http://www.la.lv/zvardes-poli
Zvārdes politiskais
jautājums joprojām neatmīnēts
Pabriks: „Tas, kas notiek Zvārdē, ir valsts
interesēs, un tas nav jāizmanto politiskās spēlītēs.”
Artis Drēziņš
„Arta Pabrika līdzšinējā
darbība aizsardzības ministra postenī Valsts prezidentam ir devusi pārliecību
par to, ka minētā persona nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus
šajā periodā.” Tā tika vēstīts 11.decembrī izplatītajā Valsts prezidenta
kancelejas paziņojumā. Vēlāk preses konferencē prezidents Andris Bērziņš, kuram
tika lūgts konkretizēt pārmetumus vienam no toreizējiem „Vienotības” premjera
kandidātiem, teica, ka paziņojumā viss jau
esot uzrakstīts. „Visa Aizsardzības ministrijas darbība ir ierobežotas
pieejamības informācija. Viens no tiem, kas pavīdēja presē, ir Zvārdes poligona
jautājums,” piebilda Valsts prezidents, tā arī konkrētāku informāciju ne
tobrīd, ne vēlāk neizpaužot. Vienīgais, ko varēja izlobīt par „Zvārdes poligona
jautājumu” un Pabrika „vainu” tajā, ir – ministrs nav runājis ar zvārdeniekiem,
skaidrojis viņiem ministrijas politiku. Ja tas nebija tikai „dūmu aizsegs”
prezidenta nepatikas citiem noklusētajiem iemesliem, tad šis arguments
izklausījās gaužām vājš „skelets skapī” premjera kandidāta noraidīšanai.
Savukārt, ja prezidentam kopumā nepatīk valsts politika Zvārdes poligona
jautājumā (to nevar attiecināt tikai uz Aizsardzības ministriju, jo lemšanā
bija iesaistīts arī valdības vadītājs un Zemkopības ministrija), tad tas
izskatās dīvaini, ņemot vērā, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un valsts pirmā
persona ir Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks.
Lai nu kā, Pabriks kā premjera kandidāts pēc tam vairs nefigurēja, un par
to, iespējams, priecājās ne tikai A.Bērziņš, bet arī daudzi zvārdenieki. Tomēr
jautājums par Zvārdi paliek. Vai turienes iedzīvotāji tagad vairāk zina, kas
viņus sagaida? Kas mainījies vairāk nekā gada laikā, kopš valsts sāka aktīvi
rosīties, uzpērkot mežu zemes bijušā poligona teritorijā?
Nesaka līdz galam
Nogriežoties Saldū Zvārdes pagasta virzienā, kilometrus piecus ir ļoti labs
asfalts, pēc tam kilometrus trīs līdz pagasta centram Striķiem ir tik slikts un
bedrains grants ceļš, kādu Latvijā vēl vajadzētu pameklēt. Neko labāki nav arī
citi Zvārdes ceļi. „Gribu redzēt, kā viņi pa šīm bedrēm vedīs bumbas: pataisīs
mūs nevis drošākus, kā sola, bet nedrošākus,” sodās Zvārdes pagasta pārvaldes
vadītājs Imants Džulis. „Vairākas reizes esmu aizsardzības ministru Arti
Pabriku aicinājis atbraukt pie mums un līdz galam izstāstīt, ko Zvārdē grib
darīt. Pat tad, kad rudenī sējām rudzus Miera maizei (skat. Faktus). Bet Pabriks
neatbrauca.”
Ko tad zvārdenieki grib dzirdēt? Vai tad pietiekami nav dzirdēts par zemes
atmīnēšanu?
