otrdiena, 2013. gada 29. janvāris
Atbalstītāja komentārs, 29.01.2013.
Latvijas Satversmes 105. pants: Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.
Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma
tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu
atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos
uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Zvārdes poligonā saimniekojošie zemnieki protestē pret militāristu plāniem, www.kasjauns.lv, 11.01.2013.
Zvārdes poligonā saimniekojošie zemnieki protestē pret militāristu plāniem
11.janvāris 2013 15:10
Zvārdes pagasta zemes īpašnieki uzskata, ka valsts viņiem grib atņemt
īpašumus, jo, pretēji valsts pārstāvju apgalvojumiem, netic, ka pagasta zeme ir
piesārņota ar nesprāgušo munīciju, kas tur joprojām atrodas kopš padomju
laikiem – bijušā armijas poligona.
Pagājušā gada nogalē valdība pieņēma lēmumu par
nepieciešamību „Latvijas valsts mežiem” sākt uzpirkt no privātajiem īpašniekiem
sprādzienbīstamo priekšmetu pārpilno zemi Saldus novada Zvārdes poligonā.
Zvārdeniekos tas radījis satraukumu un pārpratumus, raksta „Latvijas Avīze”.
Sāka klīst baumas, ka zemi uzpirks piespiedu kārtā, un uzņēmīgākie pat jau sāka
draudēt ar protesta akcijām. Vietējais zemnieks Ēriks Krūza, kas padomju gados
bija Zvārdes poligona mežniecības priekšnieks un tagad apstrādā bijušā poligona
zemi, domā, ka varbūt Zvārdes zemi iekārojuši armijnieki un NATO. Taču
Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors
Airis Rikveilis brīdināja nekāpt nost no Zvārdes ceļiem, jo var sprāgt.
Zvārdē briest zemes nemieri
Šobrīd Zvārdē tapusi Atklāta vēstule „Zvārdē gribam saimniekot paši!”, zem kuras tiek vākti paraksti. Tajā rakstīts:
„Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi ļoti satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu lietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot. Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos. Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadus – kopš padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpēc ir pamatots jautājums: vai 20 gadi nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: „Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies”.”
„Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā
1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo. Kamēr neesam dzirdējuši ar faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas,” minēts Atklātajā vēstulē.
Zvārdes poligonā spridzekļus neitralizēs vēl 50 gadus
Kuldīgā bāzētā zemessardzes 45. bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dzimis Kursīšu pagastā, kas robežojas ar Zvārdi „Latvijas Avīzei” stāsta: „Visa bērnība man pagāja, skatoties, kā padomju armija šauj un bumbo,” atceras karavīrs. Vēlāk, jau Latvijas armijas rindās, viņš bija viens no tiem, kas sprādzienbīstamos priekšmetus neitralizēja. No 1997. līdz 2010. gadam viņš pats vai viņa vadībā neitralizēja tūkstošiem bīstamu priekšmetu.
„1991. gadā Zvārdes poligona šefs padomju pulkvedis Pučnojs bija atstājis mums karti ar nesprāgušajiem lādiņiem. Bet mēs „plānu” pārpildījām divas reizes. Karte nebija precīza un nevarēja būt precīza, jo visu munīciju, kas neuzsprāgst, nav iespējams piefiksēt. Piemēram, no kasešu bumbām 10 – 30% neuzsprāgst. Padomju laikā bumbošanas zona bija deviņu reiz deviņu kilometru kvadrāts, realitātē bumbas krita vēl kilometrus piecus uz katru pusi. Tam visam klāt vēl jāpieskaita, ka Zvārdē Otrā pasaules kara laikā bija Kurzemes cietokšņa mala ar sīvām kaujām,” domā Andris Rieksts.
„Visu pārējo Latvijas teritoriju pēc kara speciālisti un arī paši ļaudis pamazām tīrīja no kara paliekām, bet Zvārdi jau aiztaisīja ciet un ierīkoja poligonu. Tā ka zeme glabāja un joprojām glabā daudz bīstamu priekšmetu, vēl gadus 50 mums būs ko darīt,” saka pulkvežlitnents.
Rieksts uzskata: ir tikai normāli, ka valsts vēlas par tirgus cenām uzpirkt piesārņoto zemi un to iztīrīt, jo zemniekam par savu naudu to izdarīt esot neiespējamā misija.
Par sacēlušos ažiotāžu ap Zvārdi neizpratnē ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: „Mēs esam secinājuši, ka daļa Zvārdes pagasta teritorijas ir nedroša. Ministrija ir resors, kam par to jāatbild. Privātie īpašnieki par savu naudu zemi attīrīt nav spējīgi. Ko mums darīt? Nelikties ne zinis? Es redzu trīs ceļus. Pirmais: neko nedarīt un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrs: uzlikt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Trešais: ar valsts iepirkumiem par tirgus cenām pārņemt teritoriju. Mēs esam izvēlējusies trešo ceļu un par šā ceļa īstenotāju „Latvijas valsts mežus”, kam vienīgajam no valsts uzņēmumiem ir prakse zemes uzpirkšanā.”
Valsts sekretārs uzsver, ka vispirms notikšot nopietns izvērtējums un tiks uzpirktas reāli bīstamās zemes un zem tā apakšā nav nekādu citu interešu – ne privātu, ne valsts, ne NATO –, kā vien drošība.
Zvārdē briest zemes nemieri
Šobrīd Zvārdē tapusi Atklāta vēstule „Zvārdē gribam saimniekot paši!”, zem kuras tiek vākti paraksti. Tajā rakstīts:
„Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi ļoti satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu lietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot. Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos. Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadus – kopš padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpēc ir pamatots jautājums: vai 20 gadi nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: „Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies”.”
„Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā
1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo. Kamēr neesam dzirdējuši ar faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas,” minēts Atklātajā vēstulē.
Zvārdes poligonā spridzekļus neitralizēs vēl 50 gadus
Kuldīgā bāzētā zemessardzes 45. bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dzimis Kursīšu pagastā, kas robežojas ar Zvārdi „Latvijas Avīzei” stāsta: „Visa bērnība man pagāja, skatoties, kā padomju armija šauj un bumbo,” atceras karavīrs. Vēlāk, jau Latvijas armijas rindās, viņš bija viens no tiem, kas sprādzienbīstamos priekšmetus neitralizēja. No 1997. līdz 2010. gadam viņš pats vai viņa vadībā neitralizēja tūkstošiem bīstamu priekšmetu.
„1991. gadā Zvārdes poligona šefs padomju pulkvedis Pučnojs bija atstājis mums karti ar nesprāgušajiem lādiņiem. Bet mēs „plānu” pārpildījām divas reizes. Karte nebija precīza un nevarēja būt precīza, jo visu munīciju, kas neuzsprāgst, nav iespējams piefiksēt. Piemēram, no kasešu bumbām 10 – 30% neuzsprāgst. Padomju laikā bumbošanas zona bija deviņu reiz deviņu kilometru kvadrāts, realitātē bumbas krita vēl kilometrus piecus uz katru pusi. Tam visam klāt vēl jāpieskaita, ka Zvārdē Otrā pasaules kara laikā bija Kurzemes cietokšņa mala ar sīvām kaujām,” domā Andris Rieksts.
„Visu pārējo Latvijas teritoriju pēc kara speciālisti un arī paši ļaudis pamazām tīrīja no kara paliekām, bet Zvārdi jau aiztaisīja ciet un ierīkoja poligonu. Tā ka zeme glabāja un joprojām glabā daudz bīstamu priekšmetu, vēl gadus 50 mums būs ko darīt,” saka pulkvežlitnents.
Rieksts uzskata: ir tikai normāli, ka valsts vēlas par tirgus cenām uzpirkt piesārņoto zemi un to iztīrīt, jo zemniekam par savu naudu to izdarīt esot neiespējamā misija.
Par sacēlušos ažiotāžu ap Zvārdi neizpratnē ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: „Mēs esam secinājuši, ka daļa Zvārdes pagasta teritorijas ir nedroša. Ministrija ir resors, kam par to jāatbild. Privātie īpašnieki par savu naudu zemi attīrīt nav spējīgi. Ko mums darīt? Nelikties ne zinis? Es redzu trīs ceļus. Pirmais: neko nedarīt un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrs: uzlikt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Trešais: ar valsts iepirkumiem par tirgus cenām pārņemt teritoriju. Mēs esam izvēlējusies trešo ceļu un par šā ceļa īstenotāju „Latvijas valsts mežus”, kam vienīgajam no valsts uzņēmumiem ir prakse zemes uzpirkšanā.”
Valsts sekretārs uzsver, ka vispirms notikšot nopietns izvērtējums un tiks uzpirktas reāli bīstamās zemes un zem tā apakšā nav nekādu citu interešu – ne privātu, ne valsts, ne NATO –, kā vien drošība.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/105835/zvardes-poligona-saimniekojosie-zemnieki-proteste-pret-militaristu-planiem/print
Zemkopības ministrijas mājaslapā www.zm.gov.lv, sadaļā "sabiedrības viedoklis" jautājums meža īpašniekiem
Ja
Jūs nevarētu kvalitatīvi apsaimniekot savu mežu, vai jūs būtu gatavs to
pārdot valstij piederošajai akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži”?
http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=7&id=15017
http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=7&id=15017
Aizsardzības ministrijas paziņojumi mājaslapā www.mood.gov.lv
Pabriks informē Zemkopības ministriju par drošības situāciju bijušajā Zvārdes poligona teritorijā, 07.11.2012.
http://www.mod.gov.lv/Aktualit
Ministri informēs Ministru prezidentu par bīstamību bijušā Zvārdes poligona teritorijā, 09.11.2012.
http://www.mod.gov.lv/Aktualit
Amatpersonas vienojas par risinājumiem drošības stāvokļa uzlabošanai bijušajā Zvārdes poligona teritorijā, 12.11.2012.
http://www.mod.gov.lv/Aktualit
http://www.mod.gov.lv/Aktualit
Ministri informēs Ministru prezidentu par bīstamību bijušā Zvārdes poligona teritorijā, 09.11.2012.
http://www.mod.gov.lv/Aktualit
Amatpersonas vienojas par risinājumiem drošības stāvokļa uzlabošanai bijušajā Zvārdes poligona teritorijā, 12.11.2012.
http://www.mod.gov.lv/Aktualit
pirmdiena, 2013. gada 28. janvāris
piektdiena, 2013. gada 25. janvāris
Zvārdenieku prasībām daudz atbalstītāju
Publicēts laikrakstā Saldus zeme 25.01.2013. www.sz.lv
Zvārdenieku prasībām daudz atbalstītāju
TAMĀRA KĻAVIŅA
Zvārdes pagasta zemes un mežu īpašnieku vēstuli
parakstījuši vairāki simti pagasta iedzīvotāju un viņu atbalstītāju.
