Zvārdē grib
veidot mācību poligonu
ANDRA VALKĪRA
Jau vairākus mēnešus
zvārdenieki dzīvo stresā, jo viņiem tiek piedāvāts pārdot īpašumus, lai
attīrītu zemi no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Situāciju skaidro
aizsardzības ministrs ARTIS PABRIKS.
Pirms pusotras nedēļas
Saldus novada domes priekšsēdētājas neatbrīvotais vietnieks Māris Zusts bija
ieradies Aizsardzības ministrijā, lai uzzinātu, kādi plāni ministrijai ir
Zvārdes pagastā. Viņš rosināja ministru Arti Pabriku uzlabot komunikāciju ar
Saldus novada iedzīvotājiem. 6.martā, kad ministrs piedalījās Oskara Kalpaka
muzeja atklāšanā, viņš piekrita intervijai laikrakstā Saldus Zeme.
Ko Aizsardzības ministrija ir plānojusi veikt Zvārdē?
„Civilizētas un
demokrātiskas valsts standarti liecina, ka ir godīgi jāizturas pret
civiliedzīvotājiem un jāgarantē viņu drošība. Agri vai vēlu Zvārdes teritorijai
būs jāķeras klāt. Jāsaka skaidri, ka gribam apvienot divas lietas. Mēs gribam
attīrīt Zvārdes zemi no sprādzienbīstamiem priekšmetiem, un tā ir vieta, kur
varētu trenēties un mācīties atmīnētāji. Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas
speciālisti mums ir vieni no zinošākajiem reģionā. Viņi strādā Afganistānā,
Balkānos, apmāca gruzīnus un moldāvus. Mani Eiropas kolēģi netic, ka katru
dienu saņemu vismaz vienu īsziņu par atrastiem nesprāgušiem priekšmetiem
Latvijas teritorijā.
Saprotu zvārdeniekus, jo
iepriekšējā pieredze, kad tur bija padomju armijas poligons, situāciju dara
īpaši jutīgu. Mums nav vēlmes izveidot poligonu, kas atgādinātu padomju laikus.
Latvijas armija strādā Latvijas tautas labā, nevis sev.
Identificēsim visvairāk
piesārņotās vietas, un pēc tam Latvijas
valsts meži šo zemju īpašniekiem par to piedāvās un jau piedāvā adekvātu
tirgus cenu. Ja cilvēki vēlas, viņi var pārdot. Tā nebūs izspiešana, bet tirgus
darbība. Ja cilvēki būs pretimnākoši, tad šajās piesārņotākajās vietās mums
izdosies teritoriju attīrīt un izveidot mācību poligonu atmīnēšanai. Ja zemes
īpašnieki nepiekritīs, nevienu ar varu no Zvārdes ārā nemetīs. Tās ir baumas.
Bet jāatceras: lai arī liela daļa Zvārdes teritorijas izskatās videi draudzīga,
tā nav videi draudzīga. Nebūs mīnu laukā nekāds ārzemju tūrisms, arī kokus, kas
pilni ar šķembām, grūti pārdot. Tā ir īpašnieku izvēle – turpināt tur
saimniekot vai pārdot savu zemi. Ja pirmā cena īpašniekus neapmierina, jāmēģina
vienoties par otro un trešo.”
Vai ir jau noskaidrotas piesārņotākās vietas, jo īpašnieki grib zināt,
vai šīs darbības attiecas uz viņiem?
„Tās attiecas uz nelielu
zvārdenieku daļu. Aptuvenas robežas ir zināmas, bet precīzi nosaukt negribam,
lai nesāktos kaut kāda cilvēku dalīšana. Ir cilvēki, kas savu zemi ir jau
piekrituši pārdot, bet nevēlas, ka par to uzzina citi. Man nav zināma pēdējā
informācija par robežām, jo ar to nodarbojas Latvijas valsts meži un Latio,
bet vēlos brīdināt cilvēkus, ka ir sarosījušies arī spekulanti un ļaunprāši,
kas cenšas šo procesu iespaidot vienā vai otrā virzienā. Ja kāds vēršas pie
īpašniekiem un piedāvā finansiālus darījumus, vispirms jāprasa uzrādīt
pilnvaru, ka viņi ir Latio pārstāvji,
kurus pilnvarojuši Latvijas valsts meži. Latvijas
valstij tas nav biznesa darījums, bet drošības jautājums.”
Zemnieki stāsta, ka viņiem tiek piedāvāta smieklīgi zema cena par zemi.
„Latvijas valsts ir gatava
maksāt tik daudz naudas, lai par to varētu iegādāties līdzvērtīgu īpašumu citā
vietā. Tātad tai ir jābūt tirgus cenai. Ja tās nav, tad ir jādiskutē.”
Vai ir iespēja, piemēram, mežu, nevis pārdot, bet saņemt adekvātu citā
vietā?
„Tas ir Zemkopības
ministrijas un Latvijas valsts mežu
pārziņā.”
Kas notiks ar lielajām saimniecībām, ja īpašnieki nolems nepārdot?
