Vai otrreiz izdzīs no Zvārdes?
TAMĀRA KĻAVIŅA
Piektdien Zvārdes pagasta Vārpās, Markevicu
ģimenes saimniecībā, dzīvojamās mājas viesistaba bija satrauktu ļaužu pilna.
Visus bija pulcējusi viena doma — kas turpmāk plānots Zvārdē?
Vairāku valsts amatpersonu izteikumi Latvijas Avīzē
un intervija ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta vadītāju Arvīdu Ozolu
Latvijas radio liek secināt, ka iecere atpirkt īpašumus Zvārdē nav no zila
gaisa grābta. Kaut gan tā tiek pamatota ar vēlmi garantēt iedzīvotāju drošību, Vārpās
sabraukušie nešaubījās, ka īstais iemesls ir kāds cits, iespējams, saistīts ar
valsts aizsardzības tālejošiem mērķiem.
Kam un kādēļ vajadzīga Zvārde?
Pie ministru prezidenta Valda Dombrovska runāt par Zvārdi
bijusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma un aizsardzības ministrs Artis
Pabriks. Publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamā gada sākumā valsts
akciju sabiedrība Latvijas valsts meži Zvārdes pagastā zemes īpašniekiem
izsūtīs piedāvājumu par noteiktu cenu nopirkt viņu īpašumus, tos attīrīt un
apmežot. Kādēļ būtu jāpērk un kas notiks, ja viņi labprātīgi nepārdos, —
satraukti pārsprieda Vārpās sabraukušie.
“Pēc Arvīda Ozola trešdien Latvijas radio sacītā mēs it
kā nesaprotam, cik bīstamā vietā dzīvojam. Ja īpašumus nepārdosim par Latvijas
valsts mežu piedāvāto cenu, mūs piespiedīs tos atstāt. Tas atgādina
situāciju 1954. gadā, kad Zvārdē izveidoja aviācijas poligonu un cilvēkiem bija
jāatstāj mājas. Bet tad skaidri pateica, kādēļ šī teritorija jāatbrīvo Tagad
runā par bīstamību šeit saimniekot, bet kāds ir īstais iemesls?” neizpratnē ir Vārpu
saimnieks Valdis Markevics. “Vai atgriežas padomju gadu visatļautība, kad
neviens nerēķinājās ar iedzīvotāju domām? Esmu ieperinājies pašā Zvārdes
centrā, saimniecību izveidoju tukšā vietā, un tagad man tā būs jāatstāj? Kam un
kādēļ šī teritorija vajadzīga?. Kad pie pagasta robežas izlika zīmes par
bīstamo teritoriju, pasmaidīju. Nospriedu, ka Rīgā kāds attapies pēc 20 gadiem. Tagad saprotu, ka
zīmes bija tikai pirmais solis.”
Klātesošie nevarēja atcerēties gadījumu, ka Zvārdē kāds
būtu saspridzinājies tad, kad poligonā kolhozi ganīja lopus un pļāva sienu, ne
pēdējos 20 gados, kad ir intensīva mežizstrāde un mežu atjaunošana, daudzviet
atjaunotas lauksaimniecības platības.
“Nezin kādēļ pēc daudziem gadu desmitiem šī teritorija
kļuvusi tik bīstama, ka par to radusies valsts interese. Zvārdes nosaukšana par
īpaši bīstamu teritoriju ir tikai aizsegs kaut kādam citam nodomam, tādēļ
vajadzīgas amatpersonu konkrētas atbildes uz mūsu konkrētiem jautājumiem,” pauda
Imants Raļļa. Viņam piekrita arī ilggadēji mežu dienesta darbinieki, kas bija
ieradušies Vārpās.
Bīstamības latiņa par augstu
Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis sacīja,
ka Latvijas valsts meži bija lūguši Bruņoto spēku štābam Latvijas valsts
mežu apsaimniekotajā teritorijā Zvārdē pārbaudīt, vai nav sprādzienbīstamu
priekšmetu. Oktobrī tur atrasts 12 šādu priekšmetu. Drīz pēc tam publicēja
Aizsardzības minsitrijas informāciju, ka visa teritorija ir ļoti bīstama un
vajadzīga valsts iejaukšanās, lai garantētu cilvēku drošību.
Imants Džulis informēja: ”Sazinājos ar Arvīdu Ozolu, un
viņš apgalvoja, ka sliktākais variants varētu būt ierobežojumi pārvietoties
noteiktā teritorijā. Manuprāt, Zvārdes bīstamības latiņa pacelta tik augstu,
lai īpašumus varētu nopirkt par ļoti zemu cenu. Zvārdē šogad atrasts tikai
nedaudz vairāk sprādzienbīstamu priekšmetu nekā Pampāļos un Kursīšos, taču
situācija nav dramatiska. Pusotru miljonu latu valsts varētu izmantot, lai
attīrītu Zvārdes teritoriju, nevis censtos atpirkt īpašumus vai ierobežot
saimniecisko darbību.”
