Zvārdenieki netic labiem nodomiem

Publicēts laikrakstā Saldus Zeme 12.02.2013., www.sz.lv

Zvārdenieki netic labiem nodomiem

TAMĀRA KĻAVIŅA

Diez vai jebkad Striķu tautas nams pieredzējis tik daudz apmeklētāju kā pagājušajā piektdienā, kad notika pašu iedzīvotāju ierosināta sapulce.

            Tikšanās iemesls ir bažas par valdības nodomu atpirkt zvārdenieku īpašumus. Daudziem jau zvanīts no Latvijas valsts mežiem, nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio un citām firmām un piedāvāts īpašumus pirkt.

Ar varu prom nedzen

            Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis atgādināja, ka pēc Aizsardzības ministrijas ierosinājuma pagājušā gada rudenī pie ceļiem izvietoti brīdinoši uzraksti par sprādzienbīstamu teritoriju, taču tolaik neviens nevarēja iedomāties, ka teritorijas bīstamības mazināšanai uzpirks zemi Zvārdē. Pagājušā gada beigās publiskajā telpā amatpersonas lika saprast, ka zemes labprātīgas nepārdošanas gadījumā valsts varētu ierobežot saimniecisko darbību. Tas zvārdeniekos radīja pamatotas bažas par savu saimniecību nākotni. Pagasta iedzīvotāju vārdā tika nosūtīta vēstule Zemkopības un Aizsardzības ministrijai. Saņemta atbilde no Aizsardzības ministrijas, un tajā rakstīts, ka pagaidām saimnieciskā darbība Zvārdē netiks ierobežota. Cik ilgi ir pagaidām un kas būs pēc tam, no vēstules izlobīt nevar. Imants Džulis ieteica rūpīgi izvērtēt pirkšanas piedāvājumus. Uzrodas starpniekfirmas, kā gada apgrozījums ir daži simti latu, bet kas par hektāru sola maksāt līdz pusotram tūkstotim. Tiem, kas izlems savu īpašumu pārdot, vajadzētu pieprasīt rakstisku piedāvājumu vai priekšlīgumu, nevis paļauties uz telefona zvanu. „Neviens patlaban nespiež zemi pārdot”, sacīja Imants Džulis. „Ir ne mazums saimnieku, kas Zvārdē paplašinājuši īpašumus, domājot par nākotni, te strādā un vēlas zināt, vai saimniekošana netiks būtiski ierobežota.” Pārvaldes vadītājs nolasīja Aizsardzības ministrijas atbildes uz pagasta iedzīvotāju jautājumiem, taču tās nepārliecināja, ka zvārdenieki bez bažām varēs turpināt darbu savos īpašumos. „Patlaban piedāvājumi ir korekti, un katrs var apdomāt, vai tos pieņemt. Maz ticams, ka īpašumus valsts atsavinās, tāda lēmuma nav,” satrauktos prātus centās nomierināt pagasta pārvaldes vadītājs. Iedzīvotāji, gan izteicās, ka būs par vēlu protestēt, ja nelabvēlīgs lēmums jau būs pieņemts bez viņu ziņas. Ministrijā Zvārdi uzskata par vienu no vispiesārņotākām ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Pamatojums esot atrastās un iznīcinātās munīcijas daudzums. Taču Aizsardzības ministrijas statistika apliecina, ka vēl vairāk sprādzienbīstamu priekšmetu atrasts Kursīšu pagastā. Nacionālo bruņoto spēku pienākums neesot teritorijas pārmeklēšana un attīrīšana ārpus militāriem objektiem un teritorijām. Kad zemi būs atpirkuši Latvijas valsts meži, tapšot sanācijas plāns un darāmo darbu grafiks. Privātie varot uzaicināt šī darba veikšanai licencētus komersantus un samaksāt par viņu pakalpojumu. Vēstulē solīts saglabāt medniekiem, biteniekiem ierastās nodarbošanās, jo laba sadarbība ar viņiem un ar vides aizsardzības institūcijām esot arī līdzšinējās Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošajās platībās. No šī apgalvojuma zvārdenieki secinājuši, ka nākotnē Zvārdes apsaimniekotājs būs Aizsardzības ministrija.

