zemkopības ministru J.Dūklavu uzdot Latvijas valsts mežu ģenerāldirektoram R. Strīpniekam pārtraukt nekustamo īpašumu uzpirkšanu Zvārdē, izņemot, ja zemes īpašnieki vēlas pārdot; aizsardzības ministru R.Vējoni aicina nekavējoties informēt pagasta iedzīvotājus par pagasta teritorijas izmantošanu militārām vajadzībām; Aizsardzības ministrijai sagatavot likuma izmaiņas, lai valsts līdzekļus varētu izmantot privātu teritoriju attīrīšanai no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Biedrība Vienoti Zvārdei un Saldus novada domes ZZS deputāti sagatavos priekšlikumus likuma izmaiņām. Biedrības biedri arī apņēmās vākt ziedojumus Dzidras Lāces grāmatas par Zvārdi izdošanai.

Zvārdē karabāzes nebūs. Vismaz pagaidām

Publikācija laikrakstā "Latvijas Avīze", 10.03.2014., www.la.lv

http://www.la.lv/zvarde-karabazes-nebus-vismaz-pagaidam/

Zvārdē karabāzes nebūs. Vismaz pagaidām

Pagājušā piektdiena Zvārdē bija īpaša. Pirmoreiz šo vietu tā sauktā Zvārdes poligona jautājumā apmeklēja aizsardzības ministra Raimonds Vējonis. Ar viņu kopā bija atbraucis arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Artis Drēziņš

            R.Vējonis lika roku uz sirds un apgalvoja, ka viņam kā aizsardzības ministram Zvārdē neesot nekādu citu plānu kā tikai zemes attīrīšana no nesprāgušas munīcijas, bet J.Dūklavs solīja: „ja zvārdenieki nevēlas, ka AS „Latvijas valsts mežu” („LVM”) uzdevumā pie viņiem staigā mežu uzpircēji, tad viņš runās ar uzņēmuma vadību, lai uz Zvārdi nevienu uzpircēju vairs nesūta.

Zvārdes pagastmājā uz tikšanos ar ministriem, kas formāli bija biedrības „Vienoti Zvārdei”sapulce, ieradās apmēram simts cilvēku. Tik daudz ļaužu  Zvārdes pagastā, kur dzīvo mazāk par 400 cilvēkiem, pulcējot reti kas.

Pagasta pārvaldnieks Imants Džulis īsumā atgādināja, kā radusies Zvārdes poligona problēma. 2012.gadā, laimīgi nodzīvojuši brīvā Latvijā divdesmit gadu, zvārdenieki pēkšņi uzzinājuši, ka dzīvojot bīstamākajā vietā Latvijā, kur nav droši vairs uzturēties, bet, ja nokāpj no ceļa, varot pat uzsprāgt... Lai gan valsts solījusi zemi tikai atmīnēt, mājieni, neskaidrās amatpersonu atbildes un pat neslēptie draudi vajadzības gadījumā zemi atpirkt piespiedu kārtā zvārdeniekiem likuši domāt, ka bijušā padomju poligona vietā militāristiem aiz ādas ir iekārtot kaut ko savu.

