Kā dzīst kara rētas Zvārdes poligonā

Publikācija interneta portālā Delfi, 24.09.2013.
http://www.delfi.lv/celojumi/piedzivojumi/ka-dzist-kara-retas-zvardes-poligona.d?id=43678389

Andulaišos sēj Miera rudzus

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme 10.09.2013, www.sz.lv

Andulaišos sēj Miera rudzus

TAMĀRA KĻAVIŅA

10 kilogramu rudzu sēklas pagājušajā nedēļā tika iekaisīti Zvārdes zemē, lai iegūto ražu nākamruden nosūtītu uz Vāciju Miera maizes cepšanai.

            Saimnieks Egils Kreicbergs Andulaišu pagalmā sagaidīja Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieci Latvijā Andrea Viktorīnu un zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kas Zvārdes pagasta plašumos bija mazliet apmaldījusies. Simboliskajā notikumā piedalījās arī Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis un šī centra darbinieki (centrs ir Miera maizes projekta koordinators Latvijā). Ieradās arī pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis, Andulaišu saimniecības dibinātājs Juris Kreicbergs, otrs Kreicbergu dēls Dainis un citi šī notikuma liecinieki. Vēstniece Andrea Viktorīna pastāstīja, ka vācu sabiedrībā bija radies ierosinājums Berlīnes mūra krišanas 25. Gadskārtu nākamgad atzīmēt ar kādu Austrumeiropas un Viduseiropas tautas vienojošu pasākumu. Tā tapa Miera maizes projekts, tajā iesaistījās valstis, kas savulaik bijušas aiz dzelzs priekškara: Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Slovakija, Čehija, Bulgārija, Rumānija, Slovēnija un Bulgārija. Tur ar dzelzs priekškaru saistītās vietās šoruden sēj rudzus Miera maizei. Vispirms mirušajā Berlīnes mūra robežzonā, kādreizējā Bernauas ielā, kur zemi apstrādā Samierināšanās baznīcas draudze, tika izaudzēti un pērn nokulti rudzi sēklai, tagad tā nosūtīta uz pārējām desmit valstīm. Vēstniece pastāstīja, ka nākamgad, kad būs iegūta raža, to aizvedīs uz Berlīni un kopā ar Barnauas ielas rudzu graudiem samals un izceps Miera maizi. Vēl nav zināms vai būs viens liels kukulis vai vairāki, bet vēstniece cer, ka Miera maize atgriezīsies vietā, kur tai izaudzēti rudzi. Projekta noslēguma detaļas vēl tiekot precizētas.

Egils Kreicbergs Saldus Zemei sacīja, ka izvēle sēt Miera rudzus Zvārdē ir pareiza, ar dziļu simbolisku jēgu, ja ņem vērā šī pagasta sarežģīto vēsturi.

Tā kā platība pie Andulaišiem ir bioloģiskās lauksaimniecības zeme, maizei no šeit augušiem rudziem būtu jābūt veselīgai. Agrāk Andulaišos viena no pamatkultūrām bija rudzi, tie audzēti 100 hektāros, bet vēlāk ekonomisku apsvērumu dēļ tos vairs nesēja. Tagad audzē kviešus, miežus, rapsi un griķus, kas vajadzīgi arī bišu ganībām, jo brālim Mārim ir liela drava.

Miera rudziem atvēlēts un rūpīgi sastrādāts neliels zemes gabals, kur zaļmēslojumam iearti griķi. Egils sprieda, ka no 10 kilogramiem sēklas vajadzētu būt vismaz 100 kilogramu graudu. Esot mazliet bažīgs, kā rudzi pārziemos, jo sēklas šķirne nav zināma, bet zemnieks paļaujas, ka nākamruden būs, ko nokult.

Lauku konsultāciju un izglītības centra projektu speciāliste Aija Žideņa, kam arī Zvārdē ir zeme, bija izpētījusi, ka senie latvieši vispirms izsēja trīs simboliskas graudu riekšavas: pirmo – putniem, otro – ceļa gājējiem un ciemiņiem, trešo – paši sev. Tādēļ arī Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Vitorīna un zemkopības ministre Laimdota Straujuma izsēja trīs simboliskās Miera rudzu saujas un vēlēja tiem labi izaugt.