Vēstule nākamnedēļ tiks nosūtīta ministru prezidentam
Valdim Dombrovskim, tajā lūgts iedziļināties un iesaistīties jautājumā par
iespējamu saimnieciskas darbības ierobežošanu Zvārdē, kā arī sekmēt
Aizsardzības un Zemkopības ministriju amatpersonu tikšanos ar Zvārdes
iedzīvotājiem.
Trešdien Zvārdē bija ieradušies Latvijas televīzijas 1. kanāla
filmēšanas grupa, lai veidotu sižetu par zvārdenieku problēmu, tas šosvētdien
būs skatāms LTV 1 raidījumā De facto pēc Panorāmas.
Nacionalizēs bīstamo zemi
Publicēts laikrakstā "Latvijas avīze" 13.11.2012.
Nacionalizēs bīstamo zemi
Zemkopības ministrija dos rīkojumu valsts mežu apsaimniekotājam
"Latvijas valsts mežiem" ("LVM") iegādāties zemi piesārņotajā Zvārdes
poligona teritorijā, lai to attīrītu un pēc tam tur varētu veikt
saimniecisko darbību, vakar pastāstīja zemkopības ministre Laimdota
Straujuma.
Straujuma kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku vakar
iepazīstināja premjeru Valdi Dombrovski ar situāciju bijušā Zvārdes
poligona teritorijā. "Galvenais ir, lai cilvēki būtu droši, un novērst
situācijas, ka nezināšanas vai neizpratnes dēļ veic saimniecisko darbību
šajās teritorijās un pustonnīga bumba uziet gaisā, jo tad būs par
vēlu," teica Pabriks.
Straujuma tikšanās laikā apstiprināja, ka, īstenojot šā un nākamā
gada "LVM" zemes pirkšanas programmu, būtu iespēja uzpirkt zemes
īpašumus tieši bijušajā Zvārdes poligonā, lai nodrošinātu sistemātisku
teritorijas attīrīšanu un koku audzes atjaunošanu.
Nacionālie bruņotie spēki, veicot apsekošanu, ir konstatējuši, ka
bijušā Zvārdes poligona teritorija ir pieblīvēta ar nesprāgušo munīciju
vai tās šķembām praktiski visā augsnes virskārtā, kas izkaisīta plašā
teritorijā. Zvārdes poligona teritorijā bez padomju laika munīcijas
atliekām sastopama arī Otrā pasaules kara laikā nesprāgusī munīcija
lielā apmērā.
ceturtdiena, 2013. gada 24. janvāris
Pagasta pārvaldes vēstule pašvaldībai
Latvijas Republika
Saldus novada pašvaldība
ZVĀRDES PAGASTA PĀRVALDE
Reģ.Nr.90000051491, „Striķos”, Striķu c., Zvārdes pagastā, Saldus nov., LV –3883, tālrunis/fakss 63846151,
Saldus novada Zvārdes pagastā
2012.gada 20.novembrī Nr. 3-1.1/
|
Saldus novada pašvaldībai
|
| Par informācijas pieprasīšanu |
Pamatojoties
uz Zvārdes pagasta iedzīvotāju un privāto zemju īpašnieku pieprasījumu
Zvārdes pagasta pārvalde lūdz Saldus novada pašvaldību iesaistīties, lai
no Latvijas Valsts Zemkopības ministrijas un Aizsardzības m ministrijas
atbildīgajām amatpersonām iegūtu skaidrojošu informāciju par publiskajā
telpā pausto Zvārdes pagasta teritorijas paaugstināto bīstamību un ar
to saistīto paredzamo saimnieciskās darbības ierobežošanu un privāto
zemju uzpirkšanu.
2012.gada septembrī no Aizsardzības ministrijas Zvārdes pagasta
pārvaldei tika izteikts piedāvājums par ministrijas līdzekļiem izgatavot
8 informatīvos stendus, kuri brīdinātu par bijušā PSRS aviācijas
mērķpoligona teritorijas bīstamību. Informācija uz stenda tika saskaņota
uzklausot Zemessardzes 45. kājnieku bataljona komandiera Andra Rieksta
viedokli, kā personu, kura visvairāk līdz šim nodarbojas ar
sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizēšanu Zvārdes pagastā. Vienlaikus
ar stendu izgatavošanas un uzstādīšanas laiku 2012.gada oktobrī pēc
a/s,,Latvijas valsts meži” lūguma Nacionālo bruņoto spēku štābs dod
rīkojumu Saldū dislocētajai Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotai
pārmeklēt Latvijas valsts īpašuma Zvārdes pagastā „Purva mežs” daļu,
kur tiek atrasti 12 sprādzienbīstami priekšmeti un kuri tiek demonstrēti
publiski informatīvo stendu atklāšanas pasākumā 22.10.2012.
2012.gada 12.novembrī notiek Aizsardzības ministra un Zemkopības
ministra tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurā
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks raksturo situāciju Zvārdē kā ļoti
bīstamu, jo Nacionālie bruņotie spēki, veicot apsekošanu, ir
konstatējuši, ka teritorija ir pieblīvēta ar nesprāgušo munīciju vai tās
šķembām praktiski visā augsnes virskārtā, kas izkaisīta plašā
teritorijā. Līdz ar to bijušā Zvārdes poligona teritorija un tās
apkaime tiek uzskatīta kā ļoti piesārņota un bīstama. Amatpersonas
secina, ka drošības situācija bijušajā Zvārdes poligona teritorijā ir
nepietiekama.
Pēc situācijas apzināšanas Ministru prezidents V.Dombrovskis rosināja,
ka a/s „Latvijas valsts meži” būtu nepieciešams maksimāli koncentrēt
zemju uzpirkšanu bijušā Zvārdes poligona teritorijā, nodrošinot šo
teritoriju apsaimniekošanu un attīrīšanu, kā arī draudu mazināšanu no
nesprāgušās munīcijas.
Vēlāk publiskā telpā no augstām Aizsardzības ministrijas un Zemkopības
ministrijas amatpersonām tiek atkārtoti un nepamatoti pausts viedoklis
par ļoti augstu apdraudējumu Zvārdes pagastā.
„Latvijas Avīze” 2012. gada 7.decembrī rakstā „Vai NATO iekāro Zvārdi”
Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta
direktors Airis Rikveilis, pamatojoties uz „Latvijas Valsts mežu”
teritorijā 12.10.2012. atrastajiem 12 sprādzienbīstamajiem priekšmetiem
(kuri speciāli tika meklēti 2.pasaules kara kauju vietā Zvārdē), pauž
viedokli, ka bez īpašumu atpirkšanas varētu arī tiem aplikt apkārt žogu
vai ierīkot caurlaižu sistēmu, lai mazinātu bīstamību.
Intervijā
Latvijas radio 12.12.2012. Zemkopības ministrijas Meža departamenta
direktors Arvīds Ozols skaidro, ka zemes īpašumu atpirkšana a/s„Latvijas
valsts meži” personā būs mīkstākais variants, ja kāds labprātīgi
nevēlēsies pārdot, tas jau būs valdības jautājums.
Ievērojot augstākminēto, Zvārdes pagasta pārvalde skaidrojumam
iedzīvotājiem un zemju īpašniekiem lūdz pašvaldību pieprasīt atbildes no
atbildīgajām valsts iestādēm uz sekojošiem jautājumiem:
- Kur Aizsardzības ministrija ieguvusi informāciju, kura ir par pamatu, lai paustu viedokli, ka Zvārdes pagasta teritorija ir pēkšņi kļuvusi bīstami piesārņota ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem, ka nepieciešami ārkārtas pasākumi? Kādēļ par šādu augstu bīstamību nav informēti zemes īpašnieki un pašvaldība?
- Vai 12.12.2012. Latvijas valsts īpašumā atrastie 12 sprādzienbīstamie priekšmeti ir par pamatu, lai Aizsardzības ministrija akcentētu privāto zemes gabalu bīstamību Zvārdes pagastā
- Kādēļ valsts paredzētie līdzekļi privāto zemju uzpirkšanai netiek izmantoti sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizēšanai Latvijas valsts īpašumā esošajās platībās Zvārdes pagastā, kas sastāda vairāk kā 6600 ha ?Vai tas nemazinātu bīstamību vairāk kā zemes uzpirkšana?
- Vai Aizsardzības ministrijas rīcībā ir informācija par privāto zemes īpašumu piesārņojumu un īpašnieku līdzšinējām darbībām sava īpašuma attīrīšanā no sprādzienbīstamiem priekšmetiem ? Vai šāda informācija ir pieprasīta?
- Kā notiks katra konkrētā zemesgabala bīstamības vērtējums? Vai Aizsardzības ministrijas rīcībā ir aprīkojums, lai konstatētu sprādzienbīstama priekšmeta klātbūtni pie augsta grunts piesātinājuma ar nekaitīgām metāla šķembām? Vai par īpašuma bīstamības vērtēšanas laiku tiks informēts zemes īpašnieks?
- Ja teritorija ir pamatoti bīstama, kā to pauž Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, nepieciešams nekavējoši iegūt informāciju par apsekotajām vietām, lai brīdinātu zemes īpašniekus, iedzīvotājus un norobežotu bīstamo teritoriju.
- Kāda konkrēta rīcība sagaidāma , ja zemes īpašnieki savus īpašumus par a/s „Latvijas valsts meži” piedāvāto cenu nepārdos?
- Kādi saimnieciskās darbības vai citi ierobežojumi Zvārdes pagasta bīstamajās teritorijās paredzami?
Pārvaldes vadītājs I.Džulis
trešdiena, 2013. gada 23. janvāris
Bijušais PSRS aviācijas mērķpoligons
Šādas zīmes ir izvietotas pirms iebraukšanas poligona teritorijā.
Pietiek.com
Publikācija portālā Pietiek.com
http://www.pietiek.com/raksti/
http://www.pietiek.com/raksti/zvarde_gribam_saimniekot_pasi!
Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu pielietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot.
Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos.
Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadu — kopš Padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti.
Tādēļ pamatots ir jautājums: vai 20 gadu nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: "Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies."
Šī apgalvojuma nepatiesumu apliecina zemnieksaimniecība Vārpas, kas atrodas bijušā poligona centrā. Saimniecībai pieder 300 aitu ganāmpulks, un tās tiek ganītas plašā teritorijā, tiek gatavots siens un veikta cita lauksaimnieciskā darbība jau kopš 1993. gada, bet šajā laikā ne reizi saimnieki nav atraduši sprādzienbīstamus priekšmetus.
Neloģisks izklausās Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieka J. Birģeļa apgalvojums, ka ir milzīgs risks ar bīstamajiem priekšmetiem sastapties ik uz soļa. Kā arī Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktora A. Rikveiļa ieteikums nevienam nenokāpt no ceļa un nestaigāt pa Zvārdes teritoriju.
