Kas apdraud
Zvārdi?
Valda Deruma, Saldus
Zemes lasītāja
Kopš pagājušā gada nogales
medijos laiku pa laikam parādās informācija par Aizsardzības ministrijas
nodomiem atpirkt no Zvārdes zemes īpašniekiem apmēram 10 tūkstošus hektāru
zemes. Pamatojums – pasargāt cilvēkus no lielā daudzuma nesprāgušas munīcijas,
kas saglabājusies kādreizējā padomju armijas poligona teritorijā. Panākta
vienošanās ar Zemkopības ministriju, ka atpirkšanas starpnieks būs Latvijas valsts meži.
Tiesa, Zvārdē pēdējos 20
gados neitralizēts liels daudzums nesprāgušu lādiņu. Pilnīgi iespējams, ka zeme
tādus slēpj vēl, taču visos šajos gados nav bijis neviena nelaimes gadījuma,
neviens meža un zemes apsaimniekotājs nav gājis bojā. Ap 400 šīs platības
īpašnieku nav arī traucējuši spridzekļus neitralizēt, pat otrādi – viņi
ziņojuši par katru atrasto priekšmetu, kas varētu būt bīstams.
Kāpēc pēc tik ilga laika
Aizsardzības ministrijā radušās tādas bažas un rūpes par cilvēku drošību? Nav
redzēts neviens oficiāls dokuments, ir tikai izvietoti brīdinoši plakāti, ka šī
ir bīstama teritorija. Bijušas sarunas ar daļu īpašnieku un zemes atpirkšanas
cenas piedāvājumi. Iespējams, kāds vēlēsies savu īpašumu pārdot, taču vairums
ir nobažījušies un sašutuši. Atjaunojot savas vai savu vecāku saimniecības, ir
likti pamati nākotnei. Galu galā ne viss ir samaksājams naudā. Ministru
kabinetam nosūtīta vēstule ar 900 parakstiem, taču, cik zinu, atbildes uz
to nav.
Cilvēki uztraukušies, ka
viņu īpašumus tādā vai citādā veidā valsts paņems.
Bažām un baumām, ka Zvārde izraudzīta iespējamām Latvijas armijas vai NATO
vajadzībām, ir diezgan reāls pamats. Zvārde ir samērā mazapdzīvota. Zvārdenieki
tāpat kā daudzi Latvijas iedzīvotāji netic valdībai un tās solījumiem un labiem
nodomiem. Pagājušonedēļ zuda Latvijas zemnieku cerības uz ES tiešmaksājumu
palielināšanu. Aiz skaļiem vārdiem par Latvijas veiksmes stāstu ir skaitļi, un
tūkstošiem cilvēku ne aiz laba prāta brauc prom no Latvijas, lai izdzīvotu.
Aizvainojums, pāridarījuma sāpe gruzd.
Savulaik Zvārdes pagasta
teritorijas atdošana bijušajiem īpašniekiem bija viens no Latvijas Tautas
frontes Saldus nodaļas mērķiem. Pie padomju armijas poligona vārtiem notika
protesta akcijas. Armijas izvākšana un zemes atgūšana bija ne tikai
saimnieciska, bet simboliska un svēta vērtība. Vai toreiz kāds varēja
iedomāties, ka pēc pāris gadu desmitiem nāksies protestēt vēlreiz – pret savas
neatkarīgās valsts vadītājiem?
Ja tiešām aiz pēkšņajām
rūpēm par cilvēku drošību slēpjas, kas cits, jāpievienojas žurnālistes Ievas
Vilmanes 8.februāra laikraksta komentāra Vājiem
projektiem dod stiprus vārdus domai par svētu jēdzienu devalvāciju mūsu
sabiedrībā.
Iespējams, tā notiek
tādēļ, ka kopš Tautas frontes laikiem joprojām mums nav visu tautu vienojošas,
iedvesmojošas ideoloģijas. Mūsu cilvēki tiek
raustīti kā marionetes un ir pakļauti kāda ministra vai partijas frakcijas
kārtējai idejai.
Laikraksts Latvijas Avīze pagājušā gada pavasarī
publicēja interviju ar filozofi Maiju Apini un viņas teikto – savulaik Latvijai
prognozēta tilta loma starp Rietumiem un Austrumiem. Protams, tas ir ekonomiski
izdevīgi, ja vien lielai daļai cilvēku nav jādzīvo zem tilta. Aizsardzības
ministrijas projekts daudziem
cilvēkiem sarežģīs dzīvi un vēl vairāk mazinās ticību savai valstij.