„Jā, bet ir ļoti daudz neskaidrību, un visu laiku neatstāj sajūta, ka mums
kaut ko līdz galam tomēr nepasaka. Zvārdenieku
noskaņojums kopumā nav tāds ļoti pret militārām aktivitātēm, mēs
neiebilstam pret teritorijas sanāciju, bet esam ļoti neapmierināti, ka no mums
kaut ko slēpj. Un tad mēs dzirdam visādas runas, ka te ir laba vieta pretraķešu aizsardzības sistēmām,
lidlaukam zemu lidojošām lidmašīnām, militārās tehnikas koncentrācijai, pat
atkritumiem. Un tad Rīgā brīnās, ka zvārdenieki ir uztraukti! Arī kā pārvaldes
vadītājam man daudz jautājumu. Man saka, ka notikusi zemes izvērtēšana, tā ir
bīstama un tāpēc jāveic sanācija. Bet es zinu, ka tāda izvērtēšana nav bijusi.
Joprojām man nav izdevies precīzi uzzināt robežas teritorijai, ko valsts vēlas
nopirkt. To nesakot it kā tāpēc, lai nebūtu spekulāciju ar īpašumiem. Man nav
zināms, ko plāno vest pa ceļiem, līdz ar to nevaru izstrādāt civilās aizsardzības
plānu. Ja tās ir bumbas ārā no Zvārdes vai trotils bumbu spridzināšanai iekšā
Zvārdē, tad uzreiz gribu teikt: vispirms jāsataisa ceļi! Negribu pieļaut, ka pa
tām bedrēm, pa kurām mēs vedam uz skolu bērnus, armija ved arī spridzekļus.
Zvārdes pagastā ir arī aizsargājamās dabas teritorijas – kā tās ies kopā ar
normatīviem aktiem, kad sāksies armijas aktivitātes, mācības?” jautā I.Džulis,
kura pārvaldāmajā nedaudz vairāk par 20 000 hektāru lielajā pagastā ir 428
zemes gabali, ap 200 īpašumiem, mazāk par 100 īpašnieku, dzīvo 400 iedzīvotāju.
Pēc viņa aplēsēm, armijniekus varētu interesēt divi trīs tūkstoši hektāru, kas
vēl nepieder VAS „Latvijas valsts meži”, ap 600 hektāru jau nopirkti. Zemes
pirkšana, cik dzirdējis pārvaldnieks, notiekot korekti: par nocirsta meža zemi
dodot Ls 1000 – 1200, par labu lauksaimniecības zemi – ap Ls 2000.
Ne arājs, bet meklētājs bīstams
Pēc pārvaldnieka domām, lielākā bīstamība ceļas ne no zemes arājiem, bet
mantu meklētājiem, kas staigā apkārt ar saviem metāla meklētājiem. „Vienreiz
apturēju auto uz ceļa, kad viens tāds gāja, un uzprasīju, ko dara. Esot nauda
uz ceļa izkritusi un tagad meklējot... Ko es viņam varu padarīt? Augstākais:
inkriminēt patvarību, ja tas notiek bez saskaņošanas, bet arī tad vēl
jāpierāda, ka viņš nemeklē savu izkritušo santīmu! Kad šogad augustā atrada
pustūkstoti kara laika priekšmetu jaunaudzē, par to visur skaļi ziņoja. Nebūtu
mantu meklētājs tos zemē uzgājis, tie tur būtu sapuvuši, jo, pēc visa spriežot,
bija kara beigās speciāli divu metru dziļumā aprakti,”stāsta I.Džulis.
Bijušais padomju laika poligona mežsargs, tagad lauksaimnieks Ēriks Krūza,
kura saimniecība „Mežāres” arī atrodas zonā, kas interesē Aizsardzības
ministriju, stāsta, ka līdz pat 1954.gadam, kad ierīkoja poligonu, zemi apstrādāja,
bet nebija dzirdēts, ka kāds uzgājis gaisā no kādas bumbas, kas palikusi no
Otrā pasaules kara. Pēc tam visas bumbas, ko meta lidmašīnas no gaisa
treniņlidojumos, uzsprāga, bet, ja neuzsprāga, tad to atrada un uzspridzināja. „Ir
droši,” pārliecināts Ēriks Krūza, kurš negrasās savu zemi pārdot, taisni otrādi
– piepirkt klāt, taču Aizsardzības ministrijas aktivitātes tirgu esot „sačakarējušas”
un zemes cenas cēlušās divkārt un pat trīskārt. „Kaut kas zemē tomēr ir
palicis,” viņam oponē lauksaimnieks Valdis Markevics, kura saimniecības „Vārpas”
zemes atrodas tuvāk padomju laika bumbošanas centram nekā Ē.Krūzas „Mežāres”,
taču zemes pircēji viņu nav uzrunājuši. Taču bažas ir lielas, jo viņa stāsts ir
īpašs.
