Kritizē politiķu
priekšvēlēšanu aktivitātes
ANDRA VALKĪRA
Valsts prezidenta Andra Bērziņa
tikšanās ar reģionālomediju pārstāvjiem notika dienā pirms Zolitūdes
traģēdijas.
Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis vēl nebija demisionējis, bet valsts prezidents jau tad izteica
neapmierinātību, ka politiķiem sācies priekšvēlēšanu laiks. „Latvijā sākusies
priekšvēlēšanu kampaņa, kas reizēm rada ne visai izskaidrojamu rīcību no dažādu
grupu un cilvēku puses. Tas dod zināmu nokrāsu visiem pasākumiem. To saistībā
ar Eiroparlamenta vēlēšanām īpaši izjutu Sējēja
balvu pasniegšanā,”teica A.Bērziņš.
Jau apritējis gads, kopš
Aizsardzības ministrija sāka runāt, ka Zvārdes pagastā ir bīstami dzīvot.
Atklājās ideja par iespēju tur veidot militāru mācību bāzi. Neliela daļa
zvārdenieku izteikuši vēlmi zemi pārdot, bet pārējie izveidoja biedrību un
cīnās par savu nākotni Zvārdē. Vai zināt, kādi ir valdības plāni Zvārdē?
„Par šo jautājumu ar jums runājām pirms pusgada preses konferencē. Es savu
toreiz jums doto solījumu izpildīju. Aicināju visas atbildīgās institūcijas šo gaišo ideju pārvērtēt. Bet valdība ir
tik vienots veidojums, ka nav vēl
paspējuši to izdarīt. Centīšos viņus atkal pakurbulēt,
šo jautājumu tomēr noņemt no dienas kārtības. Vienalga kādā veidā, bet tas ir
jāatrisina.”
Vai valdībai nevajadzēja ātrāk
reaģēt uz situāciju Liepājas metalurgā?
„Notikušais tiks izvērtēts maksātnespējas procesā. Tas, ka valsts
garantētais kredīts netika pietiekami uzraudzīts, ir pilnīgi skaidrs. Mans
personiskais viedoklis, vēl strādājot bankā, bija, ka uzņēmuma attīstība tomēr
ir īpašnieku rīcība un atbildība, bet acīmredzot politiskā doma toreiz bija
citāda.”
Kādu redzat nelielo lauku skolu
nākotni? Vai jādomā par to saglabāšanu, vai jāorientējas uz lielajām skolām?
„Uzskatu, ka izcili un vērtīgi, ja apvieno 1.līdz 6.klasi ar pirmsskolas
mācību iestādi, kā tas ir Kuldīgas novada Padurē. Jāvērtē, kā bērns var saņemt
labāko iespējamo. Atbilde par skolu tīkla attīstību nav vienkārša, jo novadi ir
dažādi. Ja pirmās sešas klases var noturēt tuvāk pie mājas, sevišķi laukos, tas
ir labāk, jo bērni daudz vairāk iegūst ar darbu mājās, nevis vadāti ar autobusu
rītos un vakaros. Izglītības reforma ieviesīs korekcijas, ceru, ka finansējums,
pārdalot valsts un pašvaldības daļu, aizies arvien vairāk pašvaldību rokās. Tās
izlems, kā rīkoties.”
Kā vērtējat, ka Rīgā deklarētajiem
būs atšķirīga braukšanas maksa sabiedriskajā transportā nekā citiem? Tas
provocē uz pašvaldību atbildes reakciju.
„Uz lauku ceļiem uzliks maksu pilsētniekiem? Saprotu šī jautājuma
nopietnību. Ceru, ka būs laiki, kad Latvijā būs vienāda vispārējā politiskā
izpratne visā tās teritorijā. Neviens nešaubās, ka pašvaldību loma savas dzīves
regulēšanā ir jāpalielina. Daudz pašvaldību to veiksmīgi dara. Svarīgi, kā tiek
atrasts līdzsvars starp valsts un pašvaldību interesēm. Kad iestājies
priekšvēlēšanu periods, grūti novērtēt, kur beidzas politika, kur sākas reālā
dzīve. Šis ir pats sliktākais laiks šādu projektu vērtēšanai. Tā ir partiju cīņa.