„Iesēt atļāvāt, bet vai atļausiet nokult?” zemkopības ministrei jautāja Egils Kreicbergsm, uzsvērdams, ka aizvien nav skaidrības, vai Aizsardzības ministrijai mācību poligona izveidei Zvārdē pietiks ar tiem labprātīgajiem zemes piedāvājumiem, kas izteikti līdz šim. „Strādājiet un neuztraucieties, piespiedu kārtā zemi neviens jums negrasās atsavināt,” mierināja Laimdota Straujuma. Šāds variants valdībā neesot izskatīts. Egils Kreicbergs un citi zvārdenieki lūdza ministrei nodot uzaicinājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam ierasties Zvārdē un tikties ar cilvēkiem, nevis sūtīt ministrijas ierēdņus. Ministre par uzaicinājumu apsolīja pateikt. Viņa arī jautāja, kādas neatrisinātas problēmas traucē strādāt vietējiem saimniekiem. Zvārdenieki aicināja nākamajā plānošanas periodā vairāk naudas piešķirt infrastruktūrai, vispirms – lauku ceļiem. Par ceļu slikto stāvokli Laimdotai Straujumai bija iespēja pašai pārliecināties, braucot uz Andulaišiem. Būtu arī jāplāno finansējums pagasta lielāko ūdensteču sakārtošanai, arī pirmspoligona laikā būvētās nosusināšanas sistēmas gadu desmitos ir sabojātas vai izjauktas. Meliorācijas sistēmu sakārtošanas plāns Zvārdei jau savulaik esot bijis izstrādāts, tas ministrijā tikai jāsameklē. Ministre apsolīja, ka šajā jautājumā ar pagasta pārvaldi sazināsies atbildīgais šīs jomas darbinieks. Zvārdenieki interesējās arī, vai nākamajā plānošanas periodā būs atbalsts par saimniekošanu lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos. Ministre sacīja, ka tāds noteikti būs, un, ja ņem vērā Eiropas kritērijus šādu apvidu noteikšanā, sarežģīto klimatisko apstākļu dēļ Latvijā līdz 90% lauksaimniecības platības būtu uzskatāmi par lauksaimniecībai mazāk labvēlīgiem. Eiropā plāno, ka pašas dalībvalstis varētu šo aprēķinu koriģēt par 10%, un tad visa platība būtu lauksaimniecībai mazāk labvēlīga. Vai tā būs, patlaban esot grūti paredzēt.

Andulaišu saimnieki ciemiņiem uz atvadām dāvināja medu no Māra Kreicberga dravas un aicināja atkal ierasties nākamruden, kad saimnieks Egils kuls Miera rudzus. Vēstniece Andrea Viktorīna šo priekšlikumu uzklausīja ar neviltotu sajūsmu – viņa noteikti atbraukšot un, ja saimnieks atļaušot, iekāpšot kombaina kabīnē. Savukārt konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis uzskata, ka vajadzētu ik pa laikam nofilmēt vai nofotografēt, kā aug Miera rudzi, un šo informāciju ievietot internetā.

Iesēj graudus Miera maizei

Publicēts laikrakstā Latvijas avīze 06.09.2013., www.la.lv

Iesēj graudus Miera maizei

„Iesēt ļāvāt, bet vai novākts arī ļausiet?” vaicā bijušā Zvārdes poligona zemes saimnieks

IVARS BUŠMANIS

            Nākamgad Eiropa atzīmēs Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanas 25.gadadienu. Šī vēsturiskā notikuma atzīmēšanai tiks izcepta Miera maize, kurai graudus vakar iesēja bijušā Zvārdes poligona teritorijā – zemnieku saimniecības „Andulaiši” laukā.

Rudzu graudi šai maizei 2012.gadā novākti Berlīnē, bijušajā Bernauas ielas „mirušajā” Berlīnes mūra robežzonā, kuru tikai kopš 2005.gada apsaimnieko Samierināšanās baznīcas draudze. Pa maisiņam rudzu no Berlīnes mūra zonas tagad tiek iesēti katrā no desmit Austrumeiropas valstīm, kuras aukstā kara laikā dzīvoja aiz dzelzs priekškara – Bulgārijā, Igaunijā, KLatvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā un Ungārijā – kādā simboliskā vietā, kas saistīta ar dzelzs priekškaru.

Latvijā par tādu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs izvēlējās bijušo Zvārdes poligonu. Padomju laikā 1953.gadā šī savulaik turīgākā Lejaskurzemes pagasta iedzīvotājus izlika no iekoptajām mājām, īpašumus nacionalizēja, samaksāja smieklīgu kompensāciju un teritoriju pārvērta par aviācijas mērķpoligonu. Zvārdes pagasts kļuva slēgta zona. Kreicbergi ir vieni no pirmajiem lauku uzņēmējiem, kas riskēja pirkt militārā aviācijas poligona laikā izpostītās Zvārdes zemes un mežus un attīstīt tur uzņēmējdarbību. Juris Kreicbergs sāka saimniekot kopā ar saviem četriem dēliem pamazām iegādāja zemi savas saimniecības izveidošanai.