Nopietnākais Aizsardzības ministrijas arguments un galvenais trauksmes cēlonis ir oktobra beigās četru dienu laikā atrastie 12 Otrā pasaules kara spridzekļi. Tos mērķtiecīgi meklēja un atrada Latvijas Valsts mežu īpašumā, bet tādu kara mantojumu iespējams atrast daudzviet visā Latvijā ilgstošas karadarbības zonās.
Kādēļ jau pašlaik nav iespējams attīrīt Latvijas Valsts mežiem piederošo aptuveni 6600 ha lielo Zvārdes teritoriju, bet plāno sākt privātīpašumu atpirkšanu Zvārdes pagastā? Lietderīgāk būtu zemes atpirkšanai plānoto naudu tērēt teritorijas plānveidīgai pārmeklēšanai un attīrīšanai.
Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā 1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots Padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo.
Kamēr neesam dzirdējuši uz faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas.
Uz kurieni iet mūsu valsts? Vai tiešām nav iespējams apturēt valdošās elites melus un divkosību, alkatību un liekulību, pilnīgu nerēķināšanos ar iedzīvotājiem? Kurš būs nākamais sprādzienbīstamais pagasts?
Izmantoti materiāli no Latvijas Avīzes 13.11.12 "Nacionalizēs bīstamo zemi", Latvijas Avīzes 7.12.12 "Vai NATO iekāro Zvārdi", Latvijas Radio 1 raidījums 12.12.12 plkst. 8.15, Aizsardzības ministrijas mājas lapa 7.11.12.
http://www.pietiek.com/raksti/
http://www.pietiek.com/raksti/zvarde_gribam_saimniekot_pasi!
Zvārdē gribam saimniekot paši, publicēts 13.01.2013.
Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu pielietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot.
Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos.
Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadu — kopš Padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti.
Tādēļ pamatots ir jautājums: vai 20 gadu nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: "Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies."
Šī apgalvojuma nepatiesumu apliecina zemnieksaimniecība Vārpas, kas atrodas bijušā poligona centrā. Saimniecībai pieder 300 aitu ganāmpulks, un tās tiek ganītas plašā teritorijā, tiek gatavots siens un veikta cita lauksaimnieciskā darbība jau kopš 1993. gada, bet šajā laikā ne reizi saimnieki nav atraduši sprādzienbīstamus priekšmetus.
Neloģisks izklausās Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieka J. Birģeļa apgalvojums, ka ir milzīgs risks ar bīstamajiem priekšmetiem sastapties ik uz soļa. Kā arī Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktora A. Rikveiļa ieteikums nevienam nenokāpt no ceļa un nestaigāt pa Zvārdes teritoriju.
Nopietnākais Aizsardzības ministrijas arguments un galvenais trauksmes cēlonis ir oktobra beigās četru dienu laikā atrastie 12 Otrā pasaules kara spridzekļi. Tos mērķtiecīgi meklēja un atrada Latvijas Valsts mežu īpašumā, bet tādu kara mantojumu iespējams atrast daudzviet visā Latvijā ilgstošas karadarbības zonās.
Kādēļ jau pašlaik nav iespējams attīrīt Latvijas Valsts mežiem piederošo aptuveni 6600 ha lielo Zvārdes teritoriju, bet plāno sākt privātīpašumu atpirkšanu Zvārdes pagastā? Lietderīgāk būtu zemes atpirkšanai plānoto naudu tērēt teritorijas plānveidīgai pārmeklēšanai un attīrīšanai.
Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā 1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots Padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo.
Kamēr neesam dzirdējuši uz faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas.
Uz kurieni iet mūsu valsts? Vai tiešām nav iespējams apturēt valdošās elites melus un divkosību, alkatību un liekulību, pilnīgu nerēķināšanos ar iedzīvotājiem? Kurš būs nākamais sprādzienbīstamais pagasts?
Izmantoti materiāli no Latvijas Avīzes 13.11.12 "Nacionalizēs bīstamo zemi", Latvijas Avīzes 7.12.12 "Vai NATO iekāro Zvārdi", Latvijas Radio 1 raidījums 12.12.12 plkst. 8.15, Aizsardzības ministrijas mājas lapa 7.11.12.
Gaida atbildi no ministrijām
Publicēts laikrakstā Saldus Zeme 22.01.2013 www.sz.lv
Gaida atbildi no ministrijām
TAMĀRA KĻAVIŅA
Saldus novada dome iesaistījusies Zvārdes jautājuma
risināšanā un publiski paudīs savu nostāju.
Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa Saldus
Zemei sacīja, ka janvāra pirmajā nedēļā Saldus novada dome nosūtījusi
Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai vēstuli, tās pamats ir
zvārdenieku un Zvārdes pagasta pārvaldes sagatavotā vēstule. Tagad tiek gaidīta
atbilde no ministrijām, pēc tam pašvaldības vadītāja komentēs situāciju.
“Līdz šim neesam saņēmuši no ministrijām vai citām valsts
institūcijām nevienu vēstuli vai citu dokumentu par plāniem un iespējamiem
saimnieciskās darbības ierobežojumiem Zvārdē, kaut gan būtu pareizi, ka par
tiem vispirms informētu novada pašvaldību,” sacīja I. Rassa. “Ir zināms tik
vien, cik bijis sacīts radio, televīzijā un laikrakstos. Brīdinājuma zīmju
uzstādīšanu pērn pie Zvārdes pagasta robežas Aizsardzības ministrija saskaņoja
ar Zvārdes pagasta pārvaldi, un un par to zināja arī novada dome, bet zīmju
uzstādīšanu nesaistījām ar kādām tālākām darbībām vai ministrijas plāniem
Zvārdē. Gaidām skaidrojumu no abām ministrijām un ceram, ka atbildēm nebūs
ierobežotas pieejamības norāde un varēsim tās komentēt.”
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ministrijām
atbilde jāsagatavo mēneša laikā.
Vai zemes pircējam Zvārde būs mazāk bīstama?
Saldus zeme 17.01.2013
Vai zemes pircējam Zvārde būs mazāk bīstama?
Saldus Zemes redakcijai
savas pārdomas par Zvārdi uzrakstījis bijušais ciecernieks Zigfrīds Cīrulis.
“Izlasīju Saldus
Zemes 8. janvāra numurā rakstu “Aicina parakstīt vēstuli par Zvārdi” un
citus rakstus, kuros pausts zvārdenieku satraukums un neziņa par savu īpašumu
apsaimniekošanas nākotni.
Ir skumji, ka
vairākas amatpersonas atklātības laikā ar savu rīcību rada noslēpumainības
izjūtu, vairo nezināšanu, neuzticēšanos un iedzīvotājus noved tuvu
izmisumam. Amatpersonām, deputātiem un
pat ministriem piemīt filigrāni noslīpēts ieradums runāt tā, lai neatklātu
jautājuma patiesos apstākļus un nodomus. No Aizsardzības ministra Arta
Pabrika un ministrijas Militāri publisko
attiecību departamenta direktora A.
Rikveiļa, Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas
vadītāja vietnieka J. Birģeļa saprotams, ka Zvārdes teritorija ar
sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņota tādā pakapē, ka tur saimnieciskā
darbība, pat staigāšana kļuvusi bīstama, tādēļ ierosina zemes īpašniekiem, kas
jau ilgus gadus šo zemi apstrādā, to pārdot. Lai saimniecisko darbību izbeigtu,
draud pat ar administratīviem līdzekļiem. Vai šāda rīcība jāsaprot kā zemes
nacionalizācija? Kas pēdējā laikā zemi tā piesārņojis un kādēļ zemes pircējam
tā vairs nebūs bīstama?
Zvārdē bīstamības
pakāpe nav ne tuvu tam līmenim, lai celtu paniku. Drīzāk ir apzināta savtīga
amatpersonu rīcība zemes lētai iegūšanai, lai vēlāk ar to rīkotos pēc saviem
ieskatiem. Pēc Otrā pasaules kara Cieceres pagastā frontes pēdējās līnijas
apvidū savas dzīvesvietas tīrumos ap 80 cm dziļumā atradu un izraku ap 20
mīnmetēja mīnu. Aizvadītajos 67 gados šīm vietām pāri gājusi smagā meliorācijas
tehnika, traktori ar arkliem, kombaini, bet nekas slikts nav noticis. Esmu pārliecināts,
ka arī turpmāk nenotiks.
Zvārdes nākotne ir
daudzsološa, un tālejošiem plāniem tā ir iekārojama vieta: lielais purva masīvs
ar kūdras iegulām, auglīga zeme, meži ar bagātīgu medību faunu, ūdenskrātuves
ar zivīm, skatu kurgāns tīrisma attīstībai... Arī es turp kādreiz esmu braucis
medīt, Zvārdē bija ļoti laba zvejošana, ogošana, sēņošana. Neticu, ka Zvārde
nepieciešama valsts militāriem nolūkiem vai NATO vajadzībām.
Saglabāt un
nosargāt savus īpašumus zvārdeniekiem jācenšas pašiem, esot vienotiem un zemi
nepārdodot. Lai piespiestu zemi pārdot vai to nacionalizētu, iepriekšminētajiem
amatvīriem rokas ir par īsām. Valdošajai elitei ētikas, godīguma un pieticības
jēdzieni ir sveši un vēl neapgūti jaunumi. Noslēpumainības apmātībā nespēj
pārtraukt blēžu brīvlaišanu. Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (..)
nekautrējās apkrāpt valsti. Ministri
Daniels Pavļuks un Aivis Ronis ļāva vairākkārtīgu palielināt algu valsts
kapitālsabiedrību darbiniekiem, neievērojot samērības principu, bet no
skaidrojumiem televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda izvairījās. Kultūras
ministre Žanete Jaunzeme-Grende ar dzīvesbiedru par valsts naudu devās
apšaubāmas vajadzības ārzemju komandējumā.
(..) Ne tik sen A.
Pabriks sacīja, ka simtlatu programmā piedalās muļķi, par to viņam nācās
atvainoties, bet viņa izteikumi netraucēja saglabāt ministra amatu un tagad
mulsināt zvārdeniekus. Gribu jautāt: uz kurieni iet mūsu valsts? Atbildi
meklēsim nākamgad, kad būs 12. Saeimas vēlēšanas.
Turieties,
zvārdenieki!”
Publicēšanai
sagatavoja TAMĀRA KĻAVIŅA
Nepārdošu ne pēdu zemes !!!
Publicēts Saldus Zeme 15.01.2013 www.sz.lv
“Nepārdošu ne pēdu zemes...”