Tad kājās cēlās R.Vējonis un teica, ka negribot runāt par iepriekšējā aizsardzības ministra Pabrika darbību, jo tie nebūtu labi vārdi, tostarp par komunikāciju ar zvārdeniekiem. Viņš gan esot atbraucis, lai uzzinātu cilvēku viedokli un pateiktu savējo. Zvārde ar līdz Cekules ciemu un Irbes jūras šaurumu esot viena no nesprāgušu munīciju piesārņotākajām vietām Latvijā, kas par valsts naudu jāattīra. Tā kā likums neļauj ieguldīt valsts vai pašvaldības naudu privātā īpašumā, nekas cits neatliekot kā likt valsts uzņēmumam zemi uzpirkt un armijniekiem rosīties. Vēl armijniekiem, tajā skaitā ārzemju, esot treniņu interese Zvārdē, jo līdzīgi padomju laika lādiņi esot arī Afganistānā un Irākā, kur Rietumu karavīri nodarbojas ar atmīnēšanu. Šogad gan atmīnēšanas mācības Zvārdē neesot plānotas. Interese esot zviedriem: ja viņi sameklēs finansējumu, tad atbraukšot. Tas, ka uz Zvārdi plāno pārcelt Ādažu militāro poligonu, gan esot muļķības. "Pi„nīgi piekrītu pašvaldībai un zemju īpašniekiem, ka jāzina valsts ieceres, lai plānotu attīstību, taču man kā aizsardzības ministram nekādu citu plānu kā zemes attīrīšana nav. Ja valstij kaut kad nākotnē par Zvārdi aizsardzības vai citu iemeslu dēļ interese radīsies, es personiski pie jums atbraukšu un runāšu,” sacīja aizsardzības ministrs. Ūjināšana zālē gan norādīja, ka ministram zvārdenieki tomēr līdz galam netic.

Zvārdenieki teica, ka zemes atmīnēšanu nevar uzskatīt par ieguldījumu, jo ne jau privātie īpašnieki vainīgi, ka zeme piedraņķēta, tāpēc aizsardzības ministrs varētu virzīt izmaiņas likumdošanā. Vējonis atbildēja, ka Finanšu ministrija šādām izmaiņām nekad nepiekritīšot.

„Par Zvārdi zinu ļoti daudz, bet ne es, ne aizsardzības ministrs nevaram atbildēt par to, ko nezinām. R.Vējonis nav liels NATO priekšnieks, viņš ir Latvijas aizsardzības ministrs, bet, ja NATO kaut ko Zvārdē iecerēs, viņš, domāju, Latvijā būs pirmais, kas to uzzinās,”sacīja zemkopības ministrs J.Dūklavs. Viņš atgādināja, ka „LVM” bez spaidiem un maldiem meža zemi uzpērk kopš 2004.gada un ne tikai, lai to atmīnētu, un ne tikai Zvārdē. Mežs esot stratēģiska valsts lieta un tikšot uzpirkts arī turpmāk. „Neviens nevar Zvārdē neko nopirkt ar varu. Tas ir iespējams tikai ar Saeimas balsojumu, kas ir ļoti sarežģīti, un pagaidām nekas par to neliecina. Pirms braukšanas uz šejieni runāju ar „LVM”prezidentu Robertu Strīpnieku, un viņš teica: „Ja zvārdenieki negrib, ka uzpērk viņu zemi, tad likšu, lai vispār neko vairs nepērk!” (Zālē skaļi aplausi un atbalsta saucieni.) „Labi – nodošu Strīpniekam jūsu aplausus,” nosolīja zemkopības ministrs.

Vēl zvārdenieki zemkopības ministram prasīja, kāpēc Strīpnieks zemes neuzpērkot pats, bet nolīdzis nekustamo īpašumu kompāniju „Latio”, kas darbojoties ne sevišķi ētiski, pat draudot? „Ja kāds draud, tad ziņojiet man – tikšu ar to galā. „LVM” ir tāda prakse nolīgt privātas kompānijas, jo pašam uzņēmumam nav speciālas brigādes, kas braukā apkārt uzpērkot zemi.”

Sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka sakarā ar notikumiem Ukrainā Latvijā vajadzētu izveidot speciālu NATO bāzi. „Ja valdība par to lems, tad arī tāda bāze būs: vienalga, kurā vietā, Zvārdē vai kur citur. Un es braukšu un runāšu ar cilvēkiem,” atkārtoja R.Vējonis.

„Mīļie cilvēki! Neprasiet no ministriem, lai 10, 20, 50 gadus uz priekšu nekas nemainās. Re, Ukrainas notikumu dēļ Lietuvā NATO iznīcinātāju skaits pieauga no četriem līdz desmit. Kas to vēl nesen varēja zināt?” teica J.Dūklavs.