Kopjamās audzēs
darba netrūkst
TAMĀRA KĻAVIŅA
Saldus meža īpašnieku apvienības
biedru mežos ar krūmgriežiem strādā divas meža kopēju brigādes.
Apvienība koordinē, lai
darbs būtu padarīts, bet vīri ir individuālā darba veicēji, kas izpilda meža
īpašnieku pasūtījumus. Savukārt SIA
Mežsaimnieks RD piedalās Latvijas
valsts mežu izsludinātajos konkursos, kur ir ļoti stingras prasības.
Kurā pusē šeit ir ziemeļi?
Mežsaimnieks RD konkursos sāka piedalīties krīzes gados, kad
samazinājās pasūtījumi privātos mežos. „Konkurence ir liela,” vērtēja meža
īpašnieku apvienības vadītājs Reinis Doniņš. „Dienvidkurzemē ir ap 50 līdz 60
pretendentu uz apmēram 40 iepirkumiem, turklāt katrs cer uz vairākiem
objektiem.” Mežos kopēji strādā dabīgi ieaugušās mežaudzēs, meža stādījumos,
arī stāda jaunus mežus un miglo kociņus meža dzīvnieku un kaitēkļu
atbaidīšanai. Galvenokārt ir privāto meža īpašnieku pasūtījumi. Parasti ar privātiem
īpašniekiem brigāde vienojas par vienreizēju izkopšanu, ja vajag, viņus aicina
darbā arī nākamajā sezonā. Privātajā mežā Blīdenes pagasta Dupuros četriem vīriem ar krūmgriežiem vecā izcirtumā jāizkopj
vairāki nogabali. „Izvācam sīkus, kroplus, bojātus, mazvērtīgus kokus,” skaidro
brigādes vadītājs Oto Rancāns. „Privātie gan vēlas, lai atstājam vairāk tādu
sugu koku, no kā agrāk var sagaidīt pārdodamu koksni. Bet prioritāte ir
eglītēm, bērziem, atstājami baltalkšņi, apses. Hektārā būtu jābūt ap 2000 koku.
Īpašnieks vēlas, lai izdarām līdz novembra beigām.” Vēla rudens dienas ir īsas,
tādēļ strādā intensīvi. Darbs šiem meža kopējiem ir visu gadu un ne tikai
Kurzemē, bet arī Zemgalē, Vidzemē. Platības esot dažādas. Nācies strādāt vietā,
kur kājas pinas kazenājos, citur tik biezi saaudzis, ka nevar soli iespert.
Bauskas pusē vīriem gadījies strādāt vietā, kur kokos cieši iepinušies apiņi.
Nozāģē nevajadzīgu koku, bet tas nekrīt, karājas apiņos. „Kopšana nav tikai
fizisks darbs, jāstrādā arī ar galvu,” sacīja brigādes vadītājs. „Gadās, ka
specifiskas vēlmes ir ne tikai meža īpašniekam, bet arī atšķiras iecirkņu
vadītāju prasības valsts mežos.” Reinis Doniņš jokojot piebilda, ka katrā jaunā
objektā vispirms jānoskaidro, kurā pusē tur skaitās ziemeļi. Apmežotās
lauksaimniecības zemēs arī nav viegli strādāt, jo mazie kociņi ieaugusī zālē,
ka nav pamanāmi, ar trimmeri ir jāstrādā ļoti uzmanīgi. Meža īpašnieki dažkārt
jau darba laikā vērtē padarīto. Kad ierasto džungļu vietā atklājas skrajāks
jauns mežs, jūtoties mazliet vīlušies. Tomēr kokiem atbrīvota telpa vainaga
veidošanai un augšanai. Vietās, kur pirms kopšanas bijusi biežņa, atstātie
izstīdzējušie bērziņi pirmajos gados pat liecoties kā maikstes. Tas nozīmē, ka
meža īpašnieks novēloti pievērsies jaunajam mežam.