TAMĀRA KĻAVIŅA
“Sirds ir pilna, jo nupat izlasīju ceturtdienas Latvijas
Avīzē rakstu par Zvārdi, un rakstīts tas pats: mūsu zeme bīstama, tādēļ
drošības dēļ atpirks, bet, ja nepārdosim, atsavinās,” sacīja Zvārdes pagasta Andulaišu
saimnieks, ilggadējs mežu darbinieks JURIS KREICBERGS
“Lasu atkal, cik ļoti nedroši ir dzīvot un saimniekot
Zvārdē, bet tā nav taisnība. Apsaimniekoju 160 hektāru zemes un zinu, kas tajā
ir un kā nav. Gadiem esmu strādājis un kopis. Pagājušajā gadā laukus apstrādāju
ar dziļirdinātāju, lai uzlabotu augsnes aerāciju, apstrādes dziļums bija 50
līdz 70 centimetru, un nekas sprādzienbīstams neatradās. Daļu Zvārdes platības
lauksaimniecībā izmantoja pat poligona laikā, arī jaunākos laikos izmanto
lauksaimniecībā, stāda un kopj mežus. Nepavisam nav tā, ka munīcija mētājas
malu malās.
Neatrasta varētu būt galvenokārt Otrā pasaules kara
munīcija, un visdrīzāk tā ir mežos vai purvos, kur grūti piekļūt. Pārējo
Zvārdes teritoriju krustu šķērsu izstaigājuši un izrakņājuši melnie arheologi,
vietām kādreizējās tranšejas viņi atjaunojuši tikpat dziļas, kādas bija
kara laikā. Meklē un savāc pārdošanai noderīgo, bet, ja atraduši kaut ko
sprādzienbīstamu, atstāj un pēc laika paziņo policijai. Kas bija sameklējams
augsnes virskārtā vai mazliet zem tās, sen jau ir savākts metāllūžņiem. Lai
vieglāk ieraudzītu un salasītu, pie Rīteļu kapiem, kur poligona laikā meta
bumbas, pat vairākkārt dedzināja kūlu.
Dēls ara zemi Lielaucē un atrada trīs spridzekļus, tūdaļ
ziņoja pa telefonu 112. Viņu savienoja ar Dobeles policiju. Bet spridzekļi
turpat mētājās vēl pēc vairākām dienām. Ja jau valsts tik ļoti rūpētos par mūsu
drošību, tiem vajadzēja būt savāktiem un iznīcinātiem iespējami īsā laikā.
Uzskatu, ka nesprāgušās munīcijas neitralizētājiem bija
uzdevums obligāti sameklēt sprādzienbīstamus priekšmetus, lai kāda amatpersona
pierādītu Zvārdes milzīgo bīstamību, un viņi uzdevumu pildīja — Latvijas
valsts mežu teritorijā 12 tādus atrada. Bet vai šīs fakts liecina par
vispārējo šīs teritorijas bīstamību? Ja Aizsardzības ministrijai tik ļoti rūp
drošība, lai arī mūsu platības pārmeklē un attīra, bet neliedz strādāt. Ir
valstis, kur cilvēki dzīvo vulkānu pakājē un citās bīstamās vietās, bet neviens
negrasās viņu mājas atsavināt. Katrs atbild par savu drošību. Kādēļ mums būtu
jāpamet savi īpašumi?
Pagaidām grūti pateikt, kas īsti stāv aiz Zvārdes zemes
pircējiem Latvijas valsts mežiem. Labprātīgi es nevienu pēdu savas zemes
nepārdošu, jo tajā ielikts ļoti daudz pūļu un daudzi dzīves gadi. Zemes piespiedu
atsavināšana, ar ko mums draud augstas valsts amatpersonas, ir ņirgāšanās par
mums, kas strādājam Zvārdē. To pieļaut nedrīkstam. Tik vienkārši mēs
nepadosimies.”
Vēstuli Zvārdes pagasta zemes īpašnieku aizstāvībai
ikviens šonedēļ var parakstīt gan Zvārdes pagasta pārvaldē, gan kādreizējās
Sesiles mežniecības ēkā Novadnieku pagasta Saldeniekos. Vēstuli
publicējām Saldus Zemes 8. janvāra numurā.
Zvārdē gruzd zemes nemieri
Publicēts Latvijas avīzē 10.01.2013
Zvārdē gruzd nemieri
Pagājušā gada nogales valdības lēmums par nepieciešamību AS "Latvijas valsts mežiem" sākt uzpirkt no privātajiem īpašniekiem sprādzienbīstamo priekšmetu pārpilno zemi Saldus novada Zvārdes poligonā zvārdeniekos radīja satraukumu un pārpratumus.
Sāka klīst baumas, ka zemi uzpirks piespiedu kārtā, un uzņēmīgākie pat jau saka draudēt ar protesta akcijām. Vietējais zemnieks Ēriks Krūza, kas padomju gados bija Zvārdes poligona mežniecības priekšnieks un tagad apstrādā bijušā poligona zemi, par bumbu briesmām smaidīja (20 gados neviens neesot uzgājis gaisā) un rosināja domāt, ka varbūt Zvārdes zemi iekārojuši armijnieki un NATO. Taču Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis brīdināja nekāpt nost no Zvārdes ceļiem, jo var sprāgt. Jautāju arī karavīriem, nesprāgušas munīcijas neitralizētājiem, kam tad taisnība?
Vēl 50 gadus būs ko darīt
Kuldīgā bāzētā zemessardzes 45. bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dzimis Kursīšu pagastā, kas robežojas ar Zvārdi. "Visa bērnība man pagāja, skatoties, kā padomju armija šauj un bumbo," atceras karavīrs. Vēlāk, jau Latvijas armijas rindās, viņš bija viens no tiem, kas sprādzienbīstamos priekšmetus neitralizēja. No 1997. līdz 2010. gadam viņš pats vai viņa vadībā neitralizēja tūkstošiem bīstamu priekšmetu.
"1991. gadā Zvārdes poligona šefs padomju pulkvedis Pučnojs bija atstājis mums karti ar nesprāgušajiem lādiņiem. Bet mēs "plānu" pārpildījām divas reizes. Karte nebija precīza un nevarēja būt precīza, jo visu munīciju, kas neuzsprāgst, nav iespējams piefiksēt. Piemēram, no kasešu bumbām 10 – 30% neuzsprāgst. Padomju laikā bumbošanas zona bija deviņi reiz deviņu kilometru kvadrāts, realitātē bumbas krita vēl kilometrus piecus uz katru pusi. Tam visam klāt vēl jāpieskaita, ka Zvārdē Otrā pasaules kara laikā bija Kurzemes cietokšņa mala ar sīvām kaujām.
Visu pārējo Latvijas teritoriju pēc kara speciālisti un arī paši ļaudis (pajautājiet senčiem, cik daudzi pēc kara saspridzinājās, uz savu roku ņemoties ar spridzekļiem?) pamazam tīrīja no kara paliekām, bet Zvārdi jau aiztaisīja ciet un ierīkoja poligonu. Tā ka zeme glabāja un joprojām glabā daudz bīstamu priekšmetu, vēl gadus 50 mums būs ko darīt.
Es jau Krūzam teicu: tu jau esi pieradis, ka katru gadu no zemes kaut kas izveļas, tāpat kā mans tēvs, kas ir zemnieks. Cik reižu tas pat Krūza mūs saucis, lai neitralizējam bumbas! Tomēr negribētu piekrist, ka Zvārdē būtu riskanti noiet no ceļa. Protams, ja speciāli nemeklē un nerok spridzekļus, nebaksta vai nededzina tos," domā Andris Rieksts.
Pulkvežleitnants uzskata: ir tikai normāli, ka valsts vēlas par tirgus cenām uzpirkt piesārņoto zemi un to iztīrīt, jo zemniekam par savu naudu to izdarīt esot neiespējamā misija. Desmit kvadrātmetru zemes pārbaude līdz divdesmit centimetru dziļumam maksā aptuveni latu. Jo dziļāk, jo dārgāk. Lai pateiktu, ka zeme ir 100% tīra, zeme jāpārcilā metra dziļumā. Un tas jau vairs neesot stāsts par dažiem latiem.
Miglā tīts kara mantojums
Kolēģim Riekstam Zvārdes jautājumā principā piekrīt arī Nesprāgušas munīcijas rotas komandieris kapteinis Oskars Lejnieks: "Padomju laika piesārņojumu Zvārdē vēl var daudzmaz apzināt, bet tas, kas palicis pēc Otrā pasaules kara, ir miglā tīts. Uzmanīties vajag. Pirms dažiem gadiem Valmieras pusē strādnieks mežā dedzināja zarus ugunskurā. Bet tieši zem ugunskura gulēja 120 milimetru mīna. Strādniekam palaimējās: bija pagājis pārdesmit metrus nost un šķembas gāja vertikāli augšā. Katrā ziņā es ieteiktu ugunskuru kurināt vai nu vietā, kur tas jau reiz bijis, vai vismaz ar lāpstu 30 centimetrus pārbaudīt zemi, vai tajā neguļ kāds metāla priekšmets."
O. Lejnieks stāsta, ka pagājušā gada augustā Jelgavā ielu remontdarbu laikā pie domes atrada artilērijas lādiņu, nākamajā mēnesī krustojumā pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas – prettanku mīnu kaujas stāvoklī. Pirms dažiem gadiem Liepājā, rokot zemi, saspridzinājās traktors, par laimi, iztika bez cilvēku upuriem.
"Kad ir lieli ceļu remontu darbi, tad arī es jau gatavojos darbam. Kad remontēja Liepājas šoseju, daudz braucām. Tāpat Tīnužu–Kokneses, Salaspils–Ogres posmā bija ko darīt, bet Saldus–Pampāļu ceļa remontā septiņu kilometru posmā neitralizējām piecdesmit dažādas granātas, tanku dūres, reaktīvos lādiņus, mīnas. Ceļu būves darbu vadītāji nav muļķi: kad kaut ko atrod, tā neķeras klāt un ziņo. Par visiem citiem cilvēkiem gan tā negribētu teikt. Kāds vīrs Rīgā, Miera ielā, 2009. gada sākumā sadomāja fleksēt lādiņu, ko drošības (???) dēļ bija piesējis pie divus metrus gara kāta. "Drošības" pasākumi nepalīdzēja izvairīties cilvēkam no nāves, mājai – no daļējas sabrukšanas. Aizkraukles novadā kāds mājās atnesa granātu. Viens tur, otrs rauj, beigās viens beigts, otrs ievainots. Kad aizbraucām, skatāmies: mājās bērns rāpo zem galda, kas piekrauts ar vēl vairākiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem," šausminās kapteinis.
Valsts sekretārs: bīstamā zeme jāpārņem!