V.Markevics sācis saimniekot, kā pats saka, tukšā vietā ar sievu, diviem
maziem dēliem un divām aitām, deviņus gadus nodzīvojot vagoniņā bez elektrības.
2001.gadā uzcēlis māju, bet vēl divus gadus iztikuši bez elektrības, līdz
2002.gadā „Latvenergo”, ieguldot vairāk nekā 100 000 latu, ievilkuši
desmit kilometru garu līniju pēc būtības tikai viņiem, jo kaimiņu pagaidām nav.
Saimnieks par līniju nav samaksājis ne santīma. Valdis neslēpj, ka gadiem
dzīvojuši tumsā, nabadzībā un mežonīgā darbā. Tagad jau labi atspērušies: 300
aitas, mežizstrāde (tajā skaitā, arī citu mežu), algots strādnieks, iekopta
sēta un lauki, kaut arī neiztiek bez sirdēstiem.
„Pirms gada nodega galdniecība, tad
uzreiz sākās tā poligona epopeja, kad no tiesas kājas palika aukstas. Tad
uzreiz padomāju: štrunts par galdniecību, bet, ja visu atņem, tad ir vakars!
Kur es savos 52 gados likšos? Man samaksās tikai par zemi, bet kas samaksās par
tiem pirmajiem desmit gadiem šeit bez elektrības un nabadzībā? Tāpēc esmu tik
dusmīgs uz valdību un Pabriku. Pareizi Valsts prezidents Andris Bērziņš darīja,
neuzticot viņam premjera godu: ja viņš netiek galā ar vienu Zvārdes pagastu, kā
tad tiks galā ar valsti? Kad Latvijas Radio raidījuma un „Latvijas avīzes” rubrikas
„Viensētu stāsti” pasākumā Rīgā tikos ar Valsts prezidentu, viņš man atklāti
teica, ka tā ir liela muļķība, kā to lietu Zvārdē darot,” stāsta V.Markevics.
„Zvārde tika piemeklēta”
Pats aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Zvārdes jautājums
nebija galvenais, kamdēļ Valsts prezidents viņu nevirzīja premjerministra
amatam, lai arī publiski tas tika minēts kā vienīgais arguments. „Piekrītu, ka
Zvārdes jautājumu varēja risināt labāk, bet teikt, ka rīcība ir nepareiza, nav
pamata.
Turklāt Zvārde ir valsts drošības jautājums, un Andris Bērziņš kā
Nacionālās drošības padomes, Militārās padomes un armijas virspavēlnieks par to
visu laiku ir bijis lietas kursā. Ja Valsts prezidents man pārmet neveiksmīgu
Zvārdes jautājuma risināšanu, tad viņš nevar nominēt nevienu citu pieredzējušu
politiķi, jo jebkuram, kurš aktīvi darbojies, var pārmest, ka kaut ko varēja
darīt labāk vai citādi. Domāju, ka Zvārde tika piemeklēta, lai būtu vismaz kāds
pieturas punkts, jo netika minēts neviens arguments. Izglītība, pieredze man
ir, to laikam nevarēja pārmest,” tiešs ir Artis Pabriks. Runāt par patiesajiem
argumentiem ministrs izvairās. Nav tos dzirdējis un tāpēc nevēlas spekulēt.