Jautājums ir arī par pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Tas karājas gaisā.
Ministrijas nevar savā starpā sadalīt, kura par to būs noteicēja. Nevajag par šo
jautājumu runāt emocionāli, jāskatās praktiski. Emocionāli vārdus var salikt
rindā tā, ka nesaproti, vai tā ir cūka vai saule. Rīgā strīdīgs ir jautājums,
kurš ir rīdzinieks un kurš laucenieks. Es sevi uzskatu par laucenieku, liela
daļa Latvijas jaunatnes uz laiku kļūst par rīdziniekiem.”
Vai nepieciešama valsts mēroga
sporta biedrība, kurā jaunieši varētu gatavoties dzimtenes aizstāvībai?
„Situācija ir sarežģīta. Ja ko līdzīgu veidotu, tad to vajadzētu saistīt ar
skolām un izglītības sistēmu. Līdz šim bija problēmas sporta attīstībā. Ceru,
ka pēc vēlēšanām politikā ienāks jauni cilvēki, kas to sapratīs un risinās
sporta attīstību savādāk. Vairāk tiks veltīts pūļu jaunatnes sporta
aktivitātēm. Vajadzētu atgriezties pie obligātām peldēšanas nodarbībām skolēniem.
Ievērojamas problēmas sporta attīstībai rada arī atšķirīgais novadu lielums.
Nekas neliedz veidot sporta biedrību.”
Kā vērtējat Jaunsardzes darbību?
„Novērtēju Jaunsardzes kustību Latvijā. Skatījos 18.novembra parādi, kurā
soļoja liela grupa jaunsargu, un priecājos. Uzskatu, ka pašvaldībām jāatbalsta
šī organizācija, jo apmēram trīsdesmit procentu jaunsargu savu dzīvi saista ar
militāro karjeru. Viņi ir Latvijas patrioti. Prasības profesionālā armijā ir
augstas un turpinās augt, tāpēc jaunsargu sagatavotībai ir liela nozīme. To
pārrunājām ar Aizsardzības ministriju, jo vienulaiku bija sūdzības, ka tiek
samazinātas prasības, lai iekļūtu profesionālajā dienestā.Jaunsardzes līmenis
aug, protams, tam jābūt ciešā sasaistē ar pašvaldībām.”
Pētījumi liecina, ka Latvijā dzīvojošajiem
ir vienas no zemākajām algām Eiropā. Rīga ir viena no dārgākajām pilsētām. Kā
jūs domājat, kas ar dzīves līmeni un nākotnes attīstību notiks pēc eiro
ieviešanas?
„Negribu piekrist, ka zemākais ienākumu līmenis. Citi apgalvo, ka Latvijā
ir lielākais aplokšņu algu īpatsvars. Šos ienākumus nekur nepieskaita. Lai tos
varētu palaist legālā apritē, Latvijā tuvākajā pārskatāmajā laikā būs jāsasniedz
Eiropā vidējais neapliekamā minimuma rādītājs, kas ir apmēram 1000 eiro. Tad
arī parādīsies, kādi ir reālie ienākumi. Izdevumi, kas saistīti ar eiro
ieviešanu, gulsies uz katru no mums, bet tas būs īss laika periods. Piederība
otrai lielākajai pasaules valūtai mums dos impulsu visai tautsaimniecībai. Tas
ir pierādījies visur, kur ieviests eiro. Saprotu to cilvēku izjūtas, kas dzīvo
tālāk no pilsētām. Skaidras naudas pieejamība vietām ir ļoti ierobežota, tāpēc
zināmu laiku tas radīs problēmas. Valsts pienākums ir mazāk stāstīt pasakas un
nesūtīt bezvērtīgus papīrus, bet mēģināt atrast praktiskos ceļus, lai vismaz
vairums iedzīvotāju bez galvassāpēm varētu naudu samainīt un saņemt.”
