Bumba no skaidrām
debesīm
Krūzu ģimeni padomju laikā patrieca no tēva mājām
Zvārdes pagastā, otrreiz viņi to nepieļaus.
ILZE PĒTERSONE
Kā padomju aviācijas bumba
no skaidrām debesīm pērnruden Zvārdei uzgāzās ziņa, ka notiks bijušā PSRS
mērķpoligona zemes nacionalizācija. Aizsardzības ministrija bija attapusies, ka
teritorija ir bīstama un ļaudis, kas šeit saimnieko, steidzami jāglābj. Ar „Latio”
palīdzību sāka uzpirkt zemi, pie ceļiem sasprauda plakātus „Apdraud dzīvību”.
Ēriks Krūza katru dienu pa ceļam uz savu
zemnieku saimniecību „Mežāres”brauc garām brīdinošajiem uzrakstiem. Kad viņam
bija seši gadi, padomju okupācijas vara Krūzas patrieca no „Robežnieku” mājām,
lai ierīkotu militāro poligonu. Ģimene nepameta Zvārdi, apmetās uz dzīvi pagasta
nabadzīgākajā Striķu galā, lai neatkarīgās Latvijas laikā atgrieztos uz savas
zemes un te saimniekotu. Šodien kopā ar dēlu Valdi „Mežārēs” apstrādā 160
hektāru aramzemes, audzē mežu un gādā par 24 slaucamām govīm. Otrreiz mūs no
šejienes neaizdzīs – stingri nosaka saimnieks.
Zem kara zīmes
„Viss padomju laiks pagāja zem kara zīmes, caurām dienām lidoja lidmašīnas,
meta bumbas, šāva. Mūs varēja nosist jebkurā brīdī,” atceras Ēriks. Viņš rāda
septiņdesmitajos gados uzņemtās fotogrāfijas, kur redzamas bumbvedēju atstātās
pēdas – pats savām acīm redzēju, kā padomju aviācijas bumbas ieslīpi krīt lejā,
izraujot dziļas bedres divu cilvēku augumā. Uzlidojumā iznīcinātas arī viņa
tēva mājas „Robežnieki”. „Nekas nepalika pāri, tikai drupas un atmiņas,” skumji
piebilst Ēriks. Padomju militāristi par mērķi izmantoja Zvārdes un Ķērkliņu
baznīcas, bet Rīteļu kapus, kur atdusējās arī Krūzu tuvinieki, viņi
nolīdzinājuši ar buldozeriem. Poligonu Ēriks pārzina labi, jo septiņus gadus
nostrādājis par vietējās kara mežniecības vadītāju: „Pretstatā pret visu
poligona teritoriju to sabumboto vietu ir maz. Kad poligonu slēdza,
saskaitījām, ka sanāk ap trijiem tūkstošiem hektāru.” Aktīvā bumbu mešanas
mērķa zona kartē iezīmēta kā kvadrāts, ārpus „rāmja” vietējais kolhozs ganījis
govis, izvietojis jaunlopu novietnes, kur varēja tikt klāt un bija
saglabājušies lauki, pļāva sienu, stāsta Ēriks, šī laika aculiecinieks.
1993.gadā poligonu likvidēja, zvārdenieki sprieda, ka sabumbotā zeme
jāpārņem valstij, taču valdības vīri un sievas viņos neieklausījās un sadalīja
to bijušajiem īpašniekiem. „20 gadu laikā cilvēki savā zemē ieguldījuši darbu.
Tagad mūs atkal grib no šejienes izsvēpēt,”Ēriks neslēpj sarūgtinājumu par
pagājušajā rudenī uzsākto valdības kampaņu atpirkt īpašumus Zvārdes poligona
teritorijā, lai to attīrītu un veiktu saimniecisko darbību. Bažas par bumbu
piesārņoto vidi viņš uzskata par pārspīlētām: „Visi dzelži, kas bijuši virs
zemes, sen jau nolasīti, no zemes jau arī maz kas nāk ārā, tikai šķembas. Visas
platības nezin cik reižu ir pārstaigātas. ”Taču, ja nu reiz valdība tā rūpējas
par Zvārdes zemnieku drošību, kāpēc zemes iegādei paredzētos līdzekļus tā nevar
ieguldīt „zemes attīrīšanai” un ļaut esošajiem īpašniekiem turpināt saimniekot,
spriež Ēriks. Līdz šim neviens no varasvīriem un sievām – aizsardzības ministrs
Artis Pabriks, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, zemkopības ministre
Laimdota Straujuma – kas kopā lēma par zemes atpirkšanu, nav atraduši laiku,
lai apciemotu Zvārdi un skaidri un gaiši pastāstītu par valdības patiesajiem
plāniem. Uz zemnieku sapulci atsūtīts vien Aizsardzības ministrijas
parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, bet, dabūjis dzirdēt daudz asu
jautājumu, mudīgi aizsteidzies atpakaļ uz Rīgu.
