Zvārdenieki
patiesību meklē ministrijā un Saeimā
TAMĀRA KĻAVIŅA
Lai noskaidrotu, kas īsti
plānots Zvārdē un kādēļ par pagastu Aizsardzības ministrijai radusies negaidīta
interese, zvārdenieku pārstāvji divreiz bija Rīgā.
Zemkopības ministrijā viņi
tikās ar Meža departamenta direktoru Arvīdu Ozolu un Aizsardzības ministrijas
valsts sekretāru Jāni Sārtu, bet Saeimā – ar Pieprasījumu komisiju.
Atkal poligons?
Par Rīgā uzzināto Saldus Zemei pastāstīja Vārpu saimnieks Valdis Markevics un Mežāru saimnieks Ēriks Krūza. Viņi bija
paņēmuši līdzi Saldus Zemes 1990.gada
jūnija publikāciju par Zvārdes pagasta atjaunošanu un nepieciešamību tādēļ
slēgt aviācijas poligonu. Vai tagad notikumi virzās atpakaļgaitā? „Pēc tikšanās
Rīgā noskaņojums nav daudz uzlabojies,, kaut gan skaidrības ir mazliet vairāk,”
secināja Ēriks Krūza.
„Sārts atzinās, ka Zvārdē
nodomāts izveidot teritoriju NATO karavīru mācībām aviācijas bumbu meklēšanai
un neitralizēšanai,” Valdis Markevics uzsvēra, ka sāk atklāties Aizsardzības
ministrijas patiesie nodomi. „Tas, ko mēs tikai nojautām, ir patiesība.
Iedzīvotāju drošības garantēšana, par ko mums visu laiku stāstīts, nodomu
sarakstā varbūt ir kādā desmitajā, nevis pirmajā vietā, kā mums mēģina
iestāstīt.”
Jānis Sārts sacījis, ka
ļoti piesārņots ir kādreizējais aviācijas mērķpoligons Cekulē, bet Zvārde ir
otrā piesārņotākā. Šādas teritorijas līdzīgi kā jūras akvatoriju no
sprādzienbīstamiem priekšmetiem būtu jāatbrīvo starptautisku mācību laikā,
izmantojot starptautisku finansējumu. Sprādzienbīstamo priekšmetu
neitralizētājus no ārzemēm visvairāk interesē nevis 2.pasaules kara spridzekļi,
bet mērķpoligona laika bumbas. Lēmuma par mācību poligona izveidi Zvārdē gan
nav, bet šo teritoriju varētu izmantot starptautiskām mācībām.
Jānis Sārts arī precizēja,
ka atpērkamajos īpašumos nav ēku, bet ja tādas būtu, īpašumu atpirktu kā
vienotu. Zvārdenieki gan šaubījās, vai būtu iespējams par Latio piedāvāto cenu citā vietā nopirkt tikpat lielu jau esošu
saimniecību ar visām ēkām. Arī pauda sašutumu, ka vairākus mēnešus turēti
neziņā un baroti ar baumām par īpaši
bīstamu teritoriju, lai gan intereses iemesli par īpašumiem Zvārdē ir citi.
Patiesības aizkars tikai tagad sāk pavērties. Aizvaino, ka ar cilvēkiem runā
neatklātu valodu.
Jānis Sārts paskaidrojis,
ka Zvārdes jautājumā bijuši trīs risinājumi: kā līdz šim tikai reaģēt uz
iedzīvotāju ziņojumiem par bīstamiem atradumiem un tos iznīcināt; atpirkt zemi
un to attīrīt; ierobežot saimniecisko darbību. Atpirkšana atzīta par labāko
variantu. Patlaban Latvijas valsts mežu
vārdā kompānija Latio izsaka zemes
īpašniekiem piedāvājumus, nosauc vienošanās cenu, bet, cik daudzus interesēs
šis piedāvājums, būšot zināms pēc aptuveni diviem mēnešiem.
Traucē zvārdenieku
sentiments
Aizsardzības ministrijas
Komunikācijas departamentam uzdots precīzi noteikt teritoriju, kur īpašumus
plānots atpirkt, bet tā nebūšot publiski pieejama informācija. Valsti
interesējot ne tik daudz konkrēti īpašumi, cik noteikta Zvārdes teritorija, kas
būtu Aizsardzības ministrijas pārziņā. Ja lielākā daļa zemes īpašnieku
piedāvājumam nepiekritīs, tātad risinājums par zemes atpirkšanu nebūs bijis
pareizais un pirkšanas - pārdošanas priekšlīgumus nāksies atcelt. Jautājumu par
Zvārdi sāks skatīt no jauna. „Iespējams, nebūsim rēķinājušies ar zvārdenieku sentimentu,
kas mantots no padomju laikiem,” sacīja J.Sārts. „Varbūt nāksies pasūtīt
starptautisku pētījumu par teritorijas piesārņotību un piesārņotākajām platībām
noteikt ierobežojumus, bet tie situāciju neatrisinātu. Jautājums par zemes
atsavināšanu varētu būt aktuāls tad, ja pārdot piekristu ap 90% īpašumu, bet
platības nedalāmībai vajadzētu arī pārējos 10%. Patlaban zināms, ka daļa zemes
īpašnieku vēlas pārdot.”
Pēc abu zvārdenieku
novērojumiem Meža departamenta direktors Arvīds Ozols izturējies diezgan
augstprātīgi, sak, ko jūs, lauķi gribat? „Atļāvos atgādināt par viņa draudiem
noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus, ja labprātīgi nepārdosim
īpašumus,” sacīja Vārpu saimnieks
V.Markevics. „Ja Ozols neprot komunicēt ar sabiedrību, varbūt vajadzētu
izvēlēties citu darbu, piemēram, slaucīt
ielas. Uz to viņš neatbildēja. 20gadus esmu Zvārdē strādājis, galvu
nepaceldams, iekopu savu saimniecību, un kaut kāds Ozols atļaujas par to man
draudēt ar represijām! Biju patiešām nokaitināts.”