“Pirms apmēram gada tikos ar Aizsardzības ministrijas
darbinieku Rikveili, viņš apjautājās par Zvārdi, par atmīnēšanu un minēja, ka
NATO prasa šādās teritorijās garantēt iedzīvotājiem drošību. Rādīja shēmu, ka
Zvārdē neitralizēts salīdzinoši daudz sprādzienbīstamu priekšmetu. Bet uz
Zvārdit arī atved iznīcināt munīciju no citām vietām, tas neliecina par
teritorijas bīstamību,” uzsvēra I. Raļļa.
“Ja jau par mums tik ļoti grib rūpēties, es gribētu
pieteikt, lai īpašumu Zvārdē pārmeklē un atmīnē. Man šķiet, ka diez vai ko
bīstamu atradīs,” sacīja cits saimnieks. “Ja būs zonējums ar bīstamām un mazāk
bīstamām vietām, gribu to redzēt. Mēs nevēlamies būt masa, ar ko ministrijās nerēķinās.”
“Ir vajadzīga skaidrība, kas te īsti domāts — atmīnēs,
atpirks —, lai zinām, ko darīt,” kāds piebilda. Visi bija vienisprātis, ka
nedrīkst pieļaut piespiedu labprātīgu zemes atsavināšanu vai zemes īpašnieku
tiesību ierobežošanu ar administratīvām metodēm.
Vēlas dzirdēt skaidru
valodu
“Neesmu zvārdenieks, un man šeit nav īpašumu, bet ar
Zvārdi esmu saistīts jau ļoti daudzus gadus. Manuprāt, ir jāuzraksta kopīga
argumentēta vēstule un jānosūta amatpersonām, lai viņas argumentēti paskaidro,
kādēļ šeit nepieciešams atpirkt īpašumus un kā tas notiks, kā arī — lai pamato
publiski izskanējušās informācijas patiesumu vai nepatiesumu. Ir vajadzīga
skaidra valoda,“ ieteica mednieku kolektīva Zvārde vadītājs Māris
Bērziņš. “Ja Latvijas valsts meži zemi pirks par 1000 latiem hektārā, esmu
pārliecināts, ka 90% īpašnieku pārdos. Ja Zvārde ir vajadzīga valsts
stratēģiskām interesēm, jābūt adekvātai kompensācijai par īpašumiem. Latvijas
valsts mežiem nākamgad īpašumu iegādei iedots pusotrs miljons latu, un tā
īpašumus pirks. Kā izdarīs — noteikti ir izdomāts.”
Tikšanās dalībnieki vienojās līdz šodienai iesniegt savus
jautājumus Zvārdes pagasta pārvaldei, lai tā tos nodod Saldus novada domei
sūtīšanai uz Aizsardzības ministriju, Zemkopības ministriju, ministru
prezidentam un Pašvaldību savienībai.
No Meža departamenta direktora Arvīda Ozola intervijas
Latvijas radio 12. decembrī: “Mēs nevaram piespiest zemi pārdot, bet tikai
izteikt piedāvājumu pirkt par tirgus cenu. Latvijā ir nekustamo īpašumu
vērtēšanas standarti un sertificēti vērtētāji. Minētajā teritorijā ņems vērā,
ka apsaimniekošana nav normāla. Ir virkne piesardzības jautājumu, jo bijusi gan
padomju laika bumbotava, gan Kurzemes katla robeža.
Priekšlikumus zemes iegādei [Latvijas valsts meži]
varētu izteikt no nākamā gada sākuma, bet tas nebūs zemes atsavināšanas
piedāvājums. Atpirkšana būs mīkstākais variants. Aizsardzības ministrija
uzskata, ka, iespējams, teritorija ir jānorobežo un jānosaka stingri
uzturēšanās ierobežojumi. Tas zemes īpašniekiem varētu būtiski apgrūtināt
saimniecisko darbību, pretī neko nedodot. Turpretī, pārdodot īpašumu, cilvēkiem
būtu nauda. [Īpašumu iegāde Zvārdē] Latvijas valsts mežiem visdrīzāk būs
kompromiss starp saimniecisko izdevīgumu un drošības gatantēšanu. [Teritorijas
sanācija] varētu prasīt 20 līdz 30 gadu optimistiskākajā variantā. [Ja
iedzīvotāji labprātīgi nevēlēsies īpašumus pārdot], tas jau būs valdības
jautājums. Ja Zemkopības ministrija un Aizsardzības ministrija ierosinās
līdzīgu jautājumu par citām teritorijām, kurās nepieciešama ilgstoša sanācija
un speciāls režīms, to izskatīs.”
'
PĒTA KARTI. To
saglabājis bijušais Zvārdes mežsargs Ēriks Krūza (otrais no labās). Kartē
redzamas 9x9 kilometru aviācijas mērķpoligona robežas un tam pieguļošā
teritorija. Atzīmētas intesīvi bumbotās vietas, bet ik pa laikam karavīri tur
savākuši un iznīcinājuši nesprāgušo munīciju.
BRĪDINĀJUMA NORĀDE pie Zvārdes pagasta robežas.
FOTO — TAMĀRA KĻAVIŅA