Par sacēlušos ažiotāžu ap Zvārdi neizpratnē ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: "Mēs esam secinājuši, ka daļa Zvārdes pagasta teritorijas ir nedroša. Ministrija ir resors, kam par to jāatbild. Privātie īpašnieki par savu naudu zemi attīrīt nav spējīgi. Ko mums darīt? Nelikties ne zinis? Es redzu trīs ceļus. Pirmais: neko nedarīt un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrs: uzlikt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Trešais: ar valsts iepirkumiem par tirgus cenām pārņemt teritoriju. Mēs esam izvēlējusies trešo ceļu un par šā ceļa īstenotāju "Latvijas valsts mežus", kam vienīgajam no valsts uzņēmumiem ir prakse zemes uzpirkšanā."
Valsts sekretārs uzsver, ka vispirms notikšot nopietns izvērtējums un tiks uzpirktas reāli bīstamās zemes un zem tā apakšā nav nekādu citu interešu – ne privātu, ne valsts, ne NATO –, kā vien drošība. J. Sārts teic, ka teorētiski valdība var lemt arī par zemju atsavināšanu.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Birģelis "Latvijas Avīzei" jau iepriekš sacījis, ka bijušajā Zvārdes poligona teritorijā pastāv milzīgs risks ar bīstamo nesprāgušo munīciju sastapties ik uz soļa. Tāpēc arī Ministru prezidents, zemkopības un aizsardzības ministri nolēma rosināt akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" jau iesāktā meža zemes iegādes projekta ietvaros maksimāli koncentrēt meža zemes iegādi tieši Zvārdes bijušā aviācijas poligona teritorijā un tās apkārtnē, tādējādi nodrošinot, ka šī bīstamā zeme nonāk valsts pārvaldībā: "Poligona teritorija noteikti nav piemērota tūrisma un atpūtas bāzu veidošanai un ekoloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Meža audzēšana uzskatāma par vismazāk riskanto saimniecisko darbību. Bīstamai zemei nonākot valsts pārvaldībā, noteikti netiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem."
Vietējā vara netic, cilvēki vāc parakstus
"Mēs esam apmulsuši, dzirdot visu, ko par Zvārdi valsts vara un ierēdņi saka. Taču neesmu redzējis nevienu oficiālu dokumentu," saka Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis. "Neoficiāli zinu, ka oktobrī "Latvijas valsts meži" lūdza Aizsardzības ministriju pārlūkot daļu savu teritoriju. Tur atrada 12 lādiņus, un uz tā pamata Zvārde nu pasludināta par ļoti bīstamu vietu, kur zeme izpērkama.
Divdesmit gadus te bija droši, nu kļuvis bīstami. Nav veikti nekādi pētījumi, tikai vispārināti šie 12 lādiņi. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc valstij vajadzīga šī zeme. Un ja vēl ierēdņi liek saprast, ka tad, ja cilvēki nepārdos labprātīgi, viņi tiks piespiesti, kļūst pavisam jocīgi."
Šobrīd Zvārdē tapusi atklāta vēstule "Zvārdē gribam saimniekot paši!", zem kuras tiek vākti paraksti un ar kuru dienās tiks iepazīstināta valdība un sabiedrība.
"Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi ļoti satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu lietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot. Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos. Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadus – kopš Padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpēc ir pamatots jautājums: vai 20 gadi nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: "Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies," teikts vēstulē.
"(..) Kādēļ jau šobrīd nav iespējams attīrīt "Latvijas valsts mežiem" piederošo ap 6600 ha lielo Zvārdes teritoriju, bet plāno sākt privātīpašumu atpirkšanu Zvārdes pagastā? Lietderīgāk būtu zemes atpirkšanai plānoto naudu tērēt teritorijas plānveidīgai pārmeklēšanai un attīrīšanai.
Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā 1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo.
Kamēr neesam dzirdējuši ar faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas. Uz kurieni iet mūsu valsts? Vai tiešām nav iespējams apturēt valdošās elites melus un divkosību, alkatību un liekulību, pilnīgu nerēķināšanos ar iedzīvotājiem? Kurš būs nākamais sprādzienbīstamais pagasts?"
Kā pats saka, līdz ārprātam uztraucies ir zemnieks Valdis Markevics, kurš pašā poligona centrā atguvis zemi, mežu un iekopis 300 aitu ganāmpulku: "Desmit gadus strādāju un dzīvoju bez elektrības vagoniņā. Ievilku elektrību, uzcēlu māju, iekopu ganāmpulku. Un tagad man to visu atņems? Kas man kompensēs šo divdesmit gadu darbu? Kur es savos piecdesmit gados iešu, ko darīšu, kam būšu vajadzīgs?"
Zvārdē gruzd nemieri
Pagājušā gada nogales valdības lēmums par nepieciešamību AS "Latvijas valsts mežiem" sākt uzpirkt no privātajiem īpašniekiem sprādzienbīstamo priekšmetu pārpilno zemi Saldus novada Zvārdes poligonā zvārdeniekos radīja satraukumu un pārpratumus.
Sāka klīst baumas, ka zemi uzpirks piespiedu kārtā, un uzņēmīgākie pat jau saka draudēt ar protesta akcijām. Vietējais zemnieks Ēriks Krūza, kas padomju gados bija Zvārdes poligona mežniecības priekšnieks un tagad apstrādā bijušā poligona zemi, par bumbu briesmām smaidīja (20 gados neviens neesot uzgājis gaisā) un rosināja domāt, ka varbūt Zvārdes zemi iekārojuši armijnieki un NATO. Taču Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis brīdināja nekāpt nost no Zvārdes ceļiem, jo var sprāgt. Jautāju arī karavīriem, nesprāgušas munīcijas neitralizētājiem, kam tad taisnība?
Vēl 50 gadus būs ko darīt
Kuldīgā bāzētā zemessardzes 45. bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dzimis Kursīšu pagastā, kas robežojas ar Zvārdi. "Visa bērnība man pagāja, skatoties, kā padomju armija šauj un bumbo," atceras karavīrs. Vēlāk, jau Latvijas armijas rindās, viņš bija viens no tiem, kas sprādzienbīstamos priekšmetus neitralizēja. No 1997. līdz 2010. gadam viņš pats vai viņa vadībā neitralizēja tūkstošiem bīstamu priekšmetu.
"1991. gadā Zvārdes poligona šefs padomju pulkvedis Pučnojs bija atstājis mums karti ar nesprāgušajiem lādiņiem. Bet mēs "plānu" pārpildījām divas reizes. Karte nebija precīza un nevarēja būt precīza, jo visu munīciju, kas neuzsprāgst, nav iespējams piefiksēt. Piemēram, no kasešu bumbām 10 – 30% neuzsprāgst. Padomju laikā bumbošanas zona bija deviņi reiz deviņu kilometru kvadrāts, realitātē bumbas krita vēl kilometrus piecus uz katru pusi. Tam visam klāt vēl jāpieskaita, ka Zvārdē Otrā pasaules kara laikā bija Kurzemes cietokšņa mala ar sīvām kaujām.
Visu pārējo Latvijas teritoriju pēc kara speciālisti un arī paši ļaudis (pajautājiet senčiem, cik daudzi pēc kara saspridzinājās, uz savu roku ņemoties ar spridzekļiem?) pamazam tīrīja no kara paliekām, bet Zvārdi jau aiztaisīja ciet un ierīkoja poligonu. Tā ka zeme glabāja un joprojām glabā daudz bīstamu priekšmetu, vēl gadus 50 mums būs ko darīt.
Es jau Krūzam teicu: tu jau esi pieradis, ka katru gadu no zemes kaut kas izveļas, tāpat kā mans tēvs, kas ir zemnieks. Cik reižu tas pat Krūza mūs saucis, lai neitralizējam bumbas! Tomēr negribētu piekrist, ka Zvārdē būtu riskanti noiet no ceļa. Protams, ja speciāli nemeklē un nerok spridzekļus, nebaksta vai nededzina tos," domā Andris Rieksts.
Pulkvežleitnants uzskata: ir tikai normāli, ka valsts vēlas par tirgus cenām uzpirkt piesārņoto zemi un to iztīrīt, jo zemniekam par savu naudu to izdarīt esot neiespējamā misija. Desmit kvadrātmetru zemes pārbaude līdz divdesmit centimetru dziļumam maksā aptuveni latu. Jo dziļāk, jo dārgāk. Lai pateiktu, ka zeme ir 100% tīra, zeme jāpārcilā metra dziļumā. Un tas jau vairs neesot stāsts par dažiem latiem.
Miglā tīts kara mantojums
Kolēģim Riekstam Zvārdes jautājumā principā piekrīt arī Nesprāgušas munīcijas rotas komandieris kapteinis Oskars Lejnieks: "Padomju laika piesārņojumu Zvārdē vēl var daudzmaz apzināt, bet tas, kas palicis pēc Otrā pasaules kara, ir miglā tīts. Uzmanīties vajag. Pirms dažiem gadiem Valmieras pusē strādnieks mežā dedzināja zarus ugunskurā. Bet tieši zem ugunskura gulēja 120 milimetru mīna. Strādniekam palaimējās: bija pagājis pārdesmit metrus nost un šķembas gāja vertikāli augšā. Katrā ziņā es ieteiktu ugunskuru kurināt vai nu vietā, kur tas jau reiz bijis, vai vismaz ar lāpstu 30 centimetrus pārbaudīt zemi, vai tajā neguļ kāds metāla priekšmets."
O. Lejnieks stāsta, ka pagājušā gada augustā Jelgavā ielu remontdarbu laikā pie domes atrada artilērijas lādiņu, nākamajā mēnesī krustojumā pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas – prettanku mīnu kaujas stāvoklī. Pirms dažiem gadiem Liepājā, rokot zemi, saspridzinājās traktors, par laimi, iztika bez cilvēku upuriem.
"Kad ir lieli ceļu remontu darbi, tad arī es jau gatavojos darbam. Kad remontēja Liepājas šoseju, daudz braucām. Tāpat Tīnužu–Kokneses, Salaspils–Ogres posmā bija ko darīt, bet Saldus–Pampāļu ceļa remontā septiņu kilometru posmā neitralizējām piecdesmit dažādas granātas, tanku dūres, reaktīvos lādiņus, mīnas. Ceļu būves darbu vadītāji nav muļķi: kad kaut ko atrod, tā neķeras klāt un ziņo. Par visiem citiem cilvēkiem gan tā negribētu teikt. Kāds vīrs Rīgā, Miera ielā, 2009. gada sākumā sadomāja fleksēt lādiņu, ko drošības (???) dēļ bija piesējis pie divus metrus gara kāta. "Drošības" pasākumi nepalīdzēja izvairīties cilvēkam no nāves, mājai – no daļējas sabrukšanas. Aizkraukles novadā kāds mājās atnesa granātu. Viens tur, otrs rauj, beigās viens beigts, otrs ievainots. Kad aizbraucām, skatāmies: mājās bērns rāpo zem galda, kas piekrauts ar vēl vairākiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem," šausminās kapteinis.
Valsts sekretārs: bīstamā zeme jāpārņem!
