Zvārdes poligonā saimniekojošie zemnieki protestē pret militāristu plāniem
11.janvāris 2013 15:10
Zvārdes pagasta zemes īpašnieki uzskata, ka valsts viņiem grib atņemt
īpašumus, jo, pretēji valsts pārstāvju apgalvojumiem, netic, ka pagasta zeme ir
piesārņota ar nesprāgušo munīciju, kas tur joprojām atrodas kopš padomju
laikiem – bijušā armijas poligona.
Pagājušā gada nogalē valdība pieņēma lēmumu par
nepieciešamību „Latvijas valsts mežiem” sākt uzpirkt no privātajiem īpašniekiem
sprādzienbīstamo priekšmetu pārpilno zemi Saldus novada Zvārdes poligonā.
Zvārdeniekos tas radījis satraukumu un pārpratumus, raksta „Latvijas Avīze”.
Sāka klīst baumas, ka zemi uzpirks piespiedu kārtā, un uzņēmīgākie pat jau sāka
draudēt ar protesta akcijām. Vietējais zemnieks Ēriks Krūza, kas padomju gados
bija Zvārdes poligona mežniecības priekšnieks un tagad apstrādā bijušā poligona
zemi, domā, ka varbūt Zvārdes zemi iekārojuši armijnieki un NATO. Taču
Aizsardzības ministrijas militāri publisko attiecību departamenta direktors
Airis Rikveilis brīdināja nekāpt nost no Zvārdes ceļiem, jo var sprāgt.
Zvārdē briest zemes nemieri
Šobrīd Zvārdē tapusi Atklāta vēstule „Zvārdē gribam saimniekot paši!”, zem kuras tiek vākti paraksti. Tajā rakstīts:
„Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi ļoti satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu lietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot. Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos. Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadus – kopš padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpēc ir pamatots jautājums: vai 20 gadi nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: „Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies”.”
„Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā
1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo. Kamēr neesam dzirdējuši ar faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas,” minēts Atklātajā vēstulē.
Zvārdes poligonā spridzekļus neitralizēs vēl 50 gadus
Kuldīgā bāzētā zemessardzes 45. bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dzimis Kursīšu pagastā, kas robežojas ar Zvārdi „Latvijas Avīzei” stāsta: „Visa bērnība man pagāja, skatoties, kā padomju armija šauj un bumbo,” atceras karavīrs. Vēlāk, jau Latvijas armijas rindās, viņš bija viens no tiem, kas sprādzienbīstamos priekšmetus neitralizēja. No 1997. līdz 2010. gadam viņš pats vai viņa vadībā neitralizēja tūkstošiem bīstamu priekšmetu.
„1991. gadā Zvārdes poligona šefs padomju pulkvedis Pučnojs bija atstājis mums karti ar nesprāgušajiem lādiņiem. Bet mēs „plānu” pārpildījām divas reizes. Karte nebija precīza un nevarēja būt precīza, jo visu munīciju, kas neuzsprāgst, nav iespējams piefiksēt. Piemēram, no kasešu bumbām 10 – 30% neuzsprāgst. Padomju laikā bumbošanas zona bija deviņu reiz deviņu kilometru kvadrāts, realitātē bumbas krita vēl kilometrus piecus uz katru pusi. Tam visam klāt vēl jāpieskaita, ka Zvārdē Otrā pasaules kara laikā bija Kurzemes cietokšņa mala ar sīvām kaujām,” domā Andris Rieksts.
„Visu pārējo Latvijas teritoriju pēc kara speciālisti un arī paši ļaudis pamazām tīrīja no kara paliekām, bet Zvārdi jau aiztaisīja ciet un ierīkoja poligonu. Tā ka zeme glabāja un joprojām glabā daudz bīstamu priekšmetu, vēl gadus 50 mums būs ko darīt,” saka pulkvežlitnents.
Rieksts uzskata: ir tikai normāli, ka valsts vēlas par tirgus cenām uzpirkt piesārņoto zemi un to iztīrīt, jo zemniekam par savu naudu to izdarīt esot neiespējamā misija.
Par sacēlušos ažiotāžu ap Zvārdi neizpratnē ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: „Mēs esam secinājuši, ka daļa Zvārdes pagasta teritorijas ir nedroša. Ministrija ir resors, kam par to jāatbild. Privātie īpašnieki par savu naudu zemi attīrīt nav spējīgi. Ko mums darīt? Nelikties ne zinis? Es redzu trīs ceļus. Pirmais: neko nedarīt un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrs: uzlikt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Trešais: ar valsts iepirkumiem par tirgus cenām pārņemt teritoriju. Mēs esam izvēlējusies trešo ceļu un par šā ceļa īstenotāju „Latvijas valsts mežus”, kam vienīgajam no valsts uzņēmumiem ir prakse zemes uzpirkšanā.”
Valsts sekretārs uzsver, ka vispirms notikšot nopietns izvērtējums un tiks uzpirktas reāli bīstamās zemes un zem tā apakšā nav nekādu citu interešu – ne privātu, ne valsts, ne NATO –, kā vien drošība.