Neizslēdz arī kaut kādas politiskās spēlītes, tajā skaitā arī no „Vienotības”
partijas biedriem. Ko A.Pabriks var atbildēt uz zvārdenieku galvenajiem
pārmetumiem: kāpēc ministrs pie viņiem nebrauc un nerunā un kāpēc nesaka visu
par armijas plāniem? „Pateikšu godīgi: ministrs nevar izbraukāt katru Latvijas
ciemu, izstaigāt katru māju. To dara ierēdņi, armijas cilvēki. Tādēļ
iedzīvotājus par šo jautājumu esmu informējis ar vietējās preses starpniecību.
Arguments „Pasakiet visu!” par valstiskiem jautājumiem neiztur kritiku, īpaši
par drošības un militārām lietām. Varu pateikt ar 100% pārliecību: tas, kas
notiek Zvārdē, ir valsts interesēs un par to nav jārunā ar naidu vai jāizmanto
politiskās spēlītēs. Tuvākajā laikā Zvārdē nav plānots nekas cits kā vien zemes
atmīnēšana, kur varētu piedalīties arī citu NATO valstu karavīri. Ja gribam,
varam lietot vārdu „poligons”, bet žogs ap iecerētajiem aptuveni 10 000 hektāriem,
padomju laika bumbošanas zemju, kas mūs interesē (puse, no kuriem jau ir „Latvijas
valsts mežu”īpašumā, par otru pusi tiek risinātas iepirkšanas sarunas, vairāk
par 600 hektāriem jau nopirkti), celts netiks. Zemi uzpērk tikai brīvprātīgi.
Tāpat vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tie cilvēki, kuri nav uzrunāti, var
neuztraukties – viņu zeme mūs neinteresē.”
Uz dažiem maniem jautājumiem A.Pabriks tomēr konkrēti neatbild: kad
beigsies „tuvākais laiks”, zeme būs tīra no lādiņiem un sāksies „tālākais laiks”,
kas tad iecerēts Zvārdē? Vai Zvārdes jautājumu aktualizēja Latvijā vai kādā
NATO štābā? Vai tā ir sakritība, ka Zvārde atrodas gandrīz precīzi vidū starp
ostas pilsētām Rīgu, Ventspili, Liepāju, Klaipēdu, kurās NATO jau veikušas un
veic vairākas loģiskas operācijas? Ja izdosies nopirkt gandrīz visu iecerēto
zemi, bet paliks dažas privātas saliņas pašā poligona vidū, tās tur tādas arī
paliks?
Pārsteidz pašvaldības negribēšana
„Mani pārsteidz, ka pašvaldība nevēlas militāru objektu. Protams,
pašvaldībai ir tiesības negribēt, taču parasti tās grib. Pajautājiet Alūksnei,
Cēsīm, Ādažiem. Ja Zvārdes poligonā būs kāds objekts, paši zvārdenieki no tā
tikai iegūs,” pārliecināts aizsardzības ministrs. „Eiropā pašvaldības, kurās
armijas daļas plāno slēgt, ļoti cīnās, lai tās paliktu, jo tās ir investīcijas,
nodokļi, tirdzniecība, labklājība. Kāpēc mēs 20gadus neinteresējāmies par
Zvārdes atmīnēšanu? Nebija tādu iespēju, tāpat kā mehanizēt sauszemes spēku
brigādes un daudzas citas iespējas. Tagad tādas iespējas ir un mēs to darām. Un
to, ka mūsu interešu dēļ ceļas zemes cenas Zvārdē, nevaram ne ietekmēt, ne tā
ir mūsu darīšana. Jā, lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, kuri vēlas
palielināt savas platības, tas nav patīkami, toties, ļaudis, kas vēlas pārdot,
ir ieguvēji.”
VAS „Latvijas valsts meži” vienojusies ar uzņēmumu „Latio”, ka tās uzdevumā
iepērk zemi, ka pārdevēju vārdi un nopirktā zeme ir konfidenciāla informācija
pārdevēju interesēs: lai pret viņiem nevērstos tie, kas aktīvi iestājas pret
Aizsardzības ministrijas aktivitātēm Zvārdē.
