Miera
maize nenomierina
IVARS BUŠMANIS
Atzīmējot
Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanas 25.gadadienu, šoruden tiks izcepta
Miera maize, kurai graudus vakar novāca bijušā Zvārdes poligona teritorijā –
zemnieku saimniecības „Andulaiši” laukā. Iesēti 10 kilogrami „Borellus” šķirnes
rudzu, novākti mazliet virs 200 kilogramiem, lēš saimnieks Egils Kreicbergs. „Baidījos,
ka vācu šķirne nepārziemos, tāpēc iesēju arī vēl Stendes rudzus. Tomēr salu
pārcieta labi – kaut gan vācu labība mazliet plānāka nekā vietējā, tomēr raža
laba,” secina zemnieks.
Sēklas graudi šiem
rudziem 2012.gadā izauga Berlīnē, bijušajā Bernauas ielas „mirušajā” Berlīnes
mūra robežzonā, ko tikai kopš 2005.gada apsaimnieko Samierināšanās baznīcas
draudze. „Par tikpat simbolisku vietu izvēlējāmies Zvārdes poligonu, kurā vēl
nesen nedrīkstēja dzīvot, bet nu saimnieko un vidi kopj Kreicbergu ģimene,”
vakar pirms Miera maizes ražas novākšanas atgādināja Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centra (LLKC) direktors Mārtiņš Cimermanis.
Šī savulaik turīgākā
Lejaskurzemes pagasta iedzīvotājus 1953.gadā izlika no iekoptajām mājām,
īpašumus nacionalizēja, samaksāja smieklīgu kompensāciju un teritoriju pārvērta
par aviācijas mērķpoligonu. 1989.gadā, kad vēl darbojās Zvārdes poligons, Egila
Kreicberga tēvs Juris Kreicbergs apmetās netālu un sāka saimniekot. Kreicbergi
ir vieni no pirmajiem lauku uzņēmējiem, kas riskēja pirkt militārā aviācijas
poligona laikā izpostītās Zvārdes zemes un mežus un attīstīt savu saimniecību.
Tagad tā plešas 2000 hektāros. Pa maisiņam rudzu šomēnes tiek novākti katrā no
desmit Austrumeiropas valstīm, kuras aukstā kara laikā dzīvoja aiz dzelzs
priekškara – Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā,
Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Ungārijā – kādā tikpat simboliskā vietā.
Simboliskumu Latvijā vēl vairāk izceļ neskaidrie Zvārdes zemes izmantošanas nolūki
valsts aizsardzības mērķiem. Kā „LA” vairākkārt rakstījusi, daudziem zemes
īpašniekiem valsts ar AS „Latvijas valsts meži” un nekustamo īpašumu kompānijas
„Latio” starpniecību bija izteikusi piedāvājumu atpirkt zemi. Kad pērn
5.septembrī pirmās saujas rudzu Miera maizei sēja toreizējā zemkopības
ministre, tagadējā premjerministre Laimdota Straujuma, viņai Egils Kreicbergs
vaicāja: „Iesēt ļāvāt, bet vai novākt arī ļausiet?” Straujuma toreiz
nedrīkstēja atklāt valdības sēdes slepenajā daļā lemto, tik vien pieteica: „Sējiet
droši, arī novākt varēsit. Nevienam ar varu zemi neatņems!” Tad viņa pagasta
pārvaldniekam apsolīja nodot aizsardzības ministram (toreiz – Artim Pabrikam)
ielūgumu atbraukt un sniegt iedzīvotājiem informāciju par Aizsardzības
ministrijas nodomiem Zvārdes pagastā. „Nē, neviens no Aizsardzības ministrijas
toreiz tā arī neatbrauca, „ vakar „LA” rūgti atzina Imants Džulis. „Laikam
ministrs Pabriks nosprieda, ka neklājas nolaisties līdz iedzīvotājiem. Bet
šogad klusums – vairs jaunas zemes netiek iepirktas un zemes apsaimniekotājus
liek mierā.” „Es tomēr neesmu drošs par nākotni,” spriež Egils, kamēr viņa dēls
Valdis ar „New Holland” kuļ rudzus. „Es domāju, ka mūs lika mierā tikai pirms
vēlēšanām. Interesējos Vides un reģionālās attīstības ministrijā – izrādās,
bijušais Zvārdes poligons nav pat atzīts par sprādzienbīstamu teritoriju. Es
jau nezinu, vai jaunuzpirktajās zemēs bruņotie spēki atradīs vecas bumbas vai
ievedīs jaunas – un tad paziņos, ka teritorija ir bīstama... Pārlaidīsim
Saeimas vēlēšanas, tad redzēsim, vai man taisnība par NATO stratēģiskajiem
plāniem,” nosaka saimnieks.
Tikmēr rudzu graudi
izkulti, sabērti piekabē un 20 kg no jaunās ražas iebirst speciālā Miera maizes
maisā ar uzrakstu „Friedensbrot Roggen.” To parakstījuši visi akcijā
iesaistītie, un LLKC maisu nogādās uz Berlīni. Tur „Andulaišu” rudzus kopā ar
Barnauas ielas graudiem un vēl deviņās valstīs novākto ražu samals miltos, lai
izceptu simboliskos Miera maizes kukuļus. Kāds no tiem atceļos arī uz Latviju.