Par sacēlušos ažiotāžu ap Zvārdi neizpratnē ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: "Mēs esam secinājuši, ka daļa Zvārdes pagasta teritorijas ir nedroša. Ministrija ir resors, kam par to jāatbild. Privātie īpašnieki par savu naudu zemi attīrīt nav spējīgi. Ko mums darīt? Nelikties ne zinis? Es redzu trīs ceļus. Pirmais: neko nedarīt un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrs: uzlikt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Trešais: ar valsts iepirkumiem par tirgus cenām pārņemt teritoriju. Mēs esam izvēlējusies trešo ceļu un par šā ceļa īstenotāju "Latvijas valsts mežus", kam vienīgajam no valsts uzņēmumiem ir prakse zemes uzpirkšanā."
Valsts sekretārs uzsver, ka vispirms notikšot nopietns izvērtējums un tiks uzpirktas reāli bīstamās zemes un zem tā apakšā nav nekādu citu interešu – ne privātu, ne valsts, ne NATO –, kā vien drošība. J. Sārts teic, ka teorētiski valdība var lemt arī par zemju atsavināšanu.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Birģelis "Latvijas Avīzei" jau iepriekš sacījis, ka bijušajā Zvārdes poligona teritorijā pastāv milzīgs risks ar bīstamo nesprāgušo munīciju sastapties ik uz soļa. Tāpēc arī Ministru prezidents, zemkopības un aizsardzības ministri nolēma rosināt akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" jau iesāktā meža zemes iegādes projekta ietvaros maksimāli koncentrēt meža zemes iegādi tieši Zvārdes bijušā aviācijas poligona teritorijā un tās apkārtnē, tādējādi nodrošinot, ka šī bīstamā zeme nonāk valsts pārvaldībā: "Poligona teritorija noteikti nav piemērota tūrisma un atpūtas bāzu veidošanai un ekoloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Meža audzēšana uzskatāma par vismazāk riskanto saimniecisko darbību. Bīstamai zemei nonākot valsts pārvaldībā, noteikti netiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem."
Vietējā vara netic, cilvēki vāc parakstus
"Mēs esam apmulsuši, dzirdot visu, ko par Zvārdi valsts vara un ierēdņi saka. Taču neesmu redzējis nevienu oficiālu dokumentu," saka Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis. "Neoficiāli zinu, ka oktobrī "Latvijas valsts meži" lūdza Aizsardzības ministriju pārlūkot daļu savu teritoriju. Tur atrada 12 lādiņus, un uz tā pamata Zvārde nu pasludināta par ļoti bīstamu vietu, kur zeme izpērkama.
Divdesmit gadus te bija droši, nu kļuvis bīstami. Nav veikti nekādi pētījumi, tikai vispārināti šie 12 lādiņi. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc valstij vajadzīga šī zeme. Un ja vēl ierēdņi liek saprast, ka tad, ja cilvēki nepārdos labprātīgi, viņi tiks piespiesti, kļūst pavisam jocīgi."
Šobrīd Zvārdē tapusi atklāta vēstule "Zvārdē gribam saimniekot paši!", zem kuras tiek vākti paraksti un ar kuru dienās tiks iepazīstināta valdība un sabiedrība.
"Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi ļoti satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu lietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot. Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos. Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadus – kopš Padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpēc ir pamatots jautājums: vai 20 gadi nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: "Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies," teikts vēstulē.
"(..) Kādēļ jau šobrīd nav iespējams attīrīt "Latvijas valsts mežiem" piederošo ap 6600 ha lielo Zvārdes teritoriju, bet plāno sākt privātīpašumu atpirkšanu Zvārdes pagastā? Lietderīgāk būtu zemes atpirkšanai plānoto naudu tērēt teritorijas plānveidīgai pārmeklēšanai un attīrīšanai.
Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā 1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo.
Kamēr neesam dzirdējuši ar faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas. Uz kurieni iet mūsu valsts? Vai tiešām nav iespējams apturēt valdošās elites melus un divkosību, alkatību un liekulību, pilnīgu nerēķināšanos ar iedzīvotājiem? Kurš būs nākamais sprādzienbīstamais pagasts?"
Kā pats saka, līdz ārprātam uztraucies ir zemnieks Valdis Markevics, kurš pašā poligona centrā atguvis zemi, mežu un iekopis 300 aitu ganāmpulku: "Desmit gadus strādāju un dzīvoju bez elektrības vagoniņā. Ievilku elektrību, uzcēlu māju, iekopu ganāmpulku. Un tagad man to visu atņems? Kas man kompensēs šo divdesmit gadu darbu? Kur es savos piecdesmit gados iešu, ko darīšu, kam būšu vajadzīgs?"
Intervija LR-1 ar Markevicu ģimeni
Latvijas radio LR-1 programmā "Viensētu stāsti" atkārtojums. Intervija ar Markevicu ģimeni, plkst. 16:05
29.12.2012.
29.12.2012.
Vai iedzīvotājus otrreiz izdzīs no Zvārdes?
Publicēts 18.12.2012. Saldus novada laikrakstā Saldus Zeme www.sz.lv
Vai otrreiz izdzīs no Zvārdes?
TAMĀRA KĻAVIŅA
Piektdien Zvārdes pagasta Vārpās, Markevicu
ģimenes saimniecībā, dzīvojamās mājas viesistaba bija satrauktu ļaužu pilna.
Visus bija pulcējusi viena doma — kas turpmāk plānots Zvārdē?
Vairāku valsts amatpersonu izteikumi Latvijas Avīzē
un intervija ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta vadītāju Arvīdu Ozolu
Latvijas radio liek secināt, ka iecere atpirkt īpašumus Zvārdē nav no zila
gaisa grābta. Kaut gan tā tiek pamatota ar vēlmi garantēt iedzīvotāju drošību, Vārpās
sabraukušie nešaubījās, ka īstais iemesls ir kāds cits, iespējams, saistīts ar
valsts aizsardzības tālejošiem mērķiem.
Kam un kādēļ vajadzīga Zvārde?
Pie ministru prezidenta Valda Dombrovska runāt par Zvārdi
bijusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma un aizsardzības ministrs Artis
Pabriks. Publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamā gada sākumā valsts
akciju sabiedrība Latvijas valsts meži Zvārdes pagastā zemes īpašniekiem
izsūtīs piedāvājumu par noteiktu cenu nopirkt viņu īpašumus, tos attīrīt un
apmežot. Kādēļ būtu jāpērk un kas notiks, ja viņi labprātīgi nepārdos, —
satraukti pārsprieda Vārpās sabraukušie.
“Pēc Arvīda Ozola trešdien Latvijas radio sacītā mēs it
kā nesaprotam, cik bīstamā vietā dzīvojam. Ja īpašumus nepārdosim par Latvijas
valsts mežu piedāvāto cenu, mūs piespiedīs tos atstāt. Tas atgādina
situāciju 1954. gadā, kad Zvārdē izveidoja aviācijas poligonu un cilvēkiem bija
jāatstāj mājas. Bet tad skaidri pateica, kādēļ šī teritorija jāatbrīvo Tagad
runā par bīstamību šeit saimniekot, bet kāds ir īstais iemesls?” neizpratnē ir Vārpu
saimnieks Valdis Markevics. “Vai atgriežas padomju gadu visatļautība, kad
neviens nerēķinājās ar iedzīvotāju domām? Esmu ieperinājies pašā Zvārdes
centrā, saimniecību izveidoju tukšā vietā, un tagad man tā būs jāatstāj? Kam un
kādēļ šī teritorija vajadzīga?. Kad pie pagasta robežas izlika zīmes par
bīstamo teritoriju, pasmaidīju. Nospriedu, ka Rīgā kāds attapies pēc 20 gadiem. Tagad saprotu, ka
zīmes bija tikai pirmais solis.”
Klātesošie nevarēja atcerēties gadījumu, ka Zvārdē kāds
būtu saspridzinājies tad, kad poligonā kolhozi ganīja lopus un pļāva sienu, ne
pēdējos 20 gados, kad ir intensīva mežizstrāde un mežu atjaunošana, daudzviet
atjaunotas lauksaimniecības platības.
“Nezin kādēļ pēc daudziem gadu desmitiem šī teritorija
kļuvusi tik bīstama, ka par to radusies valsts interese. Zvārdes nosaukšana par
īpaši bīstamu teritoriju ir tikai aizsegs kaut kādam citam nodomam, tādēļ
vajadzīgas amatpersonu konkrētas atbildes uz mūsu konkrētiem jautājumiem,” pauda
Imants Raļļa. Viņam piekrita arī ilggadēji mežu dienesta darbinieki, kas bija
ieradušies Vārpās.
Bīstamības latiņa par augstu
Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis sacīja,
ka Latvijas valsts meži bija lūguši Bruņoto spēku štābam Latvijas valsts
mežu apsaimniekotajā teritorijā Zvārdē pārbaudīt, vai nav sprādzienbīstamu
priekšmetu. Oktobrī tur atrasts 12 šādu priekšmetu. Drīz pēc tam publicēja
Aizsardzības minsitrijas informāciju, ka visa teritorija ir ļoti bīstama un
vajadzīga valsts iejaukšanās, lai garantētu cilvēku drošību.
Imants Džulis informēja: ”Sazinājos ar Arvīdu Ozolu, un
viņš apgalvoja, ka sliktākais variants varētu būt ierobežojumi pārvietoties
noteiktā teritorijā. Manuprāt, Zvārdes bīstamības latiņa pacelta tik augstu,
lai īpašumus varētu nopirkt par ļoti zemu cenu. Zvārdē šogad atrasts tikai
nedaudz vairāk sprādzienbīstamu priekšmetu nekā Pampāļos un Kursīšos, taču
situācija nav dramatiska. Pusotru miljonu latu valsts varētu izmantot, lai
attīrītu Zvārdes teritoriju, nevis censtos atpirkt īpašumus vai ierobežot
saimniecisko darbību.”
“Pirms apmēram gada tikos ar Aizsardzības ministrijas
darbinieku Rikveili, viņš apjautājās par Zvārdi, par atmīnēšanu un minēja, ka
NATO prasa šādās teritorijās garantēt iedzīvotājiem drošību. Rādīja shēmu, ka
Zvārdē neitralizēts salīdzinoši daudz sprādzienbīstamu priekšmetu. Bet uz
Zvārdit arī atved iznīcināt munīciju no citām vietām, tas neliecina par
teritorijas bīstamību,” uzsvēra I. Raļļa.
“Ja jau par mums tik ļoti grib rūpēties, es gribētu
pieteikt, lai īpašumu Zvārdē pārmeklē un atmīnē. Man šķiet, ka diez vai ko
bīstamu atradīs,” sacīja cits saimnieks. “Ja būs zonējums ar bīstamām un mazāk
bīstamām vietām, gribu to redzēt. Mēs nevēlamies būt masa, ar ko ministrijās nerēķinās.”