Zemnieku saimniecību Juris Kreicbergs nodibināja 1996.gadā, bet 2007.gadā saimniecības vadīšanu atstāja savas kundzes Emīlijas un dēla Egila ziņā. Patlaban saimniecības 10 darbinieki apsaimnieko 2000 hektārus zemes un meža. „Andulaišos”ir mūsdienīga dravas māja ar 450 bišu saimēm, ar bioloģiskām metodēm audzē nektāraugus. Lielaucē ar intensīvajām metodēm audzē rapsi, kviešus un miežus. Iespējams, ar laiku saimniecība pievērsīsies arī gaļas liellopu audzēšanai.

Vakar pirmās saujas labības Miera maizei iesēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna. Desmit kilogramu maišelis izsēts „labā vieglā augsnē, kur apakšā par zaļmēslojumu iearti griķi”, apliecina saimnieks Egils. Pēc gada vajadzētu novākt simt kilogramu, viņš lēš. Taču saimniekam mieru nedeva jautājums ministrei: „Iesēt ļāvāt, bet vai novākt arī ļausiet?” Ar to domādams valsts izteikto piedāvājumu atpirkt zemi bijušā Zvārdes poligona teritorijā. Arī viņam izteikts piedāvājums atpirkt mežu zemi viņpus Ķērkliņu ezera.

„Sējiet droši, arī novākt varēsit. Nevienam ar varu zemi neatņems!” atbildēja ministre un apsolīja pagasta pārvaldniekam nodot aizsardzības ministram ielūgumu atbraukt un sniegt iedzīvotājiem informāciju par nodomiem Zvārdes pagastā.

2014.gada rudenī daļa izaudzētās ražas ceļos atpakaļ uz Berlīni un kopā ar Barnauas ielas rudzu graudiem tiks samalta miltos, lai izceptu simbolisko Miera maizi. „Es vēl nezinu, vai tiks cepts viens liels kukulis vai vairāki, bet ceru, ka arī jūs varēsiet nogaršot simbolisko Miera maizi,” ”LA”vēstīja vēstniece Andrea Viktorīna.

Zvārdē pārdod ap 540 hektāru

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme, 05.09.2013., www.sz.lv

Zvārdē pārdod ap 540 hektāru

TAMĀRA KĻAVIŅA

Pieņemti pašvaldības lēmumi atteikties no pirmpirkuma tiesībām par aptuveni 540 hektāriem zemes Zvārdē.

            Par to informē Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis. Šovasar SIA Latio akciju sabiedrības Latvijas valsts meži vārdā piedāvājusi Zvārdes zemes īpašniekiem atpirkt viņu īpašumus. Tālākais mērķis – Aizsardzības ministrijas mācību poligona izveide it kā cēlam mērķim – atbrīvot Zvārdes zemi no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zvārdes poligonā rīkotu nesprāgušas munīcijas neitralizētāju mācības, uzaicinot arī sabiedrotos no NATO alianses.

„Līdz šim visvairāk zemes pārdevušas juridiskas personas, SIA, mazāk privātie zemes īpašnieki, kas nedzīvo pagastā. Vietējie zemi nav pārdevuši”, sacīja pārvaldes vadītājs. „Ir gadījumi, ka zemes īpašnieks pārdod tikai daļu platības, pārējo patur sev. Daļu darījumu ir uzsākti, ir noslēgti vienošanās līgumi par zemes pārdošanu, kas būs spēkā līdz gada beigām. Nav zināms, ka zemes iegādes darījumi būtu nokārtoti līdz galam – ar īpašnieku maiņu zemesgrāmatā.”

Imants Džulis spriež, ka SIA Latio ir noskaidrojusi visu interesējošo platību īpašnieku nostāju zemes pārdošanas jautājumā un izteicis savus piedāvājumus, tātad arī Aizsardzības ministrijai līdz gada beigām acīmredzot būs skaidrība par labprātīgi pārdotu zemi Zvārdē. Zemes iepircēja firma vairs nekaulējas ar tiem īpašniekiem, kas nosaukuši ļoti augstu zemes pārdošanas cenu – divarpus vai trīs tūkstošus latu par hektāru, jo līdz šim piedāvātā cena bijusi 600 līdz 2000 latiem par hektāru. Esot maz ticams, ka būs vēl kādi zemes pārdošanas darījumi.

„Pēc zemes atpirkšanas piedāvājumiem grūti saprast, pēc kādiem apsvērumiem konkrētas platības interesē Aizsardzības ministriju un cik lielu poligonu vēlas veidot,” sacīja I.Džulis. „No amatpersonu dažādiem izteikumiem mācību poligonam nepieciešami 5000 vai 10000 hektāru. Visa pagasta teritorija ir 20,5 tūkstoši hektāru, no tiem Latvijas valsts meži jau apsaimnieko aptuveni 6000 hektāru, liela daļa valstij piederošās platības atrodas Aizsardzības ministriju interesējošajā zonā. Tā ka, iespējams, ar pārdošanai piedāvātajiem juridisko personu un privātpersonu īpašumiem poligona izveidei varbūt arī pietiks.”