„Pieļauju,
ka lielu daļu šo saimniecību tas vispār neskars. Ir pārāk liela ažiotāža. Ja
nespēsim ar kādu vienoties, tad droši vien viņš šajā vietā paliks un turpinās
saimniekot. Varbūt viņam būs kādi papildus ierobežojumi uz laiku. Piemēram, ja
nesprāgusi aviobumba tiks atrasta simts metru attālumā no mājas un tā nebūs
pārvietojama, tad turpat nāksies arī neitralizēt. Būs šādas neērtības.
Ja zemnieki negrib zemi
pārdot, ja nepatīk izteiktie piedāvājumi, ja uzskata, ka šī ir vienīgā vieta
zemes virsū, kur grib dzīvot, tad lai paliek tur. Neviens viņus ārā nemetīs,
bet jārēķinās ar neērtībām, kas var rasties.”
Ko nozīmē mācību poligons? Tā būs slēgta teritorija?
„Mums
ir, piemēram, Ādažu poligons, kurā notiek mācības – šauj, spridzina bumbas. Bet
arī tur notiek saimnieciskā darbība. Daļa Latvijas bitenieku sezonā uz turieni
nogādā savas bišu saimes. Arī Zvārdē būs maksimāli draudzīga attieksme pret
vietējiem iedzīvotājiem.
Vācijā, Anglijā, Dānijā,
Norvēģijā, kur tiek slēgti garnizoni, pašvaldības protestē pret to, jo saprot,
ka samazināsies iedzīvotāju skaits, būs jāslēdz skolas. Ja Zvārdē lēnām
attīstīsies atmīnēšanas skola, tas būs ieguvums visam novadam. Tā būs
investīcija.”
Vai varētu tikt ieguldīta arī NATO nauda?
„Pašreiz tas nav plānots,
bet Latvija ir NATO dalībvalsts. Nevar mākslīgi nodalīt Latvijas un NATO
spēkus. Katrs karavīrs, kas šeit strādā, ir arī NATO karavīrs. Ādažos, kur ir
atmīnēšanas skola, mācās cilvēki gan no NATO valstīm, gan, piemēram, no
Gruzijas. Kāda problēma?”
Kāpēc nav valdības lēmuma par mācību poligona izveidi?
„Domāju, ka tas ir
pāragri. Notiek sākotnējā izpēte. Var būt situācija, ka zvārdenieki sanāk kopā
un pasaka, ka negrib tur redzēt nevienu atmīnētāju un ne par kādu naudu zemi
nepārdos. Lai tā arī būtu, tad paliks, kā ir.”
Vai ir nepieciešama sabiedriska apspriešana par mācību poligona izveidi
pašvaldības teritorijā?
„Tas
varbūt neizklausās demokrātiski, bet nevaram tautas nobalsošanā izlemt par viena
vai otra militārā aizsardzības veida attīstīšanu. Šis ir Latvijas drošības,
Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku attīstības jautājums. Protams, respektēsim
katras pašvaldības un iedzīvotāju intereses, bet jāskatās, lai tiktu ievērotas
arī visas valsts intereses. Nevar likt uz balsojumu – būs vai nebūs flote,
taisīsim vai netaisīsim manevrus. Šādus jautājumus ar balsojumiem neizlemj.”
Vai esat gatavs pats aizbraukt un tikties ar zvārdeniekiem?
„Es
no tautas nekad neesmu bēdzis, esmu gatavs aizbraukt arī uz Zvārdi. Domāju, ka Saldus Zemē esmu pietiekami skaidri
paudis savu viedokli. Nevēlos Latvijas aizsardzības jautājumus politizēt, jo,
tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, būs spēki, kas to vēlēsies izmantot savām
kampaņām. Esmu gatavs pieņemt arī pie sevis ikvienu interesentu.”
Zvārdenieki ir satraukti, klīst dažādas baumas. Tām pamatā ir
neveiksmīga komunikācija ar cilvēkiem.
„Saviem
darbiniekiem varu pārmest, ka viņi nenovērtēja katra zvārdenieka sāpi. Saprotu,
ko jūt cilvēki, kas pēc padomju sistēmas sabrukuma no nulles divdesmit gados
iekopuši savas saimniecības un tagad nezina, kas notiks tālāk. No mūsu puses
skaidrojums nebija pietiekami drošs, pārliecinošs un vietā. Tā sanāca. Esam par
to ministrijā pārrunājuši. Aizsardzības ministrija netirgojas, mēs esam tikai
gala produkta saņēmēji.
Vēlreiz gribu uzsvērt: ir
jāuzmanās no viltus pircējiem un spekulantiem. Zinu, ka ir īpašnieki, kuri
piekrituši savu zemi pārdot, ka ir cilvēki, kurus neapmierina cena, par ko
noteikti vajag diskutēt. Ir arī tādi, kas pateikuši, ka nepārdos. Bet vispirms
katram jānoskaidro, vai šīs darbības uz viņa īpašumu attiecas. Katram indivīdam
ir manevru iespējas, jo šis nav kolektīvs lēmums. Vēlreiz pārrunāšu ar
Zemkopības ministriju, kā process virzās.”