Zvārdenieki arī pauduši
sašutumi, ka Meža departamenta un Aizsardzības ministrijas darbinieki nevis
iepriekš rīkojuši iedzīvotāju aptaujas, aicinājuši viņus uz sapulcēm,
skaidrojuši, bet kampaņu sākuši ar puspatiesībām, demagoģiju un pat draudiem,
lai cilvēkus iebiedētu un piespiestu īpašumus pārdot. Jānis Sārts to atzina par
kļūdu, no kā turpmāk jāmācās, bet piebilda: „Eiropā nav pieņemts dzīvot virs
nesprāgušas munīcijas.”
Arvīds Ulme no Vides
aizsardzības kluba pamatoti viņiem jautāja, vai teritoriju nav iespējams attīrīt,
ja īpašnieks pasūtītu šādu pakalpojumu, piemēram, licencētā ārzemju kompānijā,
bet neuzpērkot īpašumus. Jānis Sārts paskaidroja, ka ārzemēs nav daudz
kompāniju, kas veic šādus darbus.
Atkal draud: karavīri bija
un būs
Saeimas Pieprasījumu
komisijā gandrīz visu frakciju pārstāvji bija vienisprātis, ka tādā veidā, kā
līdz šim, valsts institūcijām pret zvārdeniekiem izturēties nevajadzēja.
„Būtiski, ka deputāti mūsu situāciju izprata un solīja sekot tās attīstībai.
Tas ir nopietns atbalsts mums, kas nevēlamies un neplānojam savus īpašumus
pārdot Latvijas valsts mežiem vai kādam citam,”
sacīja V.Markevics.
„Kamēr piedāvājumi atpirkt
īpašumus notiek civiltiesiskā kārtībā, Saeimai nav iemesla kaut kādā veidā
iejaukties, jo nav neviena politiska lēmuma par Zvārdi. Pārdot īpašumu vai nē
ir katra īpašnieka izvēle. Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Elferts, kam arī ir
īpašums Zvārdē, par situāciju informējis Saeimas deputātus no Kurzemes, un
Janīna Kursīte jau sazinājusies ar pagasta pašvaldību.
Ēriks Krūza sacīja: viņa
167 hektārus piedāvāts nopirkt par 135 tūkstošiem latu, tātad vidējā cena par
hektāru ir zem tūkstoš latu. „Man neatlaidīgi un nekaunīgi uzbāžas ar
piedāvājumu, taču neesmu te strādājis un īpašumu izveidojis, lai to pārdotu,
bet lai Zvārdē saimniekotu bērni un mazbērni. Man ir bioloģiska saimniecība, nu
būtu iespēja izmantot Eiropas naudu meliorēšanai, bet projektu nevaru rakstīt,
nezinot, kas ar šo platību notiks. Varbūt valsts to patiešām atsavinās,” sacīja
Ēriks Krūza. „Pagaidām nav likumprojekta par konkrētu īpašumu piespiedu
atsavināšanu, tādēļ Saeimai neesot iemesla iejaukties, bet Pieprasījumu
komisijā deputāti visi kā viens apgalvoja, ka par tādu likumu nebalsos.
Deputāte Ingūna Rībena
iespējamu zemes atsavināšanu Zvārdē nodēvēja par galēja valsts cinisma
izpausmi. Deputāti arī sacīja, ka nav šķēršļu mainīt likumu tā, ka
militārpersonas drīkstētu meklēt sprādzienbīstamus priekšmetus arī privātās
teritorijās. Lai meklē spridzekļus un attīra teritoriju, bet liek mums mieru.
Varbūt bija plānots, ka viss notiks lielā slepenībā, pa kluso, pa vienam apstrādājot zemes īpašniekus, bet
troksni ceļam tādēļ, ka vēlamies zināt gan valsts patiesās intereses, gan savu
saimniecību nākotni. Ko vēlāk teiksim mazbērniem, ja laikus nerīkosimies?”
Valdis Markevics piebilda:
„Nevēlos, ka pa manu zemi atkal staigā kādas citas valsts militāristi. Mums
sacīja, ka zemes atpirkšana ir tikai pirmais solis, un šādi izteikumi rada
bažas. Kādi būs nākamie soļi? Varbūt atpirktajā platībā plānots ierīkot
radioaktīvo atkritumu glabātavu? Šonedēļ Aizsardzības ministrijas Militāri
publisko attiecību direktors Airis Rikveilis Latvijas radio sacīja, ka šeit
karavīri bijuši un būs. Ko varam secināt?”
Šodien, 1.martā,
zvārdenieki dodas uz Rīgu, lai piedalītos raidījuma Krustpunktā diskusijā – tiešraidē par Zvārdi, tādēļ būtu svarīgi,
ka viņus ar zvaniem raidījuma laikā atbalsta klausītāji. Diskusija sāksies
plkst. 13.05 Latvijas radio 1. Aktīvākie zvārdenieki nodibinājuši biedrību Vienoti Zvārdei, tai var pievienoties ne
tikai bijušie un esošie zvārdenieki, bet arī viņu atbalstītāji.
Mani sarunbiedri uzsver:
iespējams, ka pret Zvārdes poligona atjaunošanu nāksies rīkot akcijas, tad
domubiedru palīdzība būs ļoti vajadzīga.