“Ir vajadzīga skaidrība, kas te īsti domāts — atmīnēs,
atpirks —, lai zinām, ko darīt,” kāds piebilda. Visi bija vienisprātis, ka
nedrīkst pieļaut piespiedu labprātīgu zemes atsavināšanu vai zemes īpašnieku
tiesību ierobežošanu ar administratīvām metodēm.
Vēlas dzirdēt skaidru
valodu
“Neesmu zvārdenieks, un man šeit nav īpašumu, bet ar
Zvārdi esmu saistīts jau ļoti daudzus gadus. Manuprāt, ir jāuzraksta kopīga
argumentēta vēstule un jānosūta amatpersonām, lai viņas argumentēti paskaidro,
kādēļ šeit nepieciešams atpirkt īpašumus un kā tas notiks, kā arī — lai pamato
publiski izskanējušās informācijas patiesumu vai nepatiesumu. Ir vajadzīga
skaidra valoda,“ ieteica mednieku kolektīva Zvārde vadītājs Māris
Bērziņš. “Ja Latvijas valsts meži zemi pirks par 1000 latiem hektārā, esmu
pārliecināts, ka 90% īpašnieku pārdos. Ja Zvārde ir vajadzīga valsts
stratēģiskām interesēm, jābūt adekvātai kompensācijai par īpašumiem. Latvijas
valsts mežiem nākamgad īpašumu iegādei iedots pusotrs miljons latu, un tā
īpašumus pirks. Kā izdarīs — noteikti ir izdomāts.”
Tikšanās dalībnieki vienojās līdz šodienai iesniegt savus
jautājumus Zvārdes pagasta pārvaldei, lai tā tos nodod Saldus novada domei
sūtīšanai uz Aizsardzības ministriju, Zemkopības ministriju, ministru
prezidentam un Pašvaldību savienībai.
No Meža departamenta direktora Arvīda Ozola intervijas
Latvijas radio 12. decembrī: “Mēs nevaram piespiest zemi pārdot, bet tikai
izteikt piedāvājumu pirkt par tirgus cenu. Latvijā ir nekustamo īpašumu
vērtēšanas standarti un sertificēti vērtētāji. Minētajā teritorijā ņems vērā,
ka apsaimniekošana nav normāla. Ir virkne piesardzības jautājumu, jo bijusi gan
padomju laika bumbotava, gan Kurzemes katla robeža.
Priekšlikumus zemes iegādei [Latvijas valsts meži]
varētu izteikt no nākamā gada sākuma, bet tas nebūs zemes atsavināšanas
piedāvājums. Atpirkšana būs mīkstākais variants. Aizsardzības ministrija
uzskata, ka, iespējams, teritorija ir jānorobežo un jānosaka stingri
uzturēšanās ierobežojumi. Tas zemes īpašniekiem varētu būtiski apgrūtināt
saimniecisko darbību, pretī neko nedodot. Turpretī, pārdodot īpašumu, cilvēkiem
būtu nauda. [Īpašumu iegāde Zvārdē] Latvijas valsts mežiem visdrīzāk būs
kompromiss starp saimniecisko izdevīgumu un drošības gatantēšanu. [Teritorijas
sanācija] varētu prasīt 20 līdz 30 gadu optimistiskākajā variantā. [Ja
iedzīvotāji labprātīgi nevēlēsies īpašumus pārdot], tas jau būs valdības
jautājums. Ja Zemkopības ministrija un Aizsardzības ministrija ierosinās
līdzīgu jautājumu par citām teritorijām, kurās nepieciešama ilgstoša sanācija
un speciāls režīms, to izskatīs.”
'
PĒTA KARTI. To
saglabājis bijušais Zvārdes mežsargs Ēriks Krūza (otrais no labās). Kartē
redzamas 9x9 kilometru aviācijas mērķpoligona robežas un tam pieguļošā
teritorija. Atzīmētas intesīvi bumbotās vietas, bet ik pa laikam karavīri tur
savākuši un iznīcinājuši nesprāgušo munīciju.
BRĪDINĀJUMA NORĀDE pie Zvārdes pagasta robežas.
FOTO — TAMĀRA KĻAVIŅA
Intervija LR-1 ar Arvīdu Ozolu
Latvijas Radio-1
12.02.2012. plkst. 8:09 Intervija ar LR Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Arvīdu Ozolu (skatīt programmas arhīvā)
12.02.2012. plkst. 8:09 Intervija ar LR Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Arvīdu Ozolu (skatīt programmas arhīvā)
Vai NATO iekāro Zvārdi?
Publicēts Latvijas avīzē 07.12.2012.
Vai Nato iekāro Zvārdi
Foto - Artis Drēziņš
Vai Nato iekāro Zvārdi
Foto - Artis Drēziņš
Zemkopības ministrija dos rīkojumu valsts mežu apsaimniekotājam
"Latvijas valsts mežiem" ("LVM") iegādāties zemi piesārņotajā Zvārdes
poligona teritorijā, lai to attīrītu un pēc tam tur varētu veikt
saimniecisko darbību. Tas nolemts pēc zemkopības ministres Laimdotas
Straujumas un aizsardzības ministra Arta Pabrika tikšanās ar premjeru
Valdi Dombrovski.
"Galvenais ir, lai cilvēki būtu droši un novērstu situācijas, ka nezināšanas vai neizpratnes dēļ veic saimniecisko darbību šajās teritorijās un pustonnīga bumba uziet gaisā, jo tad būs par vēlu," pēc tikšanās teicis Pabriks. Tādējādi "LVM" sākšot īstenot savu zemes pirkšanas programmu, nodrošinot bijušajā Zvārdes poligonā sistemātisku teritorijas attīrīšanu un koku audzes atjaunošanu.
Par šādu notikumu gaitu satraukumu izteikuši vairāki "LA" lasītāji.
Bažījas par izdzīšanu
Zvārdes zemnieks Ēriks Krūza bijušā poligona teritorijā kopā ar ģimeni apsaimnieko vairāk nekā 300 hektārus zemes un kopj 50 lopus. 1955. gadā, kad Ēriks bija sešus gadus vecs, viņa ģimeni jau patrieca no dzimtajām mājām – padomju valsts bija nolūkojusi vietu militārajam poligonam. Kungam ir bažas, vai līdzīga izmitināšana – mazāk vai vairāk piespiedu – neatkārtojas atkal. Ēriks ir pārliecināts, ka bažas par bumbu piesārņoto vidi ir pārspīlētas. Viņš no 1985. līdz 1992. gadam bijis vietējās kara mežniecības vadītājs, pārzinājis katru poligona stūri, tajā skaitā deviņu reiz deviņu kilometru lielo četrstūri, kurā kara lidmašīnas metušas bumbas.
"Visi dzelži, kas bijuši virs zemes, sen jau nolasīti, no zemes jau arī maz kas nāk ārā, tikai šķembas. Tur, kur zemi apstrādā, bumbu principā vairs nav. Tās, kas neuzsprāga, jau nekur dziļi arī nebija. Pats savām acīm redzēju, kā tās meta lejā: bumbas jau negāja tieši zemē, bet lidoja slīpi. Ja arī tagad kāds kaut ko nelabu atrod, tad piezvana zemessargiem, kas atbrauc un bīstamo mantu savāc.
Tagad te visriņķī saliktas brīdinājumu zīmes par milzīgo apdraudējumu, bet, cik zinu, nekad neviens gaisā nav uzgājis. Neesmu dzirdējis, ka kāds no aptuveni 400 zemes īpašniekiem, kas ir šajā pusē, būtu juties apdraudēts. Tāpēc man ir bažas, ka kaut kam par šo vietu ir interese, varbūt armijniekiem, NATO?" stāsta Ē. Krūza,
kura dzimtās mājas atradušās pašā bombardēšanas centrā un noslaucītas no zemes virsas. Viņaprāt, zeme Zvārdē esot laba, nepieciešams tikai ieguldīt naudu meliorācijā un ceļu uzturēšanā.
Var arī žogu aplikt
Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis apgalvo, ka nekādas runas par jauna militāra poligona izveidi Zvārdē nav bijis un diez vai būs, bet tas, ka tur ir ideāla vieta, kur trenēties netālajā Saldū bāzētā 54. zemessardzes bataljona nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālistiem, ir pavisam cits stāsts. Bet tāpēc jau nevajagot pirkt zemi, tam pietiekot ar "LVM" zemi un atrasto bīstamo dzelžu savākšanu no privātas teritorijas.
"Es pat teiktu vēl vairāk: kamēr zeme slēpj sprādzienbīstamus priekšmetus, neviens normāls armijas komandieris karaspēku Zvārdē iekšā nevedīs un nekādas mācības neveiks! Tas ir daudzu gadu jautājums, kamēr zemi attīrīs. Bet, kamēr tas nav noticis, nevienam neieteiktu kāpt nost no ceļa un staigāt pa nezināmu teritoriju.
Zvārdes zeme slēpj arī Otrā pasaules kara lādiņus, jo tur atradās Kurzemes katla mala un notika daudz kauju, ne tikai padomju militāros labumus. Turklāt jāņem vērā, ka padomju lidmašīnas trenējoties bumbas meta neprecīzi, tās krita arī tālu no poligona centra, mācībās izmantoja arī dažādus uz zemes novietotus ieročus. Oktobra beigās četru dienu laikā zemessargi atrada 12 spridzekļus. Vai tas nav nekas? Pēc būtības mēs piedāvājam civilizētu variantu: izvērtēt katra konkrētā zemes gabala bīstamību un nepieciešamības gadījumā to atpirkt. Ir arī divi citi varianti: aplikt apkārt žogu vai arī ierīkot speciālu caurlaižu sistēmu ar ierobežojumiem saimnieciskajā darbībā," skarbs ir Airis Rikveilis.
Bet kā tad ar privātīpašuma neaizskaramību?
"Sprāgstvielu kontekstā tas ir diezgan slidens jautājums. Valsts iejauksies, un tai ir pienākums iejaukties jūsu privātumā, piemēram, kad kāda trešā persona sadomās no jūsu privātās zemes rakt ārā sprāgstvielas, lai uzrautu gaisā kādu Rīgas tiltu," saka A. Rikveilis.
Viedokļi
Meža audzēšana – vismazāk riskantā
"LA" lasītāja, pensionēta agronome Tukumā, Silvija Krūmiņa redakcijai raksta: "Mani rakstīt pamudināja raksts "Latvijas Avīzē" 13. novembrī "Nacionalizēs bīstamo zonu". Dos rīkojumu "Latvijas valsts mežiem" iegādāties Zvārdes pagasta poligona zemi. Atpirkt to no īpašniekiem, attīrīt un pēc tam apmežot. Man rodas aizdomas, ka tiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem. Vai tagad drīkst šādu teritoriju (agrāk tā bija auglīga zeme) tā vienkārši apmežot? Laikā, kad cilvēki aizbrauc no valsts darba meklējumos? Vai valdībai nerūp tautas labklājība un valsts attīstība?
