Zvārdes
ļaudis neatdos zemi NATO
Imants Vīksne, tālr. 67886828
Zvārdes baznīcā šo svētdien
notiks neparasts un savā ziņā biedējošs aizlūgums. Prāvests Guntis Gailītis un
kopā nākušie zvārdenieki lūgs Dievu, lai pasargā viņus no Aizsardzības
ministrijas, NATO un Latvijas valsts. Viņi ir pārliecināti, ka ar sadomātiem
ieganstiem militāristi viņiem grasās atņemt iekopto zemi un mežus – pēc tam
virs Zvārdes poligona atkal lidos kara lidmašīnas un no tām tiks mestas bumbas.
Tāpat, kā tas notika padomju laikos, tikai armija būs cita.
Ideāla vieta spēlēm
Sava loģika cieminieku
aizdomām ir. Aizbildinoties ar Otrā pasaules kara nelāgo mantojumu, Latvijas
teritoriālajos ūdeņos ik gadu tiek organizētas militāras operācijas, kurās NATO
karaspēks spridzina mīnas un zivis. Savukārt kādreizējais PSRS aviācijas
mērķpoligons Zvārdē teorētiski varētu kļūt par vietu sauszemes operācijām.
Eiropā nav daudz vietu, kur būtu tik niecīga apdzīvotība, bet te – trīs ezeri,
meži un pastāvīgie iedzīvotāji vien kādi trīs simti. Bet arguments iedzīvotāju
izgaiņāšanai tas pats, kas zvejnieku gadījumā – bīstamība. Pērnruden
Aizsardzības ministrija pēkšņi sāka satraukties par Zvārdes zemē atrodamo
sprāgstvielu daudzumu un finansēja brīdinājuma zīmju izvietošanu – „Teritorijā
atrodas sprādzienbīstami priekšmeti. Apdraud dzīvību”. Tobrīd aizdomas par
kādiem slēptiem nolūkiem neradās, līdz kamēr 12. novembrī tika paziņots, ka
aizsardzības ministrs Artis Pabriks, zemkopības ministre Laimdota Straujuma un
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vienojušies, ka Zvārdes zemes tiks
atpirktas ar uzņēmuma Latvijas valsts
meži starpniecību. Pēdējo nedēļu laikā daudzi īpašnieki saņēmuši zvanus ar
mutiskiem piedāvājumiem atpirkt zemes – cenas svārstās no 500 līdz 1500 latiem.
Tātad konkurētspējīgas.
Zondē iedzīvotāju
noskaņojumu
Pagasta pārvaldnieks
Imants Džulis spriež, ka pašlaik acīmredzot tiek zondēts iedzīvotāju
noskaņojums, jo neviens piedāvājums uz papīra – ar vai bez parakstiem –
pagaidām neesot redzēts. Lielais vairākums cieminieku savus īpašumus pārdot
nevēlas. Mežs ir drošākā banka, bet, ko darīt, kad pirms eiromaiņas rokās tiks
iespiests latu žūksnis...kurp iet, kā
dzīvot. Kādam te ir prāvs aitu ganāmpulks, citam dārzeņu lauki, trešam uzbūvēta
māja, ceturtam kalte, gateris. Turklāt vairākums iedzīvotāju jau pusmūžā, kad
nenesas prāts no brīvas gribas salauzt savu līdzšinējo dzīvi. Būtisks ir
jautājums, kas notiks tad, ja iedzīvotāji nepiekritīs. Jūras novērošanas torņu
izvietošana Latvijas piekrastē liecina, ka militāristi savu panāk par katru
cenu. Neatkarīgās taujāta, kāds ir
rīcības plāns
zemes pārdošanas darījuma atteikuma gadījumā, Aizsardzības ministrija atbild
izvairīgi: „Ja kompromiss netiks panākts, tiks informēti ministri un tiks lemts
par tālāko risinājumu”.
Iedzīvotāji bažījas, ka
valsts zemi viņiem „atpirks” spaidu kārtā. Precīzi dati, par cik lielu
teritoriju un cik īpašumiem ir runa, pašlaik nav zināmi. Atpirkšanas
piedāvājums varētu tikt izteikts 130 līdz 150 īpašniekiem. Padomju armija
aviācijas mērķpoligona vajadzībām izmantoja ap 26000 hektāru zemes, bet tagad
par bīstamiem tiekot uzskatīti aptuveni 10000 hektāru – aktīvās bombardēšanas
zona. Arī šādi dati iedzīvotāju uzticību neraisa, jo drošības situācijas
izvērtējums Zvārdē nav veikts. Zīmīgi, ka uz 900 cilvēku parakstīto protesta
vēstuli atbilde no premjera joprojām nav saņemta. Saldus novada pašvaldībai nav
atbildējušas arī Zemkopības un Aizsardzības ministrijas. Pēdējā gan izsaukusi
uz pārrunām domes priekšsēdētāju Indru Rassu, taču pie lielākas skaidrības viņa
neesot tikusi. Militāristi runājot vienu un to pašu – Zvārdē ir ļoti bīstami.
Ne bīstamāk kā citur
Iedzīvotāji, kas gadu
desmitos te ar un ecē zemi, audzē un cērt mežu, šādu īpašu bīstamību neatzīst –
jā, pa laikam kādu aprūsējušu dzelzs krāmu zeme izspiežot, bet Latvijā ir
daudzas vietas, kur pāri gājis karš un vēlāk lidojuši padomju bumbvedēji.
Ivaram Nesteram problēmas
ar viņa 50 hektāru meža apsaimniekošanu gan sākās vēl agrāk. Valdība mazā ērgļa
vārdā uzlika saimnieciskās darbības ierobežojumus. Bet tagad nepatikšanas vēl
lielākas. Valsts vispār grasās padzīt Ivaru no šejienes. Viņš stāsta, ka
eksistē arī alternatīva versija – par mazu naudu te zemes tiks atpirktas,
iztīrītas, bet pēc tam nopārdotas kā vieta ekskluzīviem īpašumiem, atpūtas
bāzēm. Jebkurā gadījumā pamatojums ar bīstamību, arī viņa skatījumā, neiztur
nekādu kritiku. Spridzekļu paliekas koncentrētas aptuveni 80 hektāros. Tad
kādēļ armija runā par tūkstošiem hektāru?Un, ja zemes tīrība ir tik svarīga,
tad taču atpirkšanai lietojamos miljonus latu
lietderīgāk būtu ieguldīt atmīnēšanā.
Jaunumu ir daudz, ticamas
atbildes – nevienas. Zvārdes pagasta iedzīvotāji, zemju īpašnieki un
ieinteresētās personas šodien nāks kopā Striķu kultūras namā, lai vienotos par
tālāko rīcību. Bet gadījumam, ja pašu spēki izrādīsies par vājiem cīņā ar NATO
interesēm, svētdien palīdzība tiks palūgta arī Visaugstākajam.