Ap simts Zvārdes zemju īpašnieku, kas nav ļāvušies „Latio” kārdinājumiem,
savai aizstāvībai nodibinājuši biedrību „Vienoti Zvārdei”. „Ja ar mums negrib
runāt, papētīsim juridisko pusi un vērsīsimies Eiropas cilvēktiesību tiesā. Cik
var ņirgāties?” Ēriks kā viens no organizācijas dibinātājiem ir apņēmības pilns
senču zemi vairs nevienam netdot. Arī viņš saņēmis piedāvājumu pārdot savus
laukus par 800 latiem hektārā. „Ja mums tā zeme ir jāatdod, saimniecība ir
izputināta.”
Zeme dod darbu un ienākumu
Viesošanās Krūzu ģimenē norit znota Māra Ūseļa būvētajā pirtiņā, kas labi
noder arī mednieku saietiem – nama saimnieks ir aizrautīgs mednieks, un arī
viņa sievastēvs pa laikam vēl uzmet plinti plecā. Pie sienām ragaiņu trofejas
un ādas, kamīnā omulīgi sprakšķ malka, turpat atgūlies mazais Bragis, kuru
Māris izskolos par krietnu medību palīgu.
Krūzu ģimenē gandrīz visi ir mežsaimnieki – Ēriks ar Verenu pat
sapazinušies studiju laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kā tolaik
sauca augstskolu Jelgavā. Vecāku pēdās aizgājusi meita Dace, kas tagad strādā
akciju sabiedrībā „Latvijas valsts meži”, viņas dzīvesbiedrs Māris ir
mežizstrādes meistars Saldus mežrūpniecībā. Tikai Valdis, kuram „Mežārēs”
uzticēts pārvaldnieka amats, nebija dabūjams pie studēšanas, jo agri uzsācis
saimniekošanu. „Varbūt pareizi vien bija, kādreiz to varēja vieglāk izdarīt,”
viņš nosaka un jokojot sevi nosauc par ģimenes melno avi, jo pievērsies lopu
audzēšanai un zemkopībai. Nolēmis palikt Zvārdē un saimniekot kopā ar vecākiem.
Ģimenes saimniecībai noteikti ir savas priekšrocības – vieglāk organizēt darbus
brīvdienās un arī nesenajai krīzei veiksmīgāk tikuši pāri, atzīst pārvaldnieks.
Kā laukos ierasts, lopiņus Krūzas turējuši no laika gala, poligona laikos
kūtiņā stāvēja ap sešām septiņām govīm, stāsta Valdis. 2006.gadā uzbūvēta jauna
kūts, kurā patlaban mīt 55 govis un teļi. Abi ar tēvu gādā par barību un
tīrību, mamma slauc govis. „Darbs, kas mums jādara katru dienu – arī brīvdienās
un dzimšanas dienās,” pasmaida „Mežāru” pārvaldnieks un piebilst, ka, piemēram,
dzīvnieku barošana ir daudz patīkamāks pienākums par zāģētavas darbinieku
izrīkošanu.
„Ja dara, ir rezultāts. Miljonus te nenopelnīsi, taču normālai iztikšanai
sanāk,” nosaka Valdis, un Ēriks piebilst: „Mums zeme ražo un dod ienākumu.””Mežāru”saimniekiem
ir savi nākotnes plāni, kā paplašināt kūti, uzlabot ceļus, taču valdības
neskaidro mērķu dēļ bijušajā Zvārdes poligona teritorijā tos nākas piebremzēt.
Neziņa ļauj paklīst baumām par NATO vajadzībām, turīgu ļaužu medību platībām –
mums taču ir kolosāls briežu bauris, sauc seniors. Varbūt īstais iemesls rodams
auglīgajā Zvārdes zemē, kuru kāds noskatījis savtīgiem mērķiem.