Uzskatu par noziegumu apmežot šādu dabas piedāvātu skaistumu! Manuprāt, Zvārdes pagasta teritorija ir piemērota valstij piederošas tūrisma un atpūtas bāzes izveidošanai pasaules mērogā. Paralēli varētu izveidot ekoloģisku saimniecību pārtikas ražošanai. Rastos neskaitāmas darba vietas. Atgrieztos aizbraucēji."
ZM Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Birģelis: "Zvārdes poligona teritorijā ir ļoti augsts dažāda piesārņojuma līmenis, ko radījusi padomju armijas ilgstošā bumbošana. Teritorijā sastopama arī Otrā pasaules kara laikā nesprāgusī munīcija. Pastāv milzīgs risks ar šiem bīstamajiem priekšmetiem sastapties ik uz soļa. Tāpēc Ministru prezidents, zemkopības un aizsardzības ministri nolēma rosināt akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" jau iesāktā meža zemes iegādes projekta ietvaros maksimāli koncentrēt meža zemes iegādi tieši Zvārdes bijušā aviācijas poligona teritorijā un tās apkārtnē, tādējādi nodrošinot, ka šī bīstamā zeme nonāk valsts pārvaldībā.
Poligona teritorija noteikti nav piemērota tūrisma un atpūtas bāzu veidošanai un ekoloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Meža audzēšana uzskatāma par vismazāk riskanto saimniecisko darbību. Bīstamai zemei nonākot valsts pārvaldībā, noteikti netiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem."
Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis: "Neviens no Zvārdes pagasta cilvēkiem neiebilst, ka "Latvijas valsts meži" pirktu no viņiem zemi par cenu, kādu pircējs vēlas. Iedzīvotājus gan interesē, lai teritoriju, viņiem piederošo zemi attīrītu un lai viņi tad to varētu apsaimniekot. Zemes pārdošana viņus mazāk interesē ("Latvijas valsts meži"gan varēja arī agrāk uzpirkt). Zvārdenieki domā, ka "LVM"zemi pirks ar mērķi paplašināt ES līmeņa aizsargājamās teritorijas ("NATURA 2000"), kas tomēr uzliek zināmus saimnieciskās darbības ierobežojumus. Mums ļoti svarīgi ir, lai atceļ dubultā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes neapsaimniekošanu tajās platībās, kuras piesārņojuma dēļ nevar apsaimniekot."
"Galvenais ir, lai cilvēki būtu droši un novērstu situācijas, ka nezināšanas vai neizpratnes dēļ veic saimniecisko darbību šajās teritorijās un pustonnīga bumba uziet gaisā, jo tad būs par vēlu," pēc tikšanās teicis Pabriks. Tādējādi "LVM" sākšot īstenot savu zemes pirkšanas programmu, nodrošinot bijušajā Zvārdes poligonā sistemātisku teritorijas attīrīšanu un koku audzes atjaunošanu.
Par šādu notikumu gaitu satraukumu izteikuši vairāki "LA" lasītāji.
Bažījas par izdzīšanu
Zvārdes zemnieks Ēriks Krūza bijušā poligona teritorijā kopā ar ģimeni apsaimnieko vairāk nekā 300 hektārus zemes un kopj 50 lopus. 1955. gadā, kad Ēriks bija sešus gadus vecs, viņa ģimeni jau patrieca no dzimtajām mājām – padomju valsts bija nolūkojusi vietu militārajam poligonam. Kungam ir bažas, vai līdzīga izmitināšana – mazāk vai vairāk piespiedu – neatkārtojas atkal. Ēriks ir pārliecināts, ka bažas par bumbu piesārņoto vidi ir pārspīlētas. Viņš no 1985. līdz 1992. gadam bijis vietējās kara mežniecības vadītājs, pārzinājis katru poligona stūri, tajā skaitā deviņu reiz deviņu kilometru lielo četrstūri, kurā kara lidmašīnas metušas bumbas.
"Visi dzelži, kas bijuši virs zemes, sen jau nolasīti, no zemes jau arī maz kas nāk ārā, tikai šķembas. Tur, kur zemi apstrādā, bumbu principā vairs nav. Tās, kas neuzsprāga, jau nekur dziļi arī nebija. Pats savām acīm redzēju, kā tās meta lejā: bumbas jau negāja tieši zemē, bet lidoja slīpi. Ja arī tagad kāds kaut ko nelabu atrod, tad piezvana zemessargiem, kas atbrauc un bīstamo mantu savāc.
Tagad te visriņķī saliktas brīdinājumu zīmes par milzīgo apdraudējumu, bet, cik zinu, nekad neviens gaisā nav uzgājis. Neesmu dzirdējis, ka kāds no aptuveni 400 zemes īpašniekiem, kas ir šajā pusē, būtu juties apdraudēts. Tāpēc man ir bažas, ka kaut kam par šo vietu ir interese, varbūt armijniekiem, NATO?" stāsta Ē. Krūza,
kura dzimtās mājas atradušās pašā bombardēšanas centrā un noslaucītas no zemes virsas. Viņaprāt, zeme Zvārdē esot laba, nepieciešams tikai ieguldīt naudu meliorācijā un ceļu uzturēšanā.
Var arī žogu aplikt
Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis apgalvo, ka nekādas runas par jauna militāra poligona izveidi Zvārdē nav bijis un diez vai būs, bet tas, ka tur ir ideāla vieta, kur trenēties netālajā Saldū bāzētā 54. zemessardzes bataljona nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālistiem, ir pavisam cits stāsts. Bet tāpēc jau nevajagot pirkt zemi, tam pietiekot ar "LVM" zemi un atrasto bīstamo dzelžu savākšanu no privātas teritorijas.
"Es pat teiktu vēl vairāk: kamēr zeme slēpj sprādzienbīstamus priekšmetus, neviens normāls armijas komandieris karaspēku Zvārdē iekšā nevedīs un nekādas mācības neveiks! Tas ir daudzu gadu jautājums, kamēr zemi attīrīs. Bet, kamēr tas nav noticis, nevienam neieteiktu kāpt nost no ceļa un staigāt pa nezināmu teritoriju.
Zvārdes zeme slēpj arī Otrā pasaules kara lādiņus, jo tur atradās Kurzemes katla mala un notika daudz kauju, ne tikai padomju militāros labumus. Turklāt jāņem vērā, ka padomju lidmašīnas trenējoties bumbas meta neprecīzi, tās krita arī tālu no poligona centra, mācībās izmantoja arī dažādus uz zemes novietotus ieročus. Oktobra beigās četru dienu laikā zemessargi atrada 12 spridzekļus. Vai tas nav nekas? Pēc būtības mēs piedāvājam civilizētu variantu: izvērtēt katra konkrētā zemes gabala bīstamību un nepieciešamības gadījumā to atpirkt. Ir arī divi citi varianti: aplikt apkārt žogu vai arī ierīkot speciālu caurlaižu sistēmu ar ierobežojumiem saimnieciskajā darbībā," skarbs ir Airis Rikveilis.
Bet kā tad ar privātīpašuma neaizskaramību?
"Sprāgstvielu kontekstā tas ir diezgan slidens jautājums. Valsts iejauksies, un tai ir pienākums iejaukties jūsu privātumā, piemēram, kad kāda trešā persona sadomās no jūsu privātās zemes rakt ārā sprāgstvielas, lai uzrautu gaisā kādu Rīgas tiltu," saka A. Rikveilis.
Viedokļi
Meža audzēšana – vismazāk riskantā
"LA" lasītāja, pensionēta agronome Tukumā, Silvija Krūmiņa redakcijai raksta: "Mani rakstīt pamudināja raksts "Latvijas Avīzē" 13. novembrī "Nacionalizēs bīstamo zonu". Dos rīkojumu "Latvijas valsts mežiem" iegādāties Zvārdes pagasta poligona zemi. Atpirkt to no īpašniekiem, attīrīt un pēc tam apmežot. Man rodas aizdomas, ka tiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem. Vai tagad drīkst šādu teritoriju (agrāk tā bija auglīga zeme) tā vienkārši apmežot? Laikā, kad cilvēki aizbrauc no valsts darba meklējumos? Vai valdībai nerūp tautas labklājība un valsts attīstība?
Uzskatu par noziegumu apmežot šādu dabas piedāvātu skaistumu! Manuprāt, Zvārdes pagasta teritorija ir piemērota valstij piederošas tūrisma un atpūtas bāzes izveidošanai pasaules mērogā. Paralēli varētu izveidot ekoloģisku saimniecību pārtikas ražošanai. Rastos neskaitāmas darba vietas. Atgrieztos aizbraucēji."
ZM Meža departamenta meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Birģelis: "Zvārdes poligona teritorijā ir ļoti augsts dažāda piesārņojuma līmenis, ko radījusi padomju armijas ilgstošā bumbošana. Teritorijā sastopama arī Otrā pasaules kara laikā nesprāgusī munīcija. Pastāv milzīgs risks ar šiem bīstamajiem priekšmetiem sastapties ik uz soļa. Tāpēc Ministru prezidents, zemkopības un aizsardzības ministri nolēma rosināt akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" jau iesāktā meža zemes iegādes projekta ietvaros maksimāli koncentrēt meža zemes iegādi tieši Zvārdes bijušā aviācijas poligona teritorijā un tās apkārtnē, tādējādi nodrošinot, ka šī bīstamā zeme nonāk valsts pārvaldībā.
Poligona teritorija noteikti nav piemērota tūrisma un atpūtas bāzu veidošanai un ekoloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Meža audzēšana uzskatāma par vismazāk riskanto saimniecisko darbību. Bīstamai zemei nonākot valsts pārvaldībā, noteikti netiek gatavota augsne nākamajiem jaunbagātniekiem."
Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis: "Neviens no Zvārdes pagasta cilvēkiem neiebilst, ka "Latvijas valsts meži" pirktu no viņiem zemi par cenu, kādu pircējs vēlas. Iedzīvotājus gan interesē, lai teritoriju, viņiem piederošo zemi attīrītu un lai viņi tad to varētu apsaimniekot. Zemes pārdošana viņus mazāk interesē ("Latvijas valsts meži"gan varēja arī agrāk uzpirkt). Zvārdenieki domā, ka "LVM"zemi pirks ar mērķi paplašināt ES līmeņa aizsargājamās teritorijas ("NATURA 2000"), kas tomēr uzliek zināmus saimnieciskās darbības ierobežojumus. Mums ļoti svarīgi ir, lai atceļ dubultā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes neapsaimniekošanu tajās platībās, kuras piesārņojuma dēļ nevar apsaimniekot."
Abonēt:
Ziņas (Atom)