Vai esam
aizmirsuši?
Publicēšanai sagatavoja TAMĀRA KĻAVIŅA
Saldus Zemes redakcijā paust savu
viedokli par Zvārdes otrreizēju militarizēšanu un izteikt atbalstu
zvārdeniekiem ienāca ezerniece Daila Leite.
„Saldus Zemē bija rakstīts par Ezeres lidlauku, ko sāka būvēt pirms
kara, bet neviens nepiemin, ka to izmantoja un paplašināja pēc kara un tādēļ no
mājām izdzina vairākas ģimenes. Pagasta padome izliktos izmitināja deportācijās
izvesto tukšajās mājās, bet bija, kas aizbrauca dzīvot ārpus pagasta. Ezerē
vismaz atklāti pateica, ka paplašinās lidlauku. Tur bija izvietoti
iznīcinātāji, tie manevrēja virs Ezeres, bet Ezeres parkā, kur tagad sporta
laukums, bija lidlauka apkalpošanai paredzētas būves. Mēs, tā laika skolēni, uz
skolu gājām gar Vadakstes krastmalas krūmiem, jo tieši cauri parkam vai pāri
lidlaukam nedrīkstējām iet. Tas bija militārs objekts. Ezerē skaitījās vasaras
lidlauks, taču reizēm arī ziemā no iznīcinātājiem ar ložmetējiem šāva no egļu
zariem izliktos mērķos. Vēlāk lidmašīnas pārcēlās uz citurieni.
Kādēļ runāju par Ezeri un Zvārdi? Tādēļ, ka nav
skaidrs, kurp šajos laikos varētu pārcelt zvārdenieku saimniecības. Kur ir
brīvas un par saprātīgu cenu nopērkamas jau izveidotas saimniecības? Daudziem
Zvārde nozīmē daudz vairāk par naudu. Pagasts tukšs palika ne tikai poligona
dēļ, bet arī tādēļ, ka Zvārdes zeme bija auglīga un saimnieki turīgi, un
daudzus deportēja. Atmodas gados cīnījāmies, lai tiktu atjaunots Zvārdes
pagasts. Labi atceros, ka cilvēki pulcējās akcijā pie aviācijas poligona
vārtiem un pieprasīja poligona aizvākšanos no Zvārdes. Vai tas laiks jau
aizmirsies? Kad armijnieki bija prom, cilvēkus mudināja atgriezties un
saimniekot Zvārdē, meklēja bijušo īpašnieku mantiniekus. Kad radioraidījumā Krustpunkti aizsardzības ministram
Pabrikam pajautāja par Zvārdi, viņš runāja riņķī apkārt, neko konkrētu
nepasakot. Varēja noprast, ka Zvārde var uziet gaisā, ja sapieri neatradīs un
nelikvidēs bijušā poligona munīcijas krājumus. Ja ministrs iedomājas, ka Zvārdē
varētu būt nesprāgušu aviācijas bumbu lauks, viņam nebūtu tiesību ieņemt tik
augstu amatu. Tādēļ jau aviācijas poligona laikā tur bija karavīri, kas pēc
bumbošanas meklēja un neitralizēja neizsprāgušās bumbas, tas bija viņu
pienākums. Neviens neriskēja atkal mest bumbas tur, kur mētājas nesprāgušās.
Naivi būtu iedomāties, ka tagad Zvārdē NATO sapieriem pavērsies plašs treniņu
lauks. Pagasts nav munīcijas noliktava, to krustu šķērsu jau pārstaigājuši
cilvēki, brauc un strādā
lauksaimniecības un meža tehnika. Smieklīgas ir runas, ka NATO karavīri varētu
mācīties neitralizēt padomju munīciju. Vai NATO sen jau nav izpētīts, kāda ir
šī tipa munīcija un kā ar to rīkoties? Tagad Aizsardzības ministrijas
amatpersonas apgalvo, ka mācību poligona izveide neskars tos īpašniekus, kas
iebilst visskaļāk. Bet iedzīvotājiem nav zināms, kura teritorija plānota
poligonam. Tas esot noslēpums. Tādēļ īpašumu atpirkšanas piedāvājumi un runas
par valstiski nepieciešamām platībām rada aizdomas un baumas. Man sāp sirds, ka
Saldus novada pašvaldība publiski neiestājas par zvārdenieku interesēm. Neesmu
manījusi, ka pašvaldībai vispār ir kāda nostāja šajā jautājumā. Vai patiešām
novada deputātus apmierina situācija, ka Zvārdē atkal būs militārs objekts?
Kādas izjūtas būs tiem, kam nāksies dzīvot līdzās poligonam? Neviens nav
apgalvojis, ka patlaban plānotā sapieru mācību vieta ar laiku nekļūs par daudz
nozīmīgāku militāru objektu. Par izmaiņām militārais resors nevienu neinformēs,
jo visām darbībām būs slepenības zīmogs, un vietējie tā lēmumus ietekmēt
nevarēs. Aicinu padomāt un pašvaldības vēlēšanās izvērtēt, vai sabiedrības
interesēs strādājuši tie deputāti, kas šodien neaizstāv sava novada
iedzīvotājus.
Atmodas sākumgados bija sauklis, ka Saldus rajonā
vairs nekad nedrīkst būt neviens militārs objekts. Nu neatkarīgā valstī
zvārdenieki spiesti cīnīties pret savas valsts amatpersonu puspatiesībām,
demagoģiju, draudiem. Vai tādu attieksmi viņi pelnījuši par 20 gadu darbu
Zvārdē, kur dzīve patiešām bija jāsāk no nulles?”