Varētu attīrīt 10 – 15 gados

            Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis nekavējās precizēt, ka Aizsardzības ministrija nav zemes pircēja, to valsts uzdevumā par savu naudu dara Latvijas valsts meži. Iedzīvotāji sašutuši iebilda, ka aiz Latvijas valsts mežu izkārtnes strādā privātas firmas un to patiesais nolūks ir spekulācija ar īpašumiem, nevis apsaimniekošana. Imants Raļļa uzskata, ka spriedelējumi par sprādzienbīstamību ir demagoģija. 70 gados kopš Otrā pasaules kara beigām Zvārdē notiek mežizstrāde un lauksaimniecība, un neviens nav gājis bojā. Zemessardzes sapieri valsts neatkarības sākuma gados pārliecinājās par kara un poligona laiku militārā mantojuma sprādzinbīstamību, un tā ir pārspīlēta... Nelegālie racēji teritoriju jau krustu šķērsu pārmeklējuši, un runas par sprādzienbīstamību ir spekulācijas, kā patiesos nolūkus iedzīvotājiem nepaskaidro. Vides aizsardzības kluba pārstāve jautāja, cik lielai valsts zemes teritorijai Zvārdē jau ir sanācijas plāns. Ministrijas pārstāvis atrunājās, ka uz šo jautājumu konkrēti nevarot atbildēt. Tādēļ publika pieprasīja viņam apsēsties. Vēlāk viņš tomēr atcerējās, ka redzējis pašvaldības lūgumu kādreizējai Ministru Padomei izstrādāt Zvārdes atmīnēšanas plānu. Bet valsts aizsardzības spēku uzdevums neesot to darīt. V.Spolītis prognozēja, ka Latvijas sapieri teritoriju varētu pārmeklēt kopā ar militārajiem partneriem no NATO, un augsnes attīrīšana būtu 10 – 15 gadu sistemātisks darbs. „Jums veicies, ka neviens nav uzsprādzis, jo valstij arī viens upuris būtu daudz,” sacīja V.Spolītis. „Kas tā par valsti, kas nevēlas teritoriju attīrīt, bet tā vietā grib iegūt zvārdenieku īpašumus?” Skanēja replika no zāles. „Ropažu mežos ar bīstamiem spridzekļiem cilvēki ir savainojušies un gājuši bojā. Tas nozīmē, ka Latvijā ir arī citas bīstamas vietas, kas jāapzina un jāattīra,” iebilda kāda zvārdeniece. „Kursīšos sprādzienbīstamu priekšmetu atrasts vairāk, jo tur saimnieko intensīvāk nekā Zvārdē, bet Zvārde ir bīstamāka,” argumentēja ministrijas pārstāvis.

Kāpēc viņi netic?

            „Man pazīstams sapieris, kā ikdienas darbs ir bīstamu priekšmetu neitralizēšana, smejas par Zvārdes bīstamību,” aizkaitināti aizrādīja kāds zvārdenieks. „Jūs ministrijā fantazējat!” „Es jums stāstu, kā ir. Kāpēc jūs neticat ne man, ne savai valstij?” Nu jau aizērcināts bija V.Spolītis. „Mēs neticam nevienam valstsvīram, ne valdībai, ne kam, un tā arī pasakiet savam ministram,” atskanēja no zāles. „Ja jau Zvārde ir tik bīstama, kādēļ Nacionālie Bruņotie spēki vasarā tik bieži Zvārdē rīko mācības? Vai tad karavīri neriskē, staigādami pa tik bīstamu zemi?” jautāja kāda zemes īpašniece. „Pirms 20 gadiem valsts mūs mudināja atgūt senču īpašumus, un Zvārdē sākums bija pat grūtāks nekā citur, jo nebija ceļu, elektrības. Nu mums liek saprast, ka esam šeit nevēlami. Šī ir manu senču zeme, to neatstāšu.” „Pirms 20 gadiem valstij nebija ne naudas, ne iespēju Zvārdi attīrīt. Tagad mācībās cenšamies to darīt,” sacīja V.Spolītis. Bet viņu pārtrauca skaļi smiekli un aplausi. „Šogad ir iespēja pieteikties atbalstam meža zemes meliorācijai, bet nav skaidrs, vai nākotnē varēšu saimniekot,” sacīja kāds zvārdenieks. „Kāpēc man pēc 20 gadiem jāpiedzīvo stress un neziņa par savu īpašumu? Ne jau mēs, zvārdenieki, radījām šo ažiotāžu.” „Patiesos iemeslus, kādēļ vajadzīga Zvārdes zeme, mums neviens nesaka, to varbūt zina tikai daži cilvēki. Iespējams, tā ir spekulācija ar zemi, lai sprādzienbīstamības draudu dēļ pa lēto sapirktu īpašumus un dārgi pārdotu, labi nopelnot. Varbūt ir militāri mērķi, bet par tiem mums skaidri jāzina. Nepūderējiet mūsu smadzenes ar sprādzienbīstamību!” sacīja Zvārdes mednieku kolektīva vadītājs Māris Bērziņš. Cilvēkiem ir aizdomas par iespējamu lielu afēru ar Zvārdes īpašumiem, kas var būt atklāsies tikai pēc gadiem. Sapulces dalībnieki ierosināja uzrakstīt pieprasījumu valdībai Zvārdes teritoriju apsekot un attīrīt par valsts naudu. Spēcinājuma vārdus zvārdeniekiem sacīja mācītājs Uldis Gailītis, viņš arī svētdien dievkalpojumā Zvārdes baznīcas drupās lūdzās par zvārdeniekiem. Bet 7.martā Striķos ar pagasta iedzīvotājiem tiksies novada pašvaldības pārstāvji.