Zvārdē briest zemes nemieri
Šobrīd Zvārdē tapusi Atklāta vēstule „Zvārdē gribam saimniekot paši!”, zem kuras tiek vākti paraksti. Tajā rakstīts:
„Zvārdes pagasta iedzīvotājus, zemju īpašniekus un Zvārdes pagasta pārvaldi ļoti satraukuši publiski paustie augstu valsts amatpersonu draudi par iespējamu valsts administratīvu līdzekļu lietošanu pret privātpersonām, lai pārtrauktu saimniecisko darbību īpašumos bijušajā Zvārdes poligona teritorijā un piespiestu zemes īpašniekus tos pārdot. Pamatojums ir it kā ļoti augsta teritorijas piesārņotība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Zīmīgi, ka Aizsardzības ministrijas sakāpinātā interese par iedzīvotāju drošību ir radusies tikai dažos pēdējos mēnešos. Intensīva saimnieciskā darbība šeit notiek jau 20 gadus – kopš padomju armijas aiziešanas. Visu šo laiku ir notikusi un notiek gan mežistrāde, gan jaunaudžu kopšana, gan lauksaimnieciskā darbība visā Zvārdes teritorijā, un 20 gados nav noticis neviens negadījums, ko izraisījuši sprādzienbīstami priekšmeti. Tāpēc ir pamatots jautājums: vai 20 gadi nav pārāk ilgs laiks, lai aizsardzības ministrs Artis Pabriks varētu apgalvot: „Tā ir tikai laimīga nejaušība, ka neviens nav saspridzinājies”.”
„Pilnīgi neizprotama ir lielā slepenība, kādā tiek gatavoti iedzīvotāju drošības pasākumi, neinformējot par tiem pašus vietējos iedzīvotājus un pašvaldību. Situācija ir līdzīga kā
1954. gadā, kad Zvārdē tika ierīkots padomju armijas aviācijas poligons. Vienīgā atšķirība, ka toreiz godīgi pateica, kādam nolūkam šī teritorija ir jāatbrīvo. Kamēr neesam dzirdējuši ar faktiem pamatotus argumentus par Zvārdes nākotni, varam izteikt tikai minējumus par patiesajiem nolūkiem, kādēļ vietējiem būtu jāatstāj savi īpašumi. Zvārde ar skaisto dabu un tīrajiem ezeriem var būt ļoti iekārojama daudziem ietekmīgiem ļaudīm, un vietējie iedzīvotāji, iespējams, ir tikai traucēklis, no kā jāatbrīvojas,” minēts Atklātajā vēstulē.
Zvārdes poligonā spridzekļus neitralizēs vēl 50 gadus
Kuldīgā bāzētā zemessardzes 45. bataljona komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts dzimis Kursīšu pagastā, kas robežojas ar Zvārdi „Latvijas Avīzei” stāsta: „Visa bērnība man pagāja, skatoties, kā padomju armija šauj un bumbo,” atceras karavīrs. Vēlāk, jau Latvijas armijas rindās, viņš bija viens no tiem, kas sprādzienbīstamos priekšmetus neitralizēja. No 1997. līdz 2010. gadam viņš pats vai viņa vadībā neitralizēja tūkstošiem bīstamu priekšmetu.
„1991. gadā Zvārdes poligona šefs padomju pulkvedis Pučnojs bija atstājis mums karti ar nesprāgušajiem lādiņiem. Bet mēs „plānu” pārpildījām divas reizes. Karte nebija precīza un nevarēja būt precīza, jo visu munīciju, kas neuzsprāgst, nav iespējams piefiksēt. Piemēram, no kasešu bumbām 10 – 30% neuzsprāgst. Padomju laikā bumbošanas zona bija deviņu reiz deviņu kilometru kvadrāts, realitātē bumbas krita vēl kilometrus piecus uz katru pusi. Tam visam klāt vēl jāpieskaita, ka Zvārdē Otrā pasaules kara laikā bija Kurzemes cietokšņa mala ar sīvām kaujām,” domā Andris Rieksts.
„Visu pārējo Latvijas teritoriju pēc kara speciālisti un arī paši ļaudis pamazām tīrīja no kara paliekām, bet Zvārdi jau aiztaisīja ciet un ierīkoja poligonu. Tā ka zeme glabāja un joprojām glabā daudz bīstamu priekšmetu, vēl gadus 50 mums būs ko darīt,” saka pulkvežlitnents.
Rieksts uzskata: ir tikai normāli, ka valsts vēlas par tirgus cenām uzpirkt piesārņoto zemi un to iztīrīt, jo zemniekam par savu naudu to izdarīt esot neiespējamā misija.
Par sacēlušos ažiotāžu ap Zvārdi neizpratnē ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: „Mēs esam secinājuši, ka daļa Zvārdes pagasta teritorijas ir nedroša. Ministrija ir resors, kam par to jāatbild. Privātie īpašnieki par savu naudu zemi attīrīt nav spējīgi. Ko mums darīt? Nelikties ne zinis? Es redzu trīs ceļus. Pirmais: neko nedarīt un cerēt, ka nekas slikts nenotiks. Otrs: uzlikt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Trešais: ar valsts iepirkumiem par tirgus cenām pārņemt teritoriju. Mēs esam izvēlējusies trešo ceļu un par šā ceļa īstenotāju „Latvijas valsts mežus”, kam vienīgajam no valsts uzņēmumiem ir prakse zemes uzpirkšanā.”
Valsts sekretārs uzsver, ka vispirms notikšot nopietns izvērtējums un tiks uzpirktas reāli bīstamās zemes un zem tā apakšā nav nekādu citu interešu – ne privātu, ne valsts, ne NATO –, kā vien drošība.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/105835/zvardes-poligona-saimniekojosie-zemnieki-proteste-pret-militaristu-planiem/print