Par sīknaudu nepārdos
Sadarbību ar Saldus meža īpašnieku apvienību par veiksmīgu uzskata
zvārdenieks Uldis Kreicbergs, viņu sastapu Puduros.
Visi apvienības sagatavotie projekti esot apstiprināti un atbalstīti. Arī Mežsaimnieks RD darbs apmierina – meža kopēji
ņem vērā īpašnieka vēlmes, lai gan dažkārt nācies diskutēt, ka ne tikai egles,
bet arī baltalkšņi ir vērtīgi un atstājami. Tagad redzams, ka pieeja bijusi
pareiza – kur pirmajos gados kopta baltalkšņu audze, ir labs koksnes pieaugums.
„Zvārdē mežu var nestādīt, atjaunojas pats, tikai laikus jāizkopj,” situāciju
skaidroja Uldis. „Ja paveicas, mūžā var iegūt trīs baltalkšņa ražas. Man arī ir
skaistas stādītu egļu un bērzu audzes. Sākumā bija grūti ieaudzēt, nācās
stādījumu papildināt, vairākkārt kopt, bet tagad prieks paskatīties. Pats
nedabūšu nocirst, būs mazbērniem. Pļavas, kā paredzēts NATURA programmas
nosacījumos, nevis apstādu, bet nopļauju, zāli sasmalcinu. Šogad meža
dzīvniekiem zāli satinu ruļļos.” Ulda Kreicberga meža īpašumi pārsniedz 1000
hektāru, viņš savus mežus veido pats un strādnieki, viņam piepalīdz Mežsaimnieks RD vīri. Tagad kopj meža
platības, kur darbs jāpabeidz līdz nākamā gada vidum – gandrīz 500 hektāros.
Lielākajā daļā, ap 300 hektāros, darbs padarīts, galvenokārt izkopts dabīgi
atjaunojies mežs. Par Eiropas projekta finansējumu var sakārtot 480 hektāru
jaunaudžu, un Zvārdē, īpaši atbalstāmā teritorijā, par hektāru Eiropa sedz 60%
izmaksu. Ar Eiropas atbalstu Uldis Kreicbergs iegādājies aprīkojumu meža
kopšanai. Viņaprāt, arī turpmāk darbam jaunaudzēs vajadzīgs atbalsts, tāpat
lielo novadgrāvju, upīšu tīrīšanai, lai atjaunotos notece no pārmitriem mežiem.
Zvārdenieks paļaujas ne tikai uz Eiropas naudu. Negaidot atbalstu, paša nauda
ieguldīta ceļu būvei uz mežiem, pie reizes salaboti arī pagasta ceļi, kā
remontam pašvaldībai nav naudas. Par savu naudu meža īpašnieks atjaunojis ap 15
kilometru meža ceļu, tagad tur ir labas grantētas brauktuves, pa ko kursē meža
tehnika. Vajadzētu turpināt, sacīja Uldis, bet neesot skaidrības par plānoto
poligona izveidi. Viņa īpašuma lielākā daļa izkopto jaunaudžu atrodas poligonam
nolūkotajā teritorijā. Esot piedāvāts atpirkt par smieklīgi zemu cenu –
trīsreiz izkopta baltalkšņa audze notaksēta par 306 latiem hektārā, bet
piedāvātā vidējā cena bijusi zem 600 latu hektārā, ieskaitot cērtamus mežus.
Nosaucis savu cenu, ņemot vērā neiegūto peļņu – baltalkšņa audzes hektāram
(ieskaitot meža zemes vērtību) ap 3000 latu, jo izkopts mežs ik gadu kļūst
vērtīgāks. Ar to sarunas par pārdošanu beigušās. Ja Aizsardzības ministrija
piespiedīs rīkoties, Uldis piekristu mainīt pret līdzvērtīgu daļu valsts meža.
Kur Zvārdē nekopti meži, īpašnieki pārdevuši, arī poligona vajadzībai,
baidoties no atsavināšanas. Dažs bijis apmierināts ar 300 latiem hektārā,
neparēķinādams, ka nocērtot mežu varēja dabūt krietni lielāku summu.
