Andulaišos sēj Miera rudzus
TAMĀRA KĻAVIŅA
10 kilogramu rudzu sēklas pagājušajā nedēļā tika
iekaisīti Zvārdes zemē, lai iegūto ražu nākamruden nosūtītu uz Vāciju Miera
maizes cepšanai.
Saimnieks Egils Kreicbergs
Andulaišu pagalmā sagaidīja Vācijas
Federatīvās Republikas vēstnieci Latvijā Andrea Viktorīnu un zemkopības
ministri Laimdotu Straujumu, kas Zvārdes pagasta plašumos bija mazliet
apmaldījusies. Simboliskajā notikumā piedalījās arī Lauku konsultāciju un
izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis un šī centra darbinieki (centrs
ir Miera maizes projekta koordinators Latvijā). Ieradās arī pagasta pārvaldes
vadītājs Imants Džulis, Andulaišu saimniecības
dibinātājs Juris Kreicbergs, otrs Kreicbergu dēls Dainis un citi šī notikuma
liecinieki. Vēstniece Andrea Viktorīna pastāstīja, ka vācu sabiedrībā bija
radies ierosinājums Berlīnes mūra krišanas 25. Gadskārtu nākamgad atzīmēt ar
kādu Austrumeiropas un Viduseiropas tautas vienojošu pasākumu. Tā tapa Miera
maizes projekts, tajā iesaistījās valstis, kas savulaik bijušas aiz dzelzs
priekškara: Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Slovakija, Čehija, Bulgārija,
Rumānija, Slovēnija un Bulgārija. Tur ar dzelzs priekškaru saistītās vietās
šoruden sēj rudzus Miera maizei. Vispirms mirušajā
Berlīnes mūra robežzonā, kādreizējā Bernauas ielā, kur zemi apstrādā
Samierināšanās baznīcas draudze, tika izaudzēti un pērn nokulti rudzi sēklai,
tagad tā nosūtīta uz pārējām desmit valstīm. Vēstniece pastāstīja, ka nākamgad,
kad būs iegūta raža, to aizvedīs uz Berlīni un kopā ar Barnauas ielas rudzu
graudiem samals un izceps Miera maizi. Vēl nav zināms vai būs viens liels
kukulis vai vairāki, bet vēstniece cer, ka Miera maize atgriezīsies vietā, kur
tai izaudzēti rudzi. Projekta noslēguma detaļas vēl tiekot precizētas.
Egils Kreicbergs Saldus Zemei
sacīja, ka izvēle sēt Miera rudzus Zvārdē ir pareiza, ar dziļu simbolisku jēgu,
ja ņem vērā šī pagasta sarežģīto vēsturi.
Tā kā platība pie Andulaišiem ir
bioloģiskās lauksaimniecības zeme, maizei no šeit augušiem rudziem būtu jābūt
veselīgai. Agrāk Andulaišos viena no
pamatkultūrām bija rudzi, tie audzēti 100 hektāros, bet vēlāk ekonomisku
apsvērumu dēļ tos vairs nesēja. Tagad audzē kviešus, miežus, rapsi un griķus,
kas vajadzīgi arī bišu ganībām, jo brālim Mārim ir liela drava.
Miera rudziem atvēlēts un rūpīgi sastrādāts neliels zemes gabals, kur zaļmēslojumam
iearti griķi. Egils sprieda, ka no 10 kilogramiem sēklas vajadzētu būt vismaz
100 kilogramu graudu. Esot mazliet bažīgs, kā rudzi pārziemos, jo sēklas šķirne
nav zināma, bet zemnieks paļaujas, ka nākamruden būs, ko nokult.
Lauku konsultāciju un izglītības centra projektu speciāliste Aija Žideņa,
kam arī Zvārdē ir zeme, bija izpētījusi, ka senie latvieši vispirms izsēja trīs
simboliskas graudu riekšavas: pirmo – putniem, otro – ceļa gājējiem un
ciemiņiem, trešo – paši sev. Tādēļ arī Vācijas vēstniece Latvijā Andrea
Vitorīna un zemkopības ministre Laimdota Straujuma izsēja trīs simboliskās
Miera rudzu saujas un vēlēja tiem labi izaugt.
„Iesēt atļāvāt, bet vai atļausiet nokult?” zemkopības ministrei jautāja
Egils Kreicbergsm, uzsvērdams, ka aizvien nav skaidrības, vai Aizsardzības
ministrijai mācību poligona izveidei Zvārdē pietiks ar tiem labprātīgajiem
zemes piedāvājumiem, kas izteikti līdz šim. „Strādājiet un neuztraucieties,
piespiedu kārtā zemi neviens jums negrasās atsavināt,” mierināja Laimdota
Straujuma. Šāds variants valdībā neesot izskatīts. Egils Kreicbergs un citi
zvārdenieki lūdza ministrei nodot uzaicinājumu aizsardzības ministram Artim
Pabrikam ierasties Zvārdē un tikties ar cilvēkiem, nevis sūtīt ministrijas
ierēdņus. Ministre par uzaicinājumu apsolīja pateikt. Viņa arī jautāja, kādas
neatrisinātas problēmas traucē strādāt vietējiem saimniekiem. Zvārdenieki
aicināja nākamajā plānošanas periodā vairāk naudas piešķirt infrastruktūrai,
vispirms – lauku ceļiem. Par ceļu slikto stāvokli Laimdotai Straujumai bija
iespēja pašai pārliecināties, braucot uz Andulaišiem.
Būtu arī jāplāno finansējums pagasta lielāko ūdensteču sakārtošanai, arī
pirmspoligona laikā būvētās nosusināšanas sistēmas gadu desmitos ir sabojātas
vai izjauktas. Meliorācijas sistēmu sakārtošanas plāns Zvārdei jau savulaik
esot bijis izstrādāts, tas ministrijā tikai jāsameklē. Ministre apsolīja, ka
šajā jautājumā ar pagasta pārvaldi sazināsies atbildīgais šīs jomas darbinieks.
Zvārdenieki interesējās arī, vai nākamajā plānošanas periodā būs atbalsts par
saimniekošanu lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos. Ministre sacīja, ka
tāds noteikti būs, un, ja ņem vērā Eiropas kritērijus šādu apvidu noteikšanā,
sarežģīto klimatisko apstākļu dēļ Latvijā līdz 90% lauksaimniecības platības
būtu uzskatāmi par lauksaimniecībai mazāk labvēlīgiem. Eiropā plāno, ka pašas
dalībvalstis varētu šo aprēķinu koriģēt par 10%, un tad visa platība būtu
lauksaimniecībai mazāk labvēlīga. Vai tā būs, patlaban esot grūti paredzēt.
Andulaišu saimnieki ciemiņiem uz atvadām dāvināja medu no
Māra Kreicberga dravas un aicināja atkal ierasties nākamruden, kad saimnieks
Egils kuls Miera rudzus. Vēstniece Andrea Viktorīna šo priekšlikumu uzklausīja
ar neviltotu sajūsmu – viņa noteikti atbraukšot un, ja saimnieks atļaušot, iekāpšot
kombaina kabīnē. Savukārt konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis
uzskata, ka vajadzētu ik pa laikam nofilmēt vai nofotografēt, kā aug Miera
rudzi, un šo informāciju ievietot internetā